Foto: DELFI

Pēc 1. jūlija stāsies spēkā izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas noteikumos, kuru dēļ Rīgā bez pajumtes varētu palikt vairāk nekā 1800 Ukrainas bēgļu, žurnālistiem otrdien pavēstīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Lai Rīgā turpinātu izmitināt pašreizējo Ukrainas iedzīvotāju skaitu, pēc politiķa paustā, ir nepieciešams trīs reizes lielāks finansējums nekā tas, ko pašvaldība saņems pēc 1. jūlija.

Tādēļ nolūkā nepieļaut bēgļu palikšanu bez mājvietas, Rīgas dome lems par īstermiņa ārkārtas risinājumu, atvēlot bēgļu izmitināšanai pašvaldības līdzfinansējumu līdz 1. septembrim. Tāpat Rīgas pašvaldība, līdzīgi kā citas pilsētas un novadi, pagaidām plāno apturēt jaunu patvēruma meklētāju izmitināšanu saistībā ar nepietiekamo finansējumu.

No 1. jūlija stājas spēkā jauna Ukrainas iedzīvotāju izmitināšanas finansēšanas sistēma, kas paredz valsts budžeta finansējumu samazināt līdz 100 eiro mēnesī par vienu izmitināmo cilvēku dienesta viesnīcu, hosteļu un citās izmitināšanas telpās.

Taču Rīgā reālās izmitināšanas cenas esot krietni augstākas. Veicot izmitinātāju aptauju, pašvaldība secinājusi, ka par šo summu Rīgā mājvietu varētu turpināt nodrošināt tikai aptuveni 100 cilvēkiem. Tātad pārējie Rīgā izmitinātie 1800 bēgļi paliktu bez pajumtes.

Tāpat, ņemot vērā valdības apstiprināto plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, Rīgas pašvaldība lūgusi kompensēt radušos izdevumus par Rīgas vienotā atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem darbību martā un aprīlī.

Kompensējamās izmaksas par martu un aprīli veido kopumā ap 216 000 eiro, taču dome saņēmusi rakstisku Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atteikumu, atklāja mērs.

"Atbildīgo ministriju neatsaucības dēļ apdraudēta bēgļu izmitināšana un arī Rīgas atbalsta centra darbība. Veidojot Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanas sistēmu, kā minimums bija nepieciešams ņemt vērā reģionālo specifiku – izmaksas par hosteli vai dzīvokli Rīgā ir krietni augstākas nekā reģionos," skaidro Staķis, piebilstot, ka, lai cilvēki nepaliktu "uz ielas", pašvaldība ir gatava divus mēnešus atvēlēt rīdzinieku līdzekļus Ukrainas iedzīvotāju izmitināšanai.

Tomēr šis esot ārkārtas risinājums, un pēc 1. septembra pašvaldība savas rezerves būšot izsmēlusi. Neskaidrība esot arī par turpmāko vienotā Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotajiem darbību. Lai gan tajā strādā arī valdības sektora iestādes, atbilstoši mēra sacītajam, "Rīgas pašvaldība ir saskārusies ar VARAM pretestību likumā noteiktajā kārtībā kompensēt pašvaldībai centra darbības rezultātā radušos izdevumus".

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) birojā portālam "Delfi" pauda, ka saņemta Rīgas domes vēstule par Ukrainas bēgļu centra darbības izdevumu kompensēšanu.

Ministru prezidents ar rezolūciju ir uzdevis VARAM sadarbībā ar Finanšu ministriju to izvērtēt un iesniegt valdībā lēmumprojektu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu, ņemot vērā, ka valdība ir apņēmusies kompensēt pašvaldību pamatotos izdevumus par Ukrainas bēgļu izmitināšanu.

No Iekšlietu ministrijas kā atbildīgās ministrijas tiekot sagaidīts Ukrainas bēgļu jautājumu koordinēšanu un risinājumu piedāvājumus valdībā aktuālajiem problēmjautājumiem, tostarp, ja tādi rodas, 1. jūlijā stājoties spēkā izmaiņām bēgļu izmitināšanas noteikumos.

Lai nodrošinātu pajumti pašlaik Rīgā izmitinātajiem kara plosītās Ukrainas iedzīvotājiem, nepieciešamā summa mēnesī ir 450 000 eiro, liecina Rīgas pašvaldības aplēses. Tikmēr pēc 1. jūlija pašvaldība par bēgļu izmitināšanu saņems tikai trešdaļu no šīs summas – aptuveni 150 000 eiro mēnesī.

Mērs stāstīja, ka saņemti trauksmes zvani par to, ka arī citas pašvaldības vairs neuzņem jaunus patvēruma meklētājus, un šobrīd arī Rīgā tam nepietiek resursu.

"Šī ir ārkārtēja situācija, kurai nepieciešams steidzams nacionāla mēroga risinājums. Pašlaik Rīgas pašvaldībā reģistrēti 16 600 bēgļu, kas ir par 3000 vairāk nekā noteikts nacionālajā bēgļu izmitināšanas plānā," skaidro mērs, papildinot, ka bez papildu atbalsta, pašvaldības kapacitāte būs izsmelta.

