Riekstiņš paralimpisko sportu nodala no 'parastā'; organizācijas sašutušas  (36)

Otrdien vietnē "Facebook" Riekstiņš pauda, ka "attiecībā uz prēmijām paralimpiešiem – būšu ļoti nepopulārs, bet es to nesalīdzinu ar parasto sportu. Tās ir divas dažādas lietas – gan attiecībā uz konkurenci, gan visu pārējo". Viņaprāt, "abas šīs lietas nevar likt vienos svaru kausos".

Foto: Ekrānuzņēmums no sociālā medija "Facebook"

"Apeirons" vadītājs portālam "Delfi" pauda nožēlu, ka šāda veida viedokļi izskan no augstām amatpersonām. "Man likās, ka esam tikuši tam pāri, sabiedrība ir attīstījusies, visa valsts politika iet uz to, ka mums ir iekļaujošā izglītība. Mēs no bērnu dienas radam šo vienlīdzības pieeju. Visas starptautiskās ANO konvencijas un vēl nezin kādi starptautiskie līgumi paģēr to, ka jābūt līdzvērtīgai attieksmei, mums ir jārada iespējas, lai mazinātu šos stereotipus un aizspriedumus [pret cilvēkiem ar invaliditāti]," teica Balodis.

Kā norādīja "Apeirons" valdes priekšsēdētājs, starptautiskā sabiedrībā ļoti būtiska ir līdzvērtība starp olimpiešiem un paralimpiešiem. "Skaidrs, ka nevar salīdzināt kaut kādas lietas attiecībā uz sportiskiem sasniegumiem, bet ieguldījums, ka cilvēks mēģina tiešām savu dzīvi veltīt sportam, ir tas pats. Nav otrās šķiras sporta un tie nav otrās šķiras cilvēki," atgādināja Balodis.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pēc iepazīšanās ar Riekstiņa pausto portālam "la.lv" teica, ka trešdien darbā ar Riekstiņu pārrunās notikušo. Taču šobrīd viņai liekas, ka Riekstiņš paudis "neveiklu frāzi", ko viņa noraksta uz viņa emocionalitāti. "Katrā ziņā no mūsu puses nav nekāda vēlme šobrīd kādam kaut ko mazināt vai kādam pasliktināt esošo situāciju," apliecināja nozares ministre.

Muižniece paskaidroja, ka ar Riekstiņu ministrijā ir pārrunāta sportistu prēmēšanas sistēma, lai to ar laiku padarītu motivējošāku, un ar prēmijām sportistus varētu atbalstīt arī pirms viņi jau "lielo zvaigzni noķēruši". "Mums ir Mairis Briedis, mums ir Štrombergs, mums ir Jonass, kur valsts iesaite ir bijusi gaužām maza līdz tam, kamēr viņš tiek līdz tai lielajai medaļai vai čempiona titulam," viņa teica portālam "Delfi".

Jāatgādina, ka teju pirms 10 gadiem – 2012. gadā – Ministru kabinets vienojās, ka par izciliem sasniegumiem sportā olimpiešiem un paralimpiešiem naudas balvas būs vienādas. Līdz tam noteikumi paredzēja, ka Paralimpisko spēļu čempioni var saņemt naudas balvu līdz 50% apmērā no pārējo sportistu sasniegumiem.

Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte portālam "Delfi" pauda, ka viņai Riekstiņa vietā būtu kauns par pausto. "Šis bija ļoti nesmuks gājiens no viņa puses tādā ziņā, ka tieši tagad mūsu paralimpieši aizvada pēdējos treniņus pirms došanās uz paralimpiskajām spēlēm. Daļa no mūsējiem jau lido prom uz Tokiju. Ja šie ir Sanda Riekstiņa ceļa vārdi mūsu paralimpiešiem, nu, man viņa vietā būtu kauns par ko šādu," teica Dadzīte.

Viņasprāt un, kā norādīja Dadzīte, arī pēc citu Latvijas Paralimpiskās komitejas sadarbības partneru domām, ņemot vērā, ka Riekstiņš ir arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs, "pēc šādiem izteikumiem normālā valstī cilvēkam būtu jāatkāpjas no amata".

Dadzīte portālam "Delfi" paskaidroja, ka attiecībā uz paralimpiešiem nedrīkst runāt par ierobežotu konkurenci. Piemēram, vieglatlētikā vīriešu konkurencē Latvijā ir pieci sportisti, kuri ir izpildījuši Tokijas normatīvu, lai startētu olimpiādē. Taču, kā paskaidroja Dadzīte, Latvijai iedota viena kvota, kas nozīmē, ka Latvijai jāizvēlas viens labākais sportists, ko sūtīt uz paralimpiskajām spēlēm.

"Mūsu sportisti trenējas tieši tāpat kā tradicionālie sportisti. Viņiem ir arī profesionālie darba līgumi, viņi trenējas divas reizes dienā un piecas reizes nedēļā," noteica Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente.

Paralimpiskās spēles notiks no 2021. gada 24. augusta līdz 2021. gada 5. septembrim.

Kā liecina Latvijas tiesu portāla anonimizēto nolēmumu arhīvs, par atšķirīgo prēmiju apmēru tiesā vairākkārtēji ir vērsušies nedzirdīgie sportisti.

Tā piemēram, Rīgas Administratīvā apgabaltiesa 13. jūlijā rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz piecu personu – nedzirdīgo sportistu un viņu treneru – pieteikumu par labvēlīgu administratīvo aktu par naudas balvas piešķiršanu izdošanu, sakarā ar Ministru kabineta un IZM apelācijas sūdzībām un šo piecu personu pretapelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2020. gada 17. aprīļa spriedumu.

Pieteicēji norādīja uz nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret viņiem, salīdzinot pieteicējiem piešķirto naudas balvu apmērus ar piešķirto naudas balvu apmēriem, ko Latvija piešķīra sportistiem Pasaules čempionātu sacensībās. Sprieduma motīvu daļā norādīts: "Apgabaltiesa piekrīt pieteicēju viedoklim, ka nedzirdīgo olimpiskās spēles, kas parasti tiek rīkotas reizi četros gados, ir nozīmīgākās sporta sacensības nedzirdīgiem vai vājdzirdīgiem sportistiem, tieši tāpat, ka no citām pasaulē regulāri rīkotajām sporta sacensībām nozīmīgākās ir reizi četros gados (parasti) rīkotās olimpiskās spēlēs vai paralimpiskās spēlēs."

Tāpat Rīgas Administratīvā apgabaltiesa spriedumā konstatēja, ka "olimpiskās, paralimpiskās un nedzirdīgo olimpiskās spēles ir vienādas nozīmes starptautiskas sporta sacensības. Tādējādi konstatējami vienādi apstākļi, vērtējot minēto sporta sacensību – regulāro starptautisko olimpisko spēļu, tostarp nedzirdīgo olimpiskās spēles, – nozīmīgumu."

Kā lasāms spriedumā, tiesa lēma, ka Ministru kabinetam mēneša laikā no sprieduma stāšanās spēkā izdot administratīvo aktu, piešķirot naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā 2017. gada Nedzirdīgo spēlēs maksimālā apmērā atbilstoši sacensībās iegūtajai vietai nedzirdīgajiem sportistiem un viņu treneriem. Spriedums vēl nav stājies spēkā, to var pārsūdzēt viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā. Šobrīd tas nav pārsūdzēts.

Arī iepriekš nedzirdīgie sportisti meklējuši taisnību tiesā. Lēmums sportistiem bija labvēlīgs. 2020. gada septembrī, pildot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, valdība piešķīra IZM 57 067 eiro, lai tā varētu izmaksāt naudas balvas par izcīnīto vietu 2013. gada Nedzirdīgo vasaras olimpiādē.

Tiesa secināja, ka Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijas sportistam Mārim Grēniņam, viņa trenerei un apkalpojošajam sporta darbiniekam tika piešķirta piecas reizes mazāka balva nekā sportistiem 2012. gada Vasaras paralimpiskajās spēlēs, lai gan sportists atradās līdzvērtīgos apstākļos. Tiesa atzina, ka ir jāievēro vienlīdzības princips, kā tas noteikts valdības noteikumos un jāizmaksā atbilstoša naudas balva.