Aizvien izplatīta parādība ir tas, ka valsts pasūtījumus piešķir favorītiem būvuzņēmējiem, no kuriem, iespējams, ienāk labumi partijas kasēs, klāstīja Repše. Viņaprāt, šobrīd partijas spiestas pieņemt sponsoru naudu, lai uzturētu savus birojus, konsultantus. Lai no tā izvairītos, pēc Repšes domām, jāievieš partiju finansējums no valsts budžeta, maksājot noteiktu summu, piemēram divdesmit santīmus par katru vēlētāja balsi.
Repše arī pauda pārliecību, ka Latvijas politikā spēki, kas ir “asinsienaidnieki”, spēj arī vienoties, piemēram, tā notika, lai gāztu viņa valdību. “Ja manas valdības laikā Šlesers cēlās un krita ar jautājumu – kad mēs izrēķināsimies ar Lembergu, tagad viņi ir draugi,” klāstīja Repše.
“Latvijā cīnās vietēji oligarhi - Šlesers no vienas puses, Lembergs no otras puses, Škēles no trešas puses, vēl no citas puses kāds cits..” pauda Repše. Jautāts, vai tā puse ir viņš pats, Repše atbildēja, ka pašlaik nevar pieskaitīt sevi pie oligarhiem, jo nav tik bagāts.
Par bagātu cilvēku viņš sevi uzskatīs, ja varēs pats sponsorēt un uzturēt savu politisko spēku. Jautāts, vai viņš nevar to panākt, pārdodot savus īpašumus, Repše sacīja, ka plāno īpašumu pārdošanu, taču tad viņam vēl būs jāatdod parādi bankām. Repše atklāja, ka pašlaik savus īpašumus ir izlicis tirgū un gaida labu piedāvājumu, jo negrasās tos pārdot lēti.