Par Latvijas valstij neizdevīgā digitālās televīzijas ieviešanas līguma slēgšanu vainīgās amatpersonas var saukt pie atbildības, ierosinot pret viņām pat krimināllietas, intervijā Latvijas Radio paziņoja Ministru prezidents Einars Repše.
Cik tad īsti maksā digitālā TV un radio?
"Jā, tāda vēlēšanās ir. Jo, es domāju, mēs nekad nenonāksim pie atbildīgākas amatpersonu rīcības, ja mēs beidzot nesāksim sodīt tās amatpersonas, kas acīmredzami apzināti ir nodarījušas valstij būtiskus zaudējumus," uzsvēra premjers, norādot, ka pret vainīgajām amatpersonām digitālās televīzijas ieviešanas lietā varētu ierosināt gan krimināllietas, gan civillietas par zaudējumu piedziņu.

Viņš gan uzsvēra, ka nevēloties būt par šo lietu "pasūtītāju", tāpēc sagaida konkrētu rīcību no atbildīgajiem ministriem un tiesībsargājošajām institūcijām. "Arvien vairāk vainīgie jutīsies tiesiski apdraudēti," piesolīja Repše.

Jau vēstīts, ka digitālās televīzijas ieviešanai Latvijā izveidotā kompānija "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) ir noslēgusi līgumu, kas paredz vairākos posmos ieviest digitālo televīziju Latvijā, tostarp līgums paredz maksāt 53,5 miljonus dolāru par digitālās televīzijas ieviešanas pirmo posmu Rīgā un Rīgas reģionā. Valdība šo līgumu, kas netika publiskots tā parakstīšanas brīdī, ir apšaubījusi un prasījusi ierobežot DLRTC rīcību ar naudu līdz brīdim, kad Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija un Valsts kontrole būs izvērtējuši noslēgtā līguma ar uzņēmumu "Kempmayer" likumību un atbilstību valsts interesēm.

Valdības locekļu sašutumu izpelnījās fakts, ka jau pēc jaunās valdības apstiprināšanas 2002.gada 14.novembrī, neinformējot par to valdību, DLRTC ir noslēdzis līgumu ar Lielbritānijā reģistrēto "Kempmayer Media Ltd.". Turklāt informācija par noslēgto līgumu nav nonākusi līdz valdībai arī pēc tam, lai gan jautājums par digitālās televīzijas ieviešanu Ministru kabinetā skatīts vairākkārt.

DLRTC mātes uzņēmuma "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) vadītājs Māris Pauders valdības sēdē gan norādīja, ka vēl pirms tam 1.novembrī toreizējais satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs ir akceptējis šāda līguma noslēgšanu, ļaujot arī līguma saistību segšanai ieķīlāt DLRTC piederošās mobilo sakaru operatora "Latvijas Mobilais telefons" akcijas, ko gan DLRTC nav izdarījis.

DLRTC ir izveidots 2000.gada maijā, lai visā Latvijā izveidotu digitālo jeb ciparu televīzijas apraides tīklu, izmantojot jau esošo LVRTC infrastruktūru. Tajā skaitā jau 2003.gadā ir iecerēts sākt digitālās televīzijas apraidi Rīgā, bet līdz 2006.gadam nodrošināt digitālās televīzijas programmu uztveršanu 97% Latvijas teritorijas. Savukārt analogās apraides slēgšana Latvijā ir paredzēta līdz 2010.gadam.

Digitālā televīzija iedzīvotājiem nodrošinās iespēju pārraidīt daudz plašāku programmu klāstu, kā arī piedāvās dažādu interaktīvu pakalpojumu veikšanas iespējas ar televizoru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit