Rīgā bērnu veselības stāvoklis nemainīgi ir sliktāks nekā Latvijā kopumā
Foto: PantherMedia/Scanpix

Rīgā bērnu veselības stāvoklis nemainīgi ir sliktāks nekā Latvijā kopumā, turklāt skolas vide, jo īpaši Rīgā, nerada skolēniem iespēju būt fiziski aktīviem, teikts Rīgas domes sabiedriskās veselības stratēģijā 2012.–2021.gadam, kuru drīzumā paredzēts apstiprināt domes sēdē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Rīgā I veselības grupai atbilst vidēji 48% bērnu veselības stāvoklis, savukārt Latvijā kopumā – 57% bērnu veselības stāvoklis.

I veselības grupā iekļauti veseli bērni, kuriem nav hronisku saslimšanu, savukārt III veselības grupā ietilpst bērni, kuriem ir hroniskas saslimšanas, kā arī citas veselības problēmas.

Iegūtie dati liecina, ka, iespējams, Rīgā bērniem ir neveselīgāks dzīvesveids – mazāk fizisku aktivitāšu, neveselīgāks uzturs, piesārņotāka vide un citi faktori, kas ietekmē bērnu un jauniešu veselību.

Latvijas bērnu antropometrisko parametru un skolas vides pētījuma dati liecina, ka skolas vide, jo īpaši Rīgā, nerada skolēniem iespēju būt fiziski aktīviem, jo tikai 41% Rīgas skolēnu ir daļēja iespēja skolā nonākt ar velosipēdu vai kājām, pārvietojoties pa drošu maršrutu.

Kā pozitīva tendence atzīmējama iespēja lielākajai daļai – 81% – Rīgas skolu skolēnu starpbrīžos apmeklēt sporta zāli vai sporta laukumus.

Starptautiskā skolēnu veselības paradumu pētījuma dati liecina, ka tikai mazāk nekā puse jeb 46,3% 11–15 gadu vecu Latvijas skolēnu ir pietiekami aktīvi. Turklāt meiteņu īpatsvars ar pietiekamu fizisko aktivitāti, palielinoties vecumam, būtiski samazinās.

Skolēnu īpatsvars, kuriem vispārējas fiziskās aktivitātes līmenis būtu uzskatāms par pietiekamu – vismaz piecas dienas nedēļā vismaz 60 minūšu dienā – ir 46,3%, bet meiteņu īpatsvars, kurām ir pietiekama fiziskā aktivitāte, ir vidēji par 14% mazāks nekā zēniem.

Stratēģijā minēts, ka skolēnu īpatsvars, kas pie televizora pavada četras vai vairāk stundas darbdienās, ir vidēji 31,3%, bet nedēļas nogalē – 47,7%. Savukārt datoru izmanto vismaz trīs stundas dienā vidēji 20% 11–15 gadu vecu skolēnu, turklāt meitenes datorus izmanto daudz vairāk nekā zēni.

Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma datiem tikai 17,5% pusaudžu un 13,3% pusaudzes vecumā no 15 līdz 24 gadiem regulāri katru dienu nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem.

Savukārt, analizējot pēc dzīvesvietas, Rīgā šajā vecuma grupā 2–3 reizes nedēļā vismaz 30 minūšu fiziski aktīvi ir 61% jauno vīriešu un 33% jauno sieviešu. Pētījuma dati liecina, ka abās vecuma grupās fiziski aktīvāki ir vīrieši.

Rīgas pilsētas pašvaldības sabiedrības veselības stratēģija "Veselīgs rīdzinieks ‒ veselā Rīgā" attiecināma uz 2012. līdz 2021.gadu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form