Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš otrdien vainoja Krieviju propagandas kampaņas izvēršanā pret Latviju.
"Kā gan lai mēs savādāk nosaucam situāciju, kad pēdējās divas nedēļas gandrīz nebija dienas, kad Krievijas Ārlietu ministrija nenāca klajā ar kādu paziņojumu - vai nu par atdzimstošo fašismu, vai par cilvēktiesību pārkāpumiem," Riekstiņš teica intervijā LTV tiešraidē.

Viņš pauda viedokli, ka spēcīga platforma, kā pret to vērsties, ir Rietumu organizāciju pozitīvie atzinumi par sasniegumiem cilvēktiesību jomā Latvijā. Viņaprāt, Latvijai kopā ar Rietumiem jācenšas pārliecināt Krieviju, ka tās "pieeja ir nepareiza" un jāaicina tā atgriezties pie konstruktīvas sarunas.

Viņš attiecās prognozēt iespējamo domes balsojumu par sankciju likumprojektu pret Latviju - jo iznākums varot būt gan pozitīvs, gan negatīvs. Pēc Riekstiņa vārdiem, Latvijai svarīga ir Kremļa un Ārlietu ministrijas nostāja, kas pirms tam iebildušas pret sankcijas likumprojektiem. Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins līdz šim esot radījis pragmatiska cilvēka iespaidu.

Riekstiņš norādīja, ka sagatavotajos likumprojektos Latvija esot konstatējusi "ļoti būtiskas" pretrunas ar Krievijas starptautiskajām saistībām un abu valstu divpusējiem līgumiem. Viņš apstiprināja, ka Latvija ir sagatavojusi atsevišķus pasākumus, ko veiks gan diplomātiskā, gan publiskā līmenī.

Samērā plaši esot jūtams ES un citu sabiedroto atbalsts tiem centieniem, ko Latvija ir darījusi, lai veidotu attiecības ar Krieviju konstruktīvi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!