Televīzijas kanāla "LNT" diskusijā ceturtdienas vakarā viņš pauda viedokli, ka galvenais ir domāt par valsts attīstību un skatīties uz priekšu.
"Ja šodien ir situācija, ka paši latvieši izbrauc, tad ir grūti runāt, ka varam saliedēt iedzīvotājus. Referendums ir indikācija, bet kā problēma, tā ir mākslīga. Tā lielākā problēma - kā panākt, lai paši latvieši redz savu nākotni, drošu nākotni, attīstību, tad arī pārējie pievienosies. Enerģija ir jāvelta tieši nākotnes nodrošināšanai. To, protams, ir iespējams izdarīt," uzskata Repše.
Viņš nepiekrita, ka krievu valodai Latvijā būtu nepieciešams kāds īpašs statuss, jo drīzāk Latvijā varētu "pazust" cilvēks, kas nerunā krieviski, piemēram, ārzemju latvietis, nekā cilvēks, kas nezina latviešu valodu.
"Nobalsosim, ir jāiet. Nobalsosim pārliecinoši, bet pēc tam ir jārisina galvenās problēmas – valsts attīstības problēma un kāpēc ir izveidojusies divkopienu situācija un kā panākt, lai cittautieši aktīvāk piedalās politikā," diskusijā sacīja Repše.
Pēc viņa teiktā, jautājums, uz ko vajadzētu atbildēt, kā radīt cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā, lepnumu, drošības sajūtu un vēlmi piederēt Latvijas valstij. "Ja šo pamatjautājumu spēsim atrisināt, tad ar integrāciju mums būs krietni vieglāk," uzskata ekspolitiķis. Ja nerūpēsimies par valsts attīstību, tad referendums varot notikt arī par ķīniešu valodu.
"Kļūdas ir pielaistas, tas jāatzīst. Arī tas pats jautājums par krievu skolām un reformu. Doma bija laba, novērst segregāciju pēc nacionālās piederības, taču tas tika veikts sasteigti. Kļūdas ir jāatzīst, bet ir jāskatās uz priekšu," aicināja bijušais politiķis.
Eksprezidents Guntis Ulmanis uzskata, ka divkopienu valsts Latvijā sāka veidoties tūkstošgades mijā, taču citi diskusijas dalībnieki viņam oponēja, ka tas noticis daudz ātrāk.
"Ar katru gadu mums likās, un šodien redzam, ka tas bija mānīgi, ka viss paliek labāk. Un tad tūkstošgades mijā parādījās tēze, ka pie mums veidojas divkopienu valsts," eksprezidents sacīja LNT diskusijā, kas notiek īsi pirms tautas nobalsošanas un kurā tiek meklētas atbildes, kas pie tā novedis.
Ulmanis deva arī savu redzējumu, ko darīt tālāk.
"Politiskajām partijām ir jāmaina savas programmas. Visām partijām. Jābeidz veidot politiskās partijas pēc nacionālā principa. Valdība integrāciju nevar ierobežot ar vienu ministru, mums ir trīs četras ministrijas, kas ar šiem jautājumiem strādā. Premjeram katru dienu šie jautājumi jāliek dienas kārtībā. Jābeidz runāt tikai par latu, jārunā arī par dvēseli. (...) Provokatori ir un būs, viņi darbosies rīt un parīt, bet mums pašiem ir jāstrādā un jāapzinās. Kad vāca parakstus par referendumiem, ko darīja politiskās partijas? Smējās," secināja eksprezidents.
Jau vēstīts, ka sestdien, 18.februārī, Latvijā notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