Tāpat būšot izsmeltas iespējas nodrošināt Rīgas atbalsta centra darbību līdzšinējā kapacitātē, nesaņemot kompensāciju par centra līdzšinējo darbību.

Iepriekš domē izskanēja idejas par Civilās aizsardzības plānā atrunātā izmitināšanas mehānisma, kas paredz ārkārtas situācijās nodrošināt cilvēku izmitināšanu, piemēram, skolās, iedarbināšanu. Taču beigās esot nolemts to nedarīt.

Vaicāts, kādēļ tomēr neizmantos šo mehānismu, Staķis skaidroja, ka šī plāna galvenā doma ir spēt vienas dienas laikā uzņemt vairākus tūkstošus cilvēku, ja pēkšņi notiek kāda civilā katastrofa. Pašvaldība izmitināšanai šādā gadījumā galvenokārt izmantotu skolas, taču kopumā šāds risinājums Ukrainas bēgļu kontekstā varētu būt derīgs tikai pāris nedēļas.

"Mēs šobrīd nevaram bēgļus izmitināt skolās, jo, pirmkārt, tās ir ciet, tur ir atvaļinājums, un, otrkārt, augusta sākumā tur atkal sāksies būvdarbi, tās tiks gatavotas sezonai, turklāt Ukrainas bēgļi tur arī mācīsies. Runa ir par to, ka skolām nav gultu, ko tām varētu iedot. Mums ir divas vai trīs skolas, kurām ir kopmītnes. Tās mēs šajā plānā jau arī esam iesaistījuši," skaidroja mērs.

Viņš arī minēja, ka tas nebūtu lētāk, jo būtu nepieciešams arī, piemēram, īrēt dušas un nodrošināt darbiniekus.

Rīgā līdz šim reģistrēti 16 596 Ukrainas iedzīvotāji, kas bēg no kara. Pašvaldība izsniegusi 11 897 mobilo sakaru operatoru SIM kartes, kā arī līdz 17. jūnijam nodrošinājusi 12 977 sabiedriskā transporta biļetes.

Pašvaldība kopš februāra arī kopumā izmitinājusi 3135 personas tūrisma mītnēs, savukārt patlaban tajās mīt 1893 personas. Tikmēr kopumā saņemti 537 rīdzinieku iesniegumi atlīdzības saņemšanai par brīvprātīgu ukraiņu izmitināšanu.

Sociālās palīdzības jomā Rīga saņēmusi 7330 iesniegumus garantētā minimālā ienākuma piešķiršanai, 6004 – krīzes pabalsta piešķiršanai un izsniegusi kopumā 20 600 palīdzības paku.

Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem tiek nodrošināti nepieciešamākie valsts un pašvaldības pakalpojumi vienuviet – reģistrēšanās, vīzu saņemšana, pieteikšanās izglītības pakalpojumiem, informācija par nodarbinātības iespējām, veselības pakalpojumiem un nevalstiskā sektora atbalstu.

Vēl papildu centrā tiek organizēta darba birža, ir nodrošināta bezmaksas ēdināšana, tajā darbojas bērnu rotaļu istaba. Tikko atbalsta centrā sākušās Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta organizētās vasaras brīvā laika nodarbības Ukrainas bērniem vecuma grupā no septiņiem līdz 13 gadiem, kurās ir iespēja mācīties valsts valodu un piedalīties radošajās darbnīcās.

Rīgas pašvaldībā līdz šim pieteikušies tikai 19 potenciālie privātie izīrētāji, kuri pauduši gatavību nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājiem mājvietas pie nosacījumiem, kas stājas spēkā pēc 1. jūlija. Tomēr reāli vienoties par izmitināšanu izdevies tikai ar četriem izīrētājiem Rīgā.

Rīgas pašvaldība arī izsaka lielu pateicību rīdziniekiem, kuri līdz šim uzņēmuši savās mājās Ukrainas civiliedzīvotājus – šādos mājokļos mitinās lielākā daļa Ukrainas cilvēku Rīgā. Pašvaldībā aicina rīdziniekus turpināt pieteikt savus mājokļus cak.iem.gov.lv, kā arī atgādina, ka par to iespējams saņemt atlīdzību.

Jau ziņots, ka Jelgavas novadā aizņemtas visas Ukrainas bēgļiem paredzētās vietas, informēja Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis (LA).

Pašvaldība neplānojot, samazinoties valsts sniegtajam atbalstam, izmitināt bēgļus citur, jo bēgļi tiek izmitināti pašvaldības iestādēs, dienesta viesnīcās.

"Valsts atmaksājusi visus pašvaldības tēriņus. Pašvaldība izmanto sporta zāles un tehnikumu dienesta viesnīcas, lai izmitinātu bēgļus no Ukrainas," skaidro Lasmanis. Brīvu vietu izmitināšanai pašvaldības iestādēs vairs neesot.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!