Foto: F64
Rīgas domes trešdienas, 2. marta, sēdē deputāti atkārtoti atbalstīja izmaiņas, ar kurām paredzēts nodrošināt plašākas atkritumu šķirošanas iespējas un uzlabot atkritumu apsaimniekošanas kārtību galvaspilsētā.

Kā portālu "Delfi" informēja domes Komunikācijas pārvaldē, noteikumi paredz, ka māju apsaimniekotājiem sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem turpmāk būs pienākums nodrošināt vieglā un stikla atkritumu šķirošanu daudzdzīvokļu ēkās ar noteiktu dzīvokļu skaitu.

Vieglā iepakojuma konteiners būs jāizvieto pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vismaz pieci dzīvokļi, savukārt stikla atkritumu konteiners būs jāizvieto pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vismaz desmit dzīvokļi. Šī norma attiecas tikai uz mājām, pie kurām jau ir sadzīves atkritumu konteineri.

Tāpat māju apsaimniekotājiem būs regulāri jāinformē iedzīvotāji par pareizu atkritumu dalītu vākšanu un apsaimniekošanu. Savukārt komersantiem no 1. jūlija būs jānodrošina atkritumu šķirošana iedzīvotājiem pie tirdzniecības vietām ar platību virs 500 kvadrātmetriem, ja tām ir pieguļošas autostāvvietas (izņemot ielu malu autostāvvietas), degvielas uzpildes stacijām un pašapkalpošanās automazgātavām, piedāvājot vismaz vieglā iepakojuma un stikla atkritumu dalītu savākšanu.

Domes deputāte un Atkritumu samazināšanas un šķirošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse skaidro, ka, saskaņā ar statistiku, rīdzinieki grib šķirot atkritumus. Pagājušajā gadā vieglā iepakojuma konteineru skaits Rīgā esot pieaudzis par 2400, savukārt stikla konteineru – par 1200.

"Ja 2020. gadā atsevišķi savācām 19,9% atkritumu, tad 2021. gadā – jau 24%. Ar izmaiņām saistošajos noteikumos šo īpatsvaru audzēsim vēl būtiskāk un padarīsim atkritumu šķirošanu par pašsaprotamu praksi, kas palīdz arī ietaupīt," pauda Lūse.

Pareizi sašķirotu iepakojumu un stikla konteineru saturu izved bez maksas. Šķirojot iepakojumu un stiklu, gada laikā rīdzinieki esot ietaupījuši 9,5 miljonus eiro. Kamēr no dalītās vākšanas apjoma palielināšanās 2021. gadā ir radies 1,5 miljonu eiro ietaupījums.

Izmaiņas noteikumos arī paredz, ka atkritumu apsaimniekotājs drīkstēs noteikt papildu maksu par atkritumu pārbirumu, ja šis apjoms būs lielāks nekā 15% no atkritumu konteinera tilpuma. Tāpat atkritumu apsaimniekotājiem noteiktā laikā būs jāreaģē uz pieteikumiem, kas saņemti par papildus izvedamajiem atkritumiem.

Savukārt māju apsaimniekotājiem būs pienākums nodrošināt tādu liela izmēra un mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumu apsaimniekošanu, lai neveicinātu to uzkrāšanos pie atkritumu konteineriem vai citās vietās mājas tuvumā.

Papildus ir iecerēts, ka iedzīvotājiem ar sezonāla rakstura īpašumiem (piemēram, mazdārziņu) būs jāslēdz atkritumu apsaimniekošanas līgums par visas nekustamā īpašuma sezonālās lietošanas laiku, proti, no 1. maija līdz 30. septembrim ieskaitot.

Par plānotajām izmaiņām atkritumu apsaimniekošanā pērn Rīgas dome veica aptauju, kurā piedalījās teju 1000 iedzīvotāju. Atbalstu gandrīz visām izmaiņām pauda vairāk nekā 80% respondentu.

Turpinot realizēt videi draudzīgāