Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piektdien, tiekoties ar Turcijas Eiropas lietu ministru, galveno sarunu vedēju ES pievienošanās sarunās Egemenu Bagišu paudis stingru atbalstu Turcijas integrācijai Eiropas Savienībā, informē Ārlietu ministrijas preses dienests.

"Jebkurai Eiropas valstij, kas izrādījusi vēlmi iestāties Eiropas Savienībā, apņēmusies veikt iekšējās reformas un izpildīt nepieciešamos kritērijus, jādod šāda iespēja. Latvija atbalsta jaunu sarunu sadaļu atvēršanu, lai Turcija kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti," norādījis Riekstiņš. Savukārt Turcijas ministrs pateicās par Latvijas līdzšinējo atbalstu ES paplašināšanās procesam un atzīmēja Turcijas apņemšanos veikt nepieciešamās reformas, vienlaikus norādot, ka ES pēc Turcijas pievienošanās iegūs partnervalsti ar sesto lielāko ekonomiku Eiropā.

Tikšanās laikā pārrunātas arī Latvijas un Turcijas divpusējās attiecības, Turcijas ES integrācija, sadarbība NATO operācijās, kā arī Turcijas redzējums par situāciju tās kaimiņu reģionos.

Ministri pauda gandarījumu par abu valstu divpusējo attiecību labo un draudzīgo raksturu un aktīvo politisko dialogu, kā arī pārrunāja iespējas ciešāk sadarboties ekonomikā.

Bagišs arī informēja par aktualitātēm Turcijas ES pievienošanās sarunās, kā arī par Turcijas valdības īstenotajām un plānotajām reformām, lai izpildītu kritērijus jaunu sarunu sadaļu atvēršanai.

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti uzskata, ka ES iestāšanās sarunām jānotiek uz vienādiem noteikumiem pilnīgi ar visām kandidātvalstīm neatkarīgi no to ģeogrāfiskā izvietojuma vai iedzīvotāju reliģiskās piederības, informē Saeimas Preses dienests.

"Mēs labi atceramies, cik nozīmīgu atbalstu Turcija sniedza Latvijai ceļā uz NATO. Šobrīd varam piedāvāt mūsu atbalstu Turcijas dalībai Eiropas Savienībā," tikšanās laikā ar Turcijas ministru teica Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle, piebilstot, ka visām kandidātvalstīm jāpiemēro vienādi iestāšanās noteikumi.

Paegle uzsvēra, ka Turcija ir nozīmīgs reģionālais spēlētājs ES būtiskos ekonomikas un politikas jautājumos. Kā piemēru viņa minēja Turcijas īpašo lomu Nabucco gāzesvada celtniecībā, ar kuru ES iecerējusi mazināt atkarību no Krievijas energopiegādēm.

Turcijas un ES sadarbības nozīmību, tiekoties ar deputātiem, akcentēja arī Turcijas Eiropas lietu ministrs. Turcija ir nepieciešama ES, lai veidotu kontaktus ar islāma pasauli, bez Turcijas Eiropa nevarēs atrisināt ne enerģētikas, ne nelegālās migrācijas jautājumus, uzsvēra ministrs. Viņš pauda viedokli, ka šo Turcijas nozīmi izprotot daudzas ES dalībvalstis, tomēr tikai retās uzdrošinās atklāti paust atbalstu Turcijai. Latvija un abas pārējās Baltijas valstis ir to ES dalībvalstu vidū, kuras nebaidās atklāti paust atbalstu, teica Bagišs.

Latvijas sabiedrībā tomēr nevalda viennozīmīgs atbalsts Turcijas dalībai ES, sarunas gaitā atzina deputāts Staņislavs Šķesters (ZZS). "Tā ir pilnīgi cita kultūra, cita reliģija, turklāt mūs šķir ievērojams ģeogrāfiskais attālums," teica Šķesters, mudinot vairāk iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar Turciju.

"Ir atšķirības, un tieši tādēļ esmu ieradies – lai runātu, iepazītos un iepazīstinātu ar Turciju," pauda Turcijas Eiropas lietu ministrs. Viņš vērsa uzmanību, ka jau patlaban starp Latviju un Turciju veidojas aktīvi kontakti iedzīvotāju līmenī, jo katru gadu vairāk nekā 60 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju atpūšas Turcijas kūrortos.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!