Krievijas pārstāvju teiktais par Valsts prezidenta Valda Zatlera iespējamo vizīti uz Maskavu liek domāt par iegansta meklēšanu tās nerealizēšanai, kā arī Maskavas kritika saistībā ar 16. martu nav konstruktīva, uzskata ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).

Riekstiņš intervijā kritizēja Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova iepriekš teikto, ka Zatlers pērn neesot aizbraucis vizītē uz Maskavu Latvijas nostājas Gruzijas-Krievijas konflikta jautājumā dēļ.

"Man ļoti jāatvainojas, Latvijas pozīcija Gruzijas jautājumā bija pilnīgi vienota ar NATO dalībvalstu un Eiropas Savienības (ES) valstu pozīciju. Es kaut kā neatceros, ka šis te pats iemesls būtu bijis par šķērsli, lai virkne NATO un ES valstu vadītāji nedotos vizītē uz Krievijas Federāciju. Šeit man jāsaskata zināms mēģinājums meklēt ieganstu," sacīja ārlietu ministrs.

Tāpat Riekstiņš norādīja, ka tieši Krievijai kā ielūgumu izteikušajai pusei nepieciešams gādāt par Zatlera vizīti uz Maskavu. "Viņi ir tie, kas ir uzaicinājuši, viņi ir tie, kuriem būtu jānāk klajā ar kādiem datumiem, viņi ir tie, kuriem būtu jānāk klajā ar programmas piedāvājumu šādai vizītei!" sacīja ministrs.

Tāpat arī, komentējot Maskavas pozīciju par 16. martu, Riekstiņš sacīja, ka katru gadu pirms un pēc šī datuma nākoties saskarties ar Krievijas diplomātiskajām aktivitātēm gan divpusēji, gan starptautiskajās organizācijās. "Mums nākas atspēkot tos apvainojumus vai "birkas", kuras mēģina Krievijas diplomātija piekabināt Latvijai."

Pēc ministra teiktā, Krievijas diplomātiem "būtu ļoti labi jāzina", ka mēģinājumi pasniegt 16. martu Latvijā kā fašisma ideju cildināšanu nekādā veidā nesaskan ar realitāti, jo ne Latvijas valdība, ne valsts institūcijas neorganizē nevienu pasākumu, kurš būtu interpretējams kā fašisma ideoloģijas atbalstīšana.

"Diemžēl tā pieeja, kuru izvēlējusies Krievijas diplomātija šajā gadījumā, nav konstruktīva, tieši pretēji - tā ir konfrontējoša. Tiek mēģināts runāt no pamācošām pozīcijām. Tas nav veids, mūsuprāt, kā būtu jāpieiet konstruktīvi attiecību veidošanai," sacīja Riekstiņš, norādot, ka šādu pozīciju Latvija atklāti ir paudusi un paudīs Krievijas pusei.

Riekstiņš pozitīvi vērtēja nesen notikušās Latvijas un Krievijas ārlietu ministriju politiskās konsultācijas, jo tādā veidā dialogs ar Krieviju esot ieguvis pastāvīgu raksturu. Riekstiņa tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kas notiks Rīgā, varētu būt gaidāma gada otrajā pusē, visticamāk, agrā rudenī.

Jau ziņots, ka iepriekš Latvijas Radio 4 Krievijas vēstnieks pauda kritiku Latvijas nostājai par Gruzijas-Krievijas konfliktu. Tā bijusi vienpusēja, kā arī veicinājusi to, ka Latvijas prezidents pērn neizbrauca vizītē uz Maskavu. "Pagājušā gada augusts ļoti daudz sabojāja," uzsvēra vēstnieks.

Savukārt 16. marts Latvijā un to pavadošie leģionāru atceres pasākumi un tiem sekojošās atbildes reakcijas tradicionāli veidojušas saspringtu situāciju Maskavas un Rīgas attiecībās. Piemēram, pērn Krievijas Ārlietu ministrija interneta mājaslapā ievietoja paziņojumu, kurā 16. marta pasākums Rīgā tika dēvēts par "bijušo esesiešu kārtējo akciju".

Arī šogad vēl pirms gaidāmā 16. marta starp abu valstu ārlietu resoriem jau notikusi neformāla viedokļu apmaiņa caur masu medijiem par minēto jautājumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!