Latvijas Bankas (LB) prezidents Einars Repše negatīvi vērtē vakar valdībā atbalstīto nākamā gada budžeta deficītu 2,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Šodien preses konferencē LB vadītājs uzsvēra, ka centrālā banka varētu apsveikt tikai centienus samazināt budžeta deficītu zem 1% līmeņa, jo tad tiktu ievēroti valdības iepriekš deklarētie nodomi.
Ņemot vērā pasaules ekonomisko situāciju, stingrai fiskālai politikai ir pieaugoša nozīme, sacīja Repše, norādot, ka vajadzētu domāt par sabalansētu budžetu nākamajos gados. Repše uzskata, ka galvenais faktors valsts budžeta deficīta palielinājumam ir "milzīgais pieprasījuma spiediens". Viņš atzina, ka, pastāvot pašreizējai valsts budžeta struktūrai, daudzi pieprasījumi ir arī pamatoti, tomēr, ja pārskatītu budžeta izdevumu daļu, mainītos budžeta struktūra un izdevumu apjoms samazinātos.

Latvijas Bankas prezidents uzskata, ka valsts finansējums būtu jāpalielina veselības aprūpei, kas pašreiz ir 3,5% līdz 4% līmenī no IKP, bet tam vajadzētu būt ap 7% līmenī no IKP. Savukārt valsts finansējuma apjoms būtu jāsamazina valsts pārvaldei, jo tās administratīvās izmaksas esot pārāk lielas, salīdzinot ar citām pasaules valstīm.

Savukārt runājot par izglītības, iekšlietu, tieslietu un aizsardzības sfērām, Repše atzina, ka to finansējuma apjoms attiecībā pret IKP ir pietiekams, un, ja šīs sfēras pie šāda finansējuma apjoma nesasniedz izvirzītos mērķus, tad varot runāt par valsts budžeta līdzekļu nelietderīgu izmantojumu.

Latvijas Bankas vadītājs uzskata, ka būtu lietderīgi veidot tā saukto nulles budžetu, rūpīgi pārskatot izdevumu novirzīšanas paņēmienus un sekojot budžeta līdzekļu reālajam izmantojumam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit