Valsts kontrole vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs par Latvijas Zinātnes padomes (LZP) pēdējo gadu gaitā pieņemto lēmumu pamatotību, piešķirot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem un valsts pētījumu programmām 82,5 miljonus eiro. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi mainīt LZP direktoru.
Valsts kontrole piektdien publiskojusi revīziju, kurā revidenti izvērtēja, vai un kā realitātē IZM izdevies ieviest 2012. gada revīzijā sniegtos ieteikumus, lai būtiski pilnveidotu Latvijas zinātnes politikas īstenošanu.
Valsts kontrole secinājusi, ka nav darīts pietiekami, lai novērstu jau teju pirms 10 gadiem konstatētās problēmas un trūkumus gan saistībā ar IZM pieeju, nosakot zinātnes virzienu prioritātes, gan attiecībā uz zinātnei piešķirtā finansējuma izlietojuma kontroli – projektu izvērtēšanu un to īstenošanas uzraudzību, par ko lielā mērā atbild LZP.
Valsts kontroles padomes locekle, Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne stāstīja, ka revīzijā tika konstatēti pārkāpumi un būtiskas neatbilstības fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus (FLPP) un valsts pētījumu programmas (VPP) projektu zinātniskās ekspertīzes organizēšanā un īstenošanā laika periodā no 2018. gada līdz 2021. gadam.
Revidentiem nav izdevies gūt pārliecību, ka Latvijas zinātnes finansējums vairāk nekā 82,5 miljonu eiro apmērā ir novirzīts perspektīvākajiem pētījumiem atbilstoši mērķim – sekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi.
"Likumsakarīgi, tas liek apšaubīt šajā laika periodā pieņemto lēmumu pamatotību 82,5 miljonu eiro piešķiršanai VPP un FLPP projektiem un norāda uz iespējamu zinātnes projektu konkursu rezultātu ietekmēšanu. Neatbilstības un nepilnības konstatējām arī VPP projektu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumā – uzraudzībā un kontrolē," pauda Kalvāne.
Par revīzijā iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem un konstatēto faktu turpmākai pārbaudei Valsts kontrole ir vērsusies Prokuratūrā, Valsts ieņēmumu dienestā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Valsts kontrole sniegusi IZM konkrētus ieteikumus, lai ievērotu normatīvo aktu prasības, savlaicīgi identificētu un novērstu procedūru nepilnības un atbilstoši izlietotu valsts budžeta finansējumu.
Valsts kontrole ministrijai iesaka pilnveidot kontroles vidi un uzraudzības pasākumus, organizējot FLPP un VPP projektu zinātniskās ekspertīzes. Tāpat IZM ir jānosaka LZP informācijas sistēmas statuss un tiesiskais regulējums, lai informācijas tehnoloģiju (IT) drošības pārvaldības vide atbilstu Ministru kabineta noteikumiem.
Tāpat jāpilnveido iekšējās kontroles sistēma LZP informācijas sistēmu lietotāju pārvaldībai, tostarp jāizstrādā kārtība lietotājtiesību pārvaldībai, kā arī jāuzlabo lietotāju autentifikācijas mehānisms piekļuvei LZP informācijas sistēmai, paredzot automātiskās kontroles sākotnēji izsniegtās paroles nomaiņai, regulāru paroles nomaiņu, izslēdzot paroles atkārtošanās iespēju.
Vienlaikus Valsts kontrole iesaka izvērtēt LZP darbinieku atbildību par revīzijā konstatētajiem pieļautajiem pārkāpumiem zinātniskās ekspertīzes procesu organizēšanā un nodrošināšanā.
IZM ir apņēmusies ieviest Valsts kontroles ieteikumus līdz 2022. gada vidum.
IZM preses paziņojumā medijiem norādīja, ka pateicas VK par paveikto darbu un ka ministrija ir pārliecināta: rekomendācijas palīdzēs veidot efektīvu zinātnes politikas ieviešanas un finansēšanas pārvaldības sistēmu.
Ministrijas darāmo darbu sarakstā ir pilnveidot zinātnes politikas ieviešanas regulējumu, pētniecības programmu plānošanu, uzraudzību un tehnisko risinājumu pielāgošanu šī brīža darba apjomam.
Preses paziņojumā ministrija atzīmēja, ka 2021. gada izskaņā noslēdzas zinātnes institucionālās reorganizācijas pēdējais posms. Tas nozīmē, ka tiks pilnībā konsolidēti zinātnes pārvaldības resursi no trīs IZM padotībā esošajām iestādēm: Latvijas Zinātnes padomes, Studiju un Zinātnes administrācijas un Valsts izglītības attīstības aģentūras.
Nākamajos gados IZM iecerējusi stiprināt LZP kapacitāti.
Nepilnu pusgadu LZP vadīja amatu ieņēma bijušais IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta eksperts Edmunds Tamanis, kuru valdība LZP vadītāja amatā apstiprināja šā gada jūnijā. Tolaik aģentūra LETA vēstīja, ka Tamanis pirms 2018. gada vēlēšanām "Jaunai konservatīvajai partijai" ziedojis līdz 270 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāzē pieejamā informācija. Tamanis savu politisko pārliecību nav slēpis arī sociālajos tīklos.
Tamanis LZP vadītāja amatu pameta šā gada 30. novembrī. Vienlaikus IZM sagatavojusi rīkojumu, ar kuru iecerēts LZP vadītāja amatā apstiprināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju departamenta direktori Laumu Muižnieci.
"Muižniece šim amatam tiek virzīta, ņemot vērā viņas profesionālo pieredzi un kvalifikāciju. Tāpat Muižniecei ir pieredze darbā valsts pārvaldē, zinātnes jomā, viņai ir zināšanas zinātnes jomā un pieredze darbinieku vadīšanā, kā arī sadarbības, attīstības un iniciatīvas veidošanas prasmes," skaidroja ministrijā.
Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu, LZP direktoru uz pieciem gadiem ieceļ izglītības un zinātnes ministrs.
