Revidenti turpinās vētīt Covid-19 tēriņus; deputāti vēlas stingrāku naudas uzraudzību
Foto: LETA

Valsts kontrole tāpat kā pērn arī šogad vērtēs Covid-19 krīzes risināšanai atvēlēto valsts līdzekļu pamatotību, savukārt opozīcijas deputāti aicina revidentus šos tēriņus uzraudzīt daudz stingrāk.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ceturtdien valsts kontrolieris Rolands Irklis pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ziņoja Saeimai par revīzijas iestādes paveikto un nākotnes prioritātēm. Viens no Irkļa skartajiem tematiem bija saistīts ar valsts tēriņiem Covid-19 pandēmijas laikā. Valsts kontrolieris stāstīja, ka, 2020. gada pavasarī sākoties Covid-19 pandēmijai, revīzijas iestāde koriģēja savus revīziju plānus, nozīmīgu daļu resursu atvēlot pārbaudēm saistībā ar Covid-19 krīzes mazināšanai paredzēto līdzekļu izlietojumam finanšu revīziju ietvaros.

Pērn fokusā Covid-19 tēriņi

"Covid-19 pandēmijas laikā Valsts kontrole pārorientēja savu darbu, lielu daļu iestādes resursu novirzot tieši ar Covid-19 pandēmijas pārvarēšanu saistīto izdevumu pārbaužu veikšanai, lai sabiedrībai sniegtu pārliecību par valsts budžeta līdzekļu izlietojuma pamatotību un likumību. Šī ir pirmā reize Valsts kontroles vēsturē, kad būtisku daļu finanšu revīziju rezultātu – kopumā 25 starpziņojumus – publiskojām uzreiz pēc šo pārbaužu pabeigšanas," informēja Irklis.

Viņš uzteica valsts iestādes un resorus, kas aktīvi sadarbojās ar Valsts kontroli revīziju gaitā. Tāpat Irklis stāstīja, ka Valsts kontrolei, pārbaudot finansējuma piešķīrumu pērn pavasarī, izdevies atrisināt virkni problēmu, piemēram, piemaksām mediķiem un iekšlietu resora darbiniekiem. Irklis arī norādīja uz panāktiem būtiskiem uzlabojumiem, ministrijām ieviešot Valsts kontroles ieteikumus Covid-19 krīzes risināšanā. Pēc Irkļa teiktā, tikuši novērsti nelīdzvērtīgie nosacījumi atbalsta saņēmējiem, mazināts administratīvais slogs atbalsta administrēšanā, kā arī uzlabota procesu caurskatāmība.

Tāpat tika panākti līdzvērtīgāki nosacījumi pabalstu piešķiršanā dažādām iedzīvotāju grupām, panākts taisnīgāks piemaksu aprēķins iekšlietu un veselības jomas darbiniekiem par darbu paaugstinātas bīstamības apstākļos. Irklis piebilda, ka caurskatāmāki un sabiedrības interesēm atbilstošāki ir kļuvuši iepirkumi, kas veikti ārkārtas situācijas regulējuma ietvaros.

Irklis piebilda, ka arī 2021. gadā Valsts kontroles uzmanības lokā būs valsts tēriņi Covid-19 krīzes seku likvidēšanai. "Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas pasākumi turpinās, un 2021. gadā jau ir piešķirti vēl lielāki līdzekļu apjomi nekā kopumā 2020. gadā. Finanšu revīziju ietvaros Valsts kontrole turpinās uzraudzīt šī finansējuma izlietojumu, vairāk uzmanības veltot jomām ar augstāku neatbilstības risku," sacīja valsts kontrolieris.

Aktualizē jautājumu par revidentu iespējām piedzīt zaudējumus

Noklausoties Irkļa sniegto informāciju, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Reinis Znotiņš (JKP) pauda atzinīgu vārdus par revīzijas iestādes paveikto. " Valsts kontrolei tās darbības laikā gadu gaitā ir celta reputācija un nostiprināta autoritāte. Par to ir liels prieks. To apliecina arī Valsts kontroles rezultatīvie rādītāji, kas pēdējos gados liecina par augstiem ieteikumu ieviešanas rādītājiem, proti, vidēji valsts iestādēs ievieš pat līdz 90% Valsts kontroles rekomendāciju," secināja Znotiņš.

Vienlaikus Znotiņš aktualizēja jautājumu par 2019. gadā ar likumu paredzētās Valsts kontroles tiesības saukt pie atbildības tās amatpersonas, kuru rīcības dēļ valstij ir nodarīti zaudējumi. Komisijas vadītājs secināja, ka šajā jautājumā rezultātu īsti nav. Znotiņa ieskatā, turpmāk būtu jāvērtē, vai nu Valsts kontrole šo funkciju izmanto pilnvērtīgi, vai no tās jāatsakās. Deputāte Inese Voika (AP) piebilda, ka Valsts kontrole turpina sadarbību ar tiesībsargājošām iestādēm un 2020. gadā ir nosūtīti 11 ziņojumi par iespējamiem valsts amatpersonu noziedzīgiem nodarījumiem.

Savukārt Irklis paskaidroja, ka minētās Valsts kontroles tiesības tika paredzētas 2019. gadā, bet tās nav iespējams piemērot ar atpakaļejošu datumu, proti, revīzijas iestādes var aicināt sodīt amatpersonas par tādiem pārkāpumiem, kas konstatēti pēc likuma normu spēkā stāšanās. Valsts kontrolieris atzina, ka viņa vadībā ir sāktas pirmās pārkāpumu lietas un redzēs, kā tās noslēgsies, jo patlaban šīs lietas ir nodotas tiesībsargājošajām iestādēm.

Opozīcija vēlas stingrāku Covid-19 tēriņu uzraudzību

Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) savā uzrunā skāra Valsts kontroles paveikto Covid-19 krīzes tēriņu vērtēšanā, norādot, ka revidenti tik tiešām šādu izvērtējumu ir veikuši, tomēr revīzija par tēriņiem veselības aprūpes jomā bijusi "pārāk vāja un tā varēja būt daudz stingrāka". Valaiņa ieskatā, Valsts kontrolei vajadzējis pievērsties tādu tēriņu vētīšanai kā izlietotie līdzekļi reklāmas un sabiedrisko attiecību kampaņām, kas nav nesušas solītos rezultātus. "Manuprāt, šādos valstiski svarīgos jautājumos Valsts kontrolei ir jābūt daudz agresīvākai, daudz preventīvāk jārūpējas par to," pauda deputāts.

Valaiņa partijas biedrs Edgars Tavars (ZZS) valsts kontroliera sniegto informāciju Saeimai vērtēja kā "sausu" un pauda vēlmi dzirdēt operatīvo informāciju par patlaban Valsts kontrolē revidējamajām vienībām, sevišķi ņemot vērā faktu, ka patlaban valstī izsludināta ārkārtējā situācija.

Opozīcijas deputāts Kaspars Ģirģens aicināja Valsts kontroli "uzņemties drosmi un sākt kontrolēt", publiski informēt par to, kur iztērēti Covid-19 krīzei novirzītie līdzekļi, jo patlaban tas izskatoties pēc "tīrākās afēras".

Irklis komentēja, ka lietderības revīziju tematu izvēle ir svarīgs Valsts kontroles darba elements. Viņš paskaidroja, ka Valsts kontrolē revidējamie temati tiek izvēlēti koleģiāli, tādējādi garantējot Valsts kontrolei neatkarīgas institūcijas statusu.

Viņš norādīja, ka, pateicoties Valsts kontroles revīzijām, tikuši atrisināti būtiski jautājumi, piemēram, par bāriņtiesām. Tāpat viņš piebilda, ka pērn Valsts kontrole norādījusi uz nepilnībām sejas masku iepirkumos, testēšanas pret Covid-19 izdevumiem un ieguldījumiem slimnīcās. Irklis atzina, ka arī šogad Valsts kontrole veiks finanšu revīzijas par līdzekļu izlietojumu veselības aprūpē.

Revīziju atdeve mērāma 26 miljonu eiro apmērā

No trešdien Saeimā prezentētā Valsts kontroles 2020. gada pārskata izriet, ka 2020. gadā Valsts kontroles budžets bija 6 675 132 eiro, savukārt aprēķinātā ietekme no pērn veiktajām revīzijām aplēsta 26 461 814 eiro. Revīzijas iestāde secina, ka atdeves rādītājs par 2020. gadu ir 1:4.

Tāpat Valsts kontrole aprēķinājusi, ka revīzijās sniegto ieteikumu īstenošana ļāvusi revidējamajās vienībās samazināt izmaksas par 7,5 miljoniem eiro.

"Pateicoties Valsts kontroles sniegtajiem ieteikumiem, panākti arī citi būtiski uzlabojumi iestāžu iekšējās kontroles sistēmas sakārtošanā, nozaru tiesiskā regulējuma pilnveidošanā, valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu un kapitāla pārvaldības uzlabošanā, tiesību aktu ievērošanā, tiesiskuma stiprināšanā utt.," secināts Valsts kontroles gada pārskatā.

Jau ziņots, ka Irklis valsts kontroliera amatā stājās šā gada 28. janvārī.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Inese Voika Rolands Irklis Saeima Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form