Alpīnisma treniņiem domāta ārsiena divu stāvu augstumā, stiklota telpa ar baseinu, terases un plašas, gaišas telpas, kur gleznot, rīkot izstādes un mākslinieku simpozijus - tā arhitekta Andra Vītola projektā izskatās ekspremjera Einara Repšes (JL) īpašums Rāznas ezera krastā, šodien raksta laikraksts "Diena".
Repše laikrakstam uzsvēris, ka pagaidām tā ir tikai iecere nākotnei, kad būšot pietiekami daudz naudas. Pirmās kārtas īstenošana vien izmaksāšot vismaz Ls 110 000.

Īpašums Rēzeknes rajona Kaunatā ir viens no septiņiem tagadējā parlamenta deputāta Repšes pērnā gada pirkumiem, kam viņš tērēja banku aizdevumus - kopā krietni virs Ls 300 000. Laikraksts atgādina, ka, ja arī bankas viņam atļāvušas kredītu pamatsummu nomaksāt termiņa beigās, ikmēneša procentu maksājumi vien varētu būt ap Ls 1300.

Pašlaik ar kredītu atdošanu ir grūti, laikrakstam atzīst Repše. Viņa ienākumi no vairāk nekā Ls 2000 premjera ikmēneša algas sarukuši līdz Saeimas deputāta atalgojumam - aprīlī Ls 795 pirms nodokļu nomaksas, liecina parlamenta statistika. Tajā pašā laikā Repše pastāsta, ka nesen iegādājies vēl aptuveni 18 hektārus zemes līdzās savam īpašumam Madonas rajona Barkavā.

Kā raksta "Diena", Vītola projekta ideja ir padomju laikos Rāznas ezera krastā ēdnīcas ierīkošanai celto "neizteiksmīgo, kantaino paneļu krāvumu" pārveidot par laikmetīgu ēku, kas piemērota atpūtai un radošam darbam. "Tā varētu būt radošā laboratorija," piekrīt Repše, atzīstot - iespējams, šajā mājā ar laiku viņš varētu pārcelties uz dzīvi. Varbūt mūža nogalē.

Pārbūve būs sarežģīta, jo celtne savulaik nav pabeigta un daļēji iebrukusi, taču Vītols par iecerēm stāsta ar aizrautību. Lai māja iekļautos ainavā, tai tikšot uzbūvēts ieslīps jumts. Daļa jumta būs līmeniska, jo uz tā plānots izveidot terasi.

"Skats uz ezeru ir kolosāls, tieši saulrieti," arhitekts iztēlojas, ka uz terases varētu sēdēt un gleznot. Pa stiklotu atvērumu jumtā, kā arī no otrā un pirmā stāva stiklotās daļas būšot redzams trīsstūra formas baseins, kura garākā mala būs nepilnus septiņus metrus. Pirmajā stāvā iecerēta arī sauna ar stikla ārsienu.

"Tur ir tas medus - ārā aukstums, iekšā karstums, varēs sēdēt uz lāvas un skatīties uz sniegu," caurskatāmās sienas efektu domās zīmē arhitekts. Daļu pirmā stāva aizņems arī saimniecības telpas, otrajā stāvā būšot liela istaba gleznošanai, nojume, kurā varētu, piemēram, cept gaļu viesiem, iecerēta arī liela guļamtelpa un istaba viesiem.

"Telpām jābūt plašām, gaišām," laikrakstam skaidro Repše. Viņam traucējot durvis, tāpēc mājas iekšienē to tikpat kā nebūs.

Pie Repšes vēlmēm pieskaitāma arī atteikšanās no elektriskās ventilācijas sistēmas, jo viņu kaitinot trokšņi. "Nedrīkst būt neviena rūcoša ventilatora," paskaidro Vītols, projektā rādīdams mazas lūciņas, kas nodrošināšot dabisku gaisa plūsmu. Ekspremjers priekšroku devis arī dabiskiem apdares materiāliem, piemēram, dēļu grīdas netikšot lakotas, bet eļļotas. Visticamāk, taupības apsvērumu dēļ nākšoties atteikties no koka logiem, tos aizstājot ar plastikātu.

Alpīnisma treniņu siena esot nepieciešama sportiskām nodarbībām. Citi braucot ciemos gaļu cept, pie viņa gan jauni, gan veci varēšot rāpties pa sienu, stāsta ekspremjers.

Kā liecina zemesgrāmatas dati, Repšem un Donātam Vanagam uz pusēm piederošā teritorija Rāznas krastā, kurā vēl bez projektējamās "radošās laboratorijas" atrodas arī daudzas agrāk būvētas nelielas celtnes, kas savulaik iecerētas kā atpūtas komplekss, sadalīta vairākos mazos zemesgabalos. Iepriekš Repše presei neslēpa, ka namiņu izīrēšana varētu būt viens no peļņas veidiem, kā atgūt īpašumu iegādē iegūtos līdzekļus, taču teritorijas saskaldīšana vedina domāt - zemesgabali ar mājiņām varētu tikt iztirgoti pa vienam, raksta "Diena".

"Ja būtu nepieciešamība, tad arī lemsim," Repše atbild, vaicāts, vai viņš varētu meklēt pircējus arī projektējamajai celtnei. "Jūs man jautājat tā kā mātei, no kura bērna viņa šķirtos," Repše apliecina, ka visi īpašumi viņam esot mīļi. Vēl bez īpašumiem Barkavā un Rēzeknes rajonā viņam pieder dzīvoklis Rīgā, zeme Kurzemes un Vidzemes jūrmalā un lauksaimniecības zemes Latgalē.

Repše iepriekš presei minējis, ka viņš varētu savus ieguldījumus īpašumos atpelnīt, ja to cena augtu vismaz par 5%. Taču tirgus pārzinātāji uzsver, ka īpašumi pirkti par dārgu cenu, turklāt ik gadu jāmaksā zemes nodoklis, jāveic ieguldījumi, lai īpašumus uzturētu, tāpēc augļu nešanai zemes cenai būtu jāpieaug vismaz par 10-15%. Ekspremjers atzinis, ka apzinoties ieguldījumu risku un iespēju, ka var zaudēt teju visus īpašumus, ja neveiksies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!