Foto: LETA

Tā kā Rēzeknē un Latgales pilsētās un novados lielākā daļa no pilsoņiem nobalsojusi par krievu valodu kā otru valsts valodu, ir jādomā par reģionālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, norādīja Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Saskaņas centrs").

Rēzeknes mērs atzina, ka šāds rezultāts jau bija gaidāms un tas nav nekas pārsteidzošs.

"Jādomā par to, kā tagad rīkosies valdība, kā rīkosies tie, kuri teica, ka ar nacionālajām minoritātēm viss ir kārtībā," klāstīja Bartaševičs.

Rēzeknes mērs uzskata, ka lielais par nobalsojušo skaits liecina, ka esošajai varai ir jādomā par iespēju krievu valodai piešķirt reģionālās valodas statusu un, lai tie cilvēki, kuri runā krieviski, varētu informāciju pašvaldībās saņemt savā valodā. Pēc mēra domām, joprojām aktuāls jautājums ir arī par medikamentu instrukciju neesamību krievu valodā, kas rada sarežģījumus krievvalodīgo vidū.

Bartaševičs bija kritisks arī par integrācijas politiku, norādot, ka tādas nemaz neesot bijis.

"Nebija nekādas integrācijas, bija vēlme asimilēt, taču rezultāts nav sasniegts. Par to liecina tie gandrīz 300 tūkstoši, kuri balsoja par," paziņoja Bartaševičs, aicinot mainīt integrācijas politiku un domāt, kā turpmāk dzīvot kopā.

Mērs arī norādīja ‒ ja tuvākajā laikā nekas netiks darīts, krievvalodīgie jutīšoties atstumti, kas kaitēs arī valsts ekonomikas attīstībai un līdz ar to palielināšoties izbraukšana no valsts peļņas nolūkos gan krievvalodīgo, gan latviešu vidū.

Jau vēstīts, ka provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka par oficiālu divvalodību Latvijā nobalsojuši 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo, savukārt pārliecinošs vairākums ‒ 821 722 jeb 74,8% ‒ nobalsojuši pret to.

Latgale ir vienīgais reģions, kurā vairākums iedzīvotāju atbalstījuši valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai. Šajā reģionā par Satversmes grozījumiem balsoja 78 736 jeb 55,57% no balsstiesīgajiem, savukārt pret balsoja 62 369 jeb 44,02%. Latgalē par nederīgām atzītas 575 jeb 0,41% balsošanas zīmju.

Vairākums divvalodības atbalstītāju Latgalē ir Daugavpilī un Rēzeknē, kā arī piecos novados ‒ Dagdas, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas un Zilupes. Visi šie novadi robežojas ar Krieviju vai Baltkrieviju.

Lai gan Rēzeknē vairāk nobalsoja par divvalodību, Rēzeknes novadā vairākums iedzīvotāju tomēr nobalsoja pret Satversmes grozījumiem, kas paredzēja krievu valodai noteikt valsts valodas statusu.

Rēzeknes novadā par divvalodību bija 5090 jeb 42,64% balsstiesīgo, bet pret ‒ 6811 jeb 57,06% vēlētāju. Savukārt Rēzeknē Satversmes grozījumus atbalstīja 11 395 jeb 60,29% vēlētāju, bet pret bija 7422 jeb 39,27% balsstiesīgo.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!