Rīgas dome ceturtdien ārkārtas sēdē atbalstīja nosaukuma maiņu Antonijas ielas posmam no Kalpaka bulvāra līdz Nikolaja Rēriha ielai, pārdēvējot to par Ukrainas neatkarības ielu.
Par to jau pagājušajā nedēļā vienojušās domes koalīcijas partijas, līdz ar to jautājums ceturtdien tika skatīts domes ārkārtas sēdē.
"Par" ielas posma pārdēvēšanu bija 40 deputāti, trīs bija "pret". Neviens deputāts gan no balsojuma neatturējās.
Tādējādi Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvaldei tiek uzdots izvietot ielas nosaukuma un to skaidrojošās zīmes divu mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Savukārt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uzdots veikt Ukrainas neatkarības ielas tuvumā esošo adresācijas objektu adrešu maiņu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Deputāts Vladimirs Buzajevs (LKS) sēdē skaidroja, kādēļ balsos pret šādu lēmumu, norādot, ka tas būtu sākotnēji jāvirza uz komitejām un tikai tad jāskata domes sēdē, kā arī no konceptuālā viedokļa salīdzinot šādu ieceri ar ideoloģiskiem motīviem pakļautu vēstures interpretācijas mainīšanu.
Reaģējot uz politiķa sacīto, deputāts Uģis Rotbergs (JV) atzīmēja, ka Buzajeva pārstāvētais politiskais spēks iepriekš neesot spējis nosodīt Krievijas karu pret Ukrainu, un tādēļ tam būtu jāmaina nosaukums uz "Latvijas Kremļa savienība".
Deputāts Jakovs Pliners (LKS) šajā kontekstā, skaidrojot sava balsojuma motīvus, uzsvēra, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks "ir viennozīmīgi pret karu" un cer uz pēc iespējas ātrāku tā beigšanos.
"Mēs nebūtu pret to, ka kādu no Rīgas ielām pārdēvētu par Ukrainas neatkarības ielu, bet, ja tā būtu nosacīti Meža iela, Mašīnas iela vai Akmeņu ielu. Mēs uzskatām, ka atriebība tieši Krievijai nav godpilna misija," izteicās politiķis.
Deputāts arī argumentēja, ka "nekas nav mūžīgs un arī karš beigsies", tādēļ, viņaprāt, attiecības ar Krieviju tāpat būs jāatjauno.
Kā vēstīts, šāds lēmums par ielas posma pārdēvēšanu pieņemts, lai paustu atbalstu Ukrainas suverenitātei, teritorijas nedalāmībai un virzībai uz Eiropas integrāciju, kā arī izteiktu visstingrāko atbalstu Ukrainas tautas varonīgajai cīņai, pretojoties Krievijas īstenotajam iebrukumam.
Līdzīgu soli jau spērusi Lietuvas galvaspilsēta Viļņa, pārsaucot ielu, uz kuras atrodas Krievijas vēstniecība, par Ukrainas varoņu ielu.
Tāpat ziņots, ka līdz šim Rīgas dome spērusi vairākus soļus nolūkā atbalstīt Ukrainu.
Iepriekš tā piešķīra 500 000 eiro Ukrainas atbalstam, organizēja koncertu iepretim Krievijas vēstniecībai, izlika Ukrainas karogus pie dažādām pašvaldības ēkām, kā arī uzņēmās organizēt palīdzības sniegšanas iespējas patvēruma meklētājiem, kuri Latvijā ierodas, bēgot no kara.
"Delfi" jau rakstīja, ka ir sākusies trešā nedēļa kopš Kremlis deva pavēli sākt iebrukumu Ukrainā.
Krievijas spēku nespēja īsā laikā sasniegt militāros mērķus – neviena no Ukrainas lielajām pilsētām nav kritusi – iebrucēji arvien brutālāk pievēršas civiliedzīvotāju terorizēšanai. Jauns nežēlības un cinisma līmenis tika sasniegts trešdien, kad ielenktajā Mariupolē bombardēšanā cieta dzemdību nams.
Portāls "Delfi" notikumiem turpina sekot teksta tiešraidē.
