Rīcība nākamajā krīzē jāsāk plānot jau šodien, ir jābūt skaidrām mācībām par krīzes vadību, piektdien, 24. septembrī, Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja bijusī Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāja Daiga Holma.
Komisija izveidota, lai "izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai".
Piektdien, 24. septembrī, komisijā tika spriests par valdības komunikāciju Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, tāpēc tajā tika uzklausītas Valsts kancelejas komunikācijas pārstāves, Ekonomikas un Veselības ministrijas komunikācijas nodaļu pārstāvji, kā arī Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas un Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvji.
Runājot par stratēģiskajiem komunikācijas mērķiem, Holma skaidroja, ka tie ir veidot iedzīvotāju un atsevišķu grupu izpratni par Covid-19 un palīdzēt katram pašam veidot savu viedokli un izvēli, veidot un uzturēt sabiedrībā drošības sajūtu un uzticību pieņemtajiem lēmumiem, uzlabot Covid-19 komunikācijas saistību ar valsts stratēģisko mērķu sasniegšanu – panākt, lai ar Covid-19 saistītie lēmumi, rīcībpolitika, to īstenošana un komunikācija kalpo valsts ilgtermiņa stratēģisko mērķu sasniegšanai.
Tāpat Holma norādīja, ka komunikācijas vadība un koordinācija ietver visu pandēmijā iesaistīto institūciju komunikatoru iesaisti, horizontālu savstarpējo komunikāciju, īstermiņa un ilgtermiņa plānošanu, vēstījumu izstrādi un koordināciju, mērķauditoriju analīzi un noteikšanu, kas balstīta pētījumos, ciešu sasaisti ar politikas plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesu, komunikācijas taktisko risinājumu izstrādi, koordināciju un institūciju savstarpējo sadarbību.
"Vajag, lai komunikācija ir vienota, vēstījumi saprotami sabiedrībai un nav pretrunā viens otram", sacīja Holma. Tāpat viņa akcentēja, ka krīze ir jauna, nav zināms, kā tā attīstīsies, tāpat ir arī jāseko jaunākajiem pētījumiem.
Komisijas vadītājs Rihards Kozlovskis (JV) pauda, ka komunikāciju īstenoja arī politiķi, skaidrojot pieņemtos lēmumus, kas arī ir jādara. Rezumējot uzklausītos runātājus, viņš norādīja: "Par krīzes vadību kopumā tika izteikta arī kritika par to, ka diemžēl, man jāsecina, ka šis process ir pietiekami politizēts, proti, lēmumu pieņemšanas secība manā skatījumā neatbilst tam krīzes vadības modelim, jo lēmumi bieži bija pretrunīgi."
Tāpat viņš piebilda, ka komunikāciju apgrūtinājis tas, ka Krīzes vadības padomē apspriestie lēmumi atšķīrās no Ministru kabinetā pieņemtajiem, paverot jaunu diskusiju sēdes laikā. Viņš vēlējās dzirdēt viedokli, vai šāda politiskā komunikācija arī ietekmējusi sabiedrības šķelšanos un vēl vairāk mazinājusi sabiedrības uzticību politiķiem.
"Tas nav mierinājums, bet šāda situācija ir izveidojusies ļoti daudzās pasaules valstīs šajā brīdī, kas nelīdzinās Skandināvijas valstīm," sacīja Holma, piebilstot, ka Skandināvijas valstīs ir cita sabiedrības kultūra un lielāka uzticība valdībai daudzos jautājumos.
Uz jautājumu, ko darītu citādāk nākamajā krīzē, viņa atbildēja, ka "nākamā krīze mums jāsāk plānot jau šodien, mums ir jābūt skaidram, jābūt skaidrām mācībām par krīzes vadību".
Tāpat viņa rosināja padomāt par ārēju izvērtējumu, kas palīdzētu paskatīties no malas, kā vadām šo krīzi, jo "daudzās valstīs šī krīze ir ar politizētu vadību". "Man šobrīd nav tādas analīzes, vai visās valstīs, kur krīze bijusi politizētu vadību, gan vakcinācijas rezultāti ir slikti, gan arī attieksme pret valdību ir slikta, bet ir skaidri redzama korelācija starp to un Skandināvijas valstīm, kur tā uzticība ir bijusi lielāka arī vēsturiski, un vakcinācijas rezultātiem," sacīja Holma.
Arī Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Pavlova sacīja, ka uz lietām ir jāpaskatās plašāk, tāpat viņa pauda, ka Skandināvijas valstīs ir bijis krietni vairāk laika būvēt savu demokrātijas kultūru. Pavlovas ieskatā, Latvijas zemais cilvēku uzticības līmenis valdībai, parlamentam ir "ļoti smagi atspēlējies šajā krīzē", to nevar atrisināt ne viena vien gada laikā.
Uz komisijas deputātes Ineses Voikas (AP) jautājumu, kas bijis līdz šim komunikācijā veiksmīgs un kas nav izdevies, Holma sacīja, ka krīzes sākumā komunikācija no sabiedrības puses bija labi vērtēta, jo tā bija jauna lieta, sabiedrība uzticējās valdībai un ekspertiem. Tajā brīdī, kad lēmumu pieņemšanā sāka apšaubīt ekspertu teikto un nākt ar lēmumiem, kas nebija ekspertu atbalstīti, sabiedrības uzticība sāka šūpoties, pauda Holma.
Viņa sacīja, ka ir dažādas autoritātes, ko sabiedrība pieņēma, sākotnēji tie bija arī deputāti, bet, krīzei turpinoties, lielākais uzsvars ir uz mediķiem, ģimenes ārstiem, arvien samazinoties politiķu un valsts iestāžu pārstāvju lomai.
Pavlova papildināja: "Es ceru, ka tik liela mēroga krīzē vairs nekad nenonāksim, bet, ja varētu atgriezties, laikus sākt mērķtiecīgāku komunikāciju ar konkrētām sabiedrības grupām." No Valsts kancelejas skatupunkta viņa vēl norādīja, ka vienā brīdī šķitis, ka fokuss uz krīzes komunikāciju ir tikai veselības nozarē, bet tas ir zudis citās nozarēs.
Tāpat Pavlova kā plusus izcēla izveidoto mājaslapu par Covid-19 aktualitātēm dažādās nozarēs – "covid19.gov.lv", kā arī vienoto uzziņu tālruni 8345.
Tāpat komisijas sēdes noslēgumā Kozlovskis rosināja lūgt pagarināt šīs komisijas pilnvaru laiku, kam jābeidzas oktobrī, jo komisijā piedalīties vēl jāaicina finanšu un ekonomikas ministru, kā arī premjerministru. Komisijai arī vēl ir jāsagatavo gala ziņojums. Kozlovskis aicināja pagarināt komisijas darbu līdz 22. decembrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
