Rīgas dome vēlētos redzēt savlaicīgāku komunikāciju no valdības puses sakarā ar Ukrainas bēgļiem sniedzamā atbalsta jautājumiem, preses konferencē trešdien sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (K). Tāpēc Rīga veidos alternatīvu mehānismu Ukrainas bēgļu izmitināšanai, ārkārtas situācijā nodrošinot pajumti konkrētam daudzumam cilvēku.
Saeima 3. martā pieņēma likumu "Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums", kurš uz to brīdi paredzēja Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu 90 dienas kopš to ierašanās Latvijā. Liela daļa Ukrainas kara bēgļu tika izmitināti tūristu mītnēs, kuras tos gan izmitināja, gan baroja uz sava rēķina. Tuvojoties 90 dienu termiņa beigām, uzvirmoja neskaidrības par turpmāko kārtību, taču otrdien Ministru kabinets pieņēma lēmumu šo izmitināšanas periodu pagarināt par 30 dienām.
Rīgas domei lielākās neskaidrības ir tieši sakarā ar pagaidu izmitināšanas vietās esošajiem Ukrainas kara bēgļiem. Pašvaldība lēš, ka Rīgā šādu personu kopskaits varētu būt ap 2000.
Pašvaldībai, pēc Ozolas paustā, nav skaidrs, kādi lēmumi gaidāmi sakarā ar Ukrainas bēgļiem nodrošināmo atbalstu pēc 120 dienu termiņa beigām. Vienlaikus, kā norāda politiķe, ja valdība otrdien nebūtu pieņēmusi lēmumu par termiņa pagarināšanu, pašvaldībai nāktos "uz sitiena" izmitināt ap 1500 cilvēku.
Tādēļ Ozola uzskata, ka būtu jārod skaidrība no valdības puses par to, kāds ir turpmākais plāns saistībā ar bēgļu izmitināšanu. Vienlaikus Rīgas vicemēre uzsver, ka šo informāciju dome vēlētos saņemt savlaicīgi.
"Valdība pieņēma kaut kādu lēmumu, varbūt ļoti šaurā lokā, bet šis komunikācijas starpposms, kurā mēs paziņojam un informējam, kāpēc mēs pieņemam šādu lēmumu, izskaidrojot to Latvijas sabiedrībai un ukraiņiem, ir absolūti iztrūcis. Nedrīkst būt tā, ka šo pienākumu uzliek darbiniekiem vai tiem cilvēkiem, kuri ir izpildvaras pašā apakšā," skaidroja politiķe.
Arī Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (PP) preses konferencē pauda vēlmi saredzēt savlaicīgu komunikāciju un plašāku skaidrību izmitināšanas jautājumos. Šo valdības lēmumu pagarināt izmitināšanas pakalpojumu pagaidu mītnēs, tostarp viesnīcās, par 30 dienām "bez reāla seguma un pieejas" politiķis saskata kā pagaidu "plāksteri".
"Nedrīkst būt šāda situācija, kur mēs spēles noteikumus mainām vienkārši vienas nedēļas laikā, mums tuvāko desmit dienu laikā ir jāpieņem lēmumi un tādēļ mums ir jāzina, kas notiks pēc šīm 120 dienām," stāstīja politiķis.
Izmitināšanas jautājumos esot arī citas neskaidrības. Piemēram, dome, juridiski izanalizējot izmitināšanas mehānismu kopumā, secinājusi, ka dažādās kārtības ir savstarpēji izslēdzošas. Tāpat tiek lēsts, ka pēc jaunā kārtības, kas paredz mājsaimniecībām kompensēt izmitināšanas pakalpojumu, Rīgas gadījumā tiktu izmitinātas aptuveni 9000 personas. Šāds apmērs, pēc pašvaldības aprēķiniem, varētu izmaksāt ap 1,8 miljoniem eiro jeb vairāk nekā paredzējis Ministru kabinets.
Visu pieredzēto neskaidrību gaismā dome nolēmusi gatavot Civilās aizsardzības plānā atrunāto alternatīvās izmitināšanas mehānismu. Tas paredz, ka pašvaldība kādu ārkārtēju situāciju gadījumā nodrošinās izmitināšanu konkrētam daudzumam iedzīvotāju. Izmitināšana šajā mehānismā paredzēta cita starpā arī, piemēram, skolās.
Par šo ieceri dome devusi signālu arī attiecīgajai ministrijai, kura paudusi, ka Rīgai nevarēs palīdzēt ar nepieciešamo aprīkojumu šāda mehānisma iedarbināšanai. Līdz ar to pašvaldība šobrīd strādā pie tā, lai atvēlētu finansējumu aprīkojumam, kas nepieciešams alternatīvās izmitināšanas sagatavošanai.
Šis mehānisms gan neesot jāiedarbina tūlīt pat, piemēram, nedēļas laikā. Ozola skaidroja, ka sākotnēji tiks sagatavots domes lēmums, kas paredzēs finansējuma piešķiršanu mehānisma sagatavošanai. Šī brīža prognoze ir, ka šis jautājums jūnija sākumā tiks skatīts gan komitejas, gan domes sēdē.
Iemesls mehānisma gatavošanai esot fakts, ka patlaban pagaidu izmitināšanas vietās, tostarp viesnīcās, ir ap 2000 no Ukrainas kara bēgļu gaitās devušos cilvēku. Ja kādā brīdī valdība lemtu izbeigt šādu atbalsta veidu, ko Ozola arī paredz notiekam, pašvaldībai būtu jālemj par šo cilvēku pārvietošanu uz citām mītnēm.
Atbildot uz jautājumu par to, kāpēc sadarbība ar valdību šajā aspektā klibojusi, politiķe iezīmēja pāris aspektus. Viens no tiem – "valdības pārstāvju bieži pārmērīga neuzticēšanās pašvaldībai", ko esot novērojusi Ozola. Savukārt otrs esot nespēja saskatīt situāciju kompleksi un risināt to vairākās jomās vienlaicīgi un koordinēti.
Šādam secinājumam, ka valdībai būtu jādarbojas pārresoriski vai arī, piemēram, jādeleģē konkrēta persona vai struktūra, kas ar to nodarbojas, piebilda Kleinbergs. Domes politiķis pauda cerības, ka līdz ar jauna iekšlietu ministra iecelšanu situācijas vadība valdības līmenī varētu uzlaboties.
Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs arī vērsa uzmanību uz sociālās palīdzības sniedzēju pārslodzi. Pēc viņa sacītā, Rīgā ir ap 16 000 maznodrošināto personu, taču martā vēl 10 037 cilvēki, kuri bēg no kara Ukrainā, tikuši reģistrēti sociālajai palīdzībai. Tādējādi esošajam cilvēkresursu apmēram šobrīd nākas pieredzēt teju divu trešdaļu pieaugumu, kas rada pārslodzi.
Uz koordinācijas trūkumu un pārslodzi sociālās palīdzības jomā norādīja arī Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte, kura cita starpā informēja, ka paralēli jau šobrīd sniegtajiem pakalpojumiem drīzumā pašvaldībai būs arī jāsāk ienākumu pārvērtēšana tiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri šeit apmetušies un saņem kāda veida pabalstus.
Pēc domes datiem, sociālo pabalstu jomā garantētajam minimālajam ienākumam reģistrētas 5082 personas, krīzes pabalstam – 5008, bet mājokļa pabalstam – 995. Pabalstos izmaksātā kopējā summā ir 4 762 366 eiro.
Kopumā līdz 24. maija pulksten 18 Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem reģistrētas 15 034 personas, izsniegtas 10 771 SIM kartes un 11 873 sabiedriskā transporta biļetes.
Izglītības iestādes tikmēr saņēmušas 2514 pieteikums, no kuriem 1635 reģistrēti mācību sākšanai skolās, bet 879 - mācībām pirmsskolas izglītības iestādēs.
Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien, 24. maijā, atbalstījis grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar kuriem pagarinātas iespējas Ukrainas bēgļiem saņemt valsts sniegto primāro atbalstu.
Paredzams, ka primāri sniedzamais atbalsts - izmitināšana un pārtika – tiks nodrošināta vēl papildus periodā līdz 30 dienām, taču kopā nodrošinātais primāri sniedzamais atbalsts nedrīkstēs pārsniegt 120 dienas.
Uz neskaidrībām šajā kontekstā norādījušas arī citas pašvaldības. Otrdien Valkas, Siguldas un Saldus pašvaldību priekšsēdētāji pauda, ka aizvien pastāv zināmas neskaidrības, tostarp par to, kā turpmāk nodrošinās bēgļu izmitināšanu pašvaldībās.
