Premjers Einars Repše lūdzis Ģenerālprokuratūrai izpētīt darījumus, kurus caur "Latvijas Krājbanku" ar toreizējā šīs bankas prezidenta Arnolda Laksas palīdzību veica ārzonas firma "Jetfirm Limited" un kuri varētu atbilst likumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu aprakstītajām aizdomīgu darījumu pazīmēm, raksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Premjera palīgs Dans Titavs laikrakstam pastāstījis, ka premjers “vērsis Ģenerālprokuratūras uzmanību” šiem darījumiem, 17.februārī prokuratūrai nosūtot NRA publikāciju par šo tēmu ar savu rezolūciju.

Titavs arī paskaidroja, ka Ministru prezidents nevar prokuratūrai likt par pienākumu izmeklēt šo lietu, jo prokuratūra ir neatkarīga institūcija.

Savukārt Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska NRA apstiprināja, ka prokuratūrā Repšes sūtījums saņemts. "Pašlaik tiek lemts par šā dokumenta tālāko virzību," viņa teica.

Laikraksts atgādina, ka šim darījumam preses uzmanība atkārtoti tika pievērsta tad, kad atklājās, ka "Jetfirm Limited" ir kopējs bizness ar premjera ārštata padomnieku informācijas tehnoloģiju jautājumos Viesturu Šutko. No Uzņēmumu reģistra dokumentiem redzams, ka "Jetfirm Limited" pārstāvis ir Aleksandrs Babakovs - Krievijas Armijas centrālā sporta kluba (ACSK) direktoru padomes priekšsēdētājs. Spriežot pēc daudzām Krievijas preses publikācijām, ACSK pieder gan privātiem investoriem, gan arī Krievijas Aizsardzības ministrijai, kurai pakļauti vairāki šīs valsts specdienesti.

NRA norāda, ka jau iepriekš šim darījumam tika pievērsta uzmanība tāpēc, ka tajā varēja saskatīt likumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu minētās aizdomīgu darījumu pazīmes, proti, "Latvijas Krājbankā" ar trasta līguma palīdzību "Jetfirm Limited" un vēl viena ārzonas firma ieguldīja kopumā 35 miljonus dolāru, kuri tālāk jau kā krājbankas nauda tika aizdoti divām Ukrainas viesnīcām. Ukrainas viesnīcām dokumentāri netika norādīts, ka patiesie šīs naudas īpašnieki ir divas ārzonas firmas.

Darījumu no "Latvijas Krājbankas" puses vienpersoniski kārtoja toreizējais bankas prezidents, tagad Saeimas deputāts no Latvijas Pirmās partijas un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Laksa, raksta NRA.

Lakraksts arī atgādina, ka šo darījumu krājbankas jaunā vadība pērn lūdza izvērtēt arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), kura sniedza atbildi, ka Laksa drīkstējis vienpersoniski slēgt šādus darījumus. Aptaujājot vairākas Latvijas komercbankas, NRA noskaidroja, ka visās pastāv stingri ierobežojumi, kādus darījumus vienpersoniski drīkst slēgt bankas prezidents. Nevienā citā kredītiestādē nebija iespējams jebkuram bankas darbiniekam vienpersoniski slēgt darījumus par 35 miljoniem dolāru.

Laikraksts tomēr piebilst, ka FKTK tāpat kā iepriekš Latvijas Banka (LB) nevienu darījumu nepētīja no likuma par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu viedokļa, to apstiprināja LB preses sekretārs Edžus Vējiņš. Savukārt FKTK preses sekretāre Ieva Upleja atteicās komentēt konkrēto darījumu, jo to darīt liedzot likums.

Tāpat komentēt konkrēto darījumu atteicās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns. Viņš gan labprāt pastāstīja, ka pērn par neparastiem darījumiem viņa dienestam ziņots 7902 reizes, 2001. gadā - 3303 reizes, bet līdz šā gada februāra vidum - 1585 reizes. Tāpat Burkāns skaidroja, ka dienestam izveidota īpaša datu bāze.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form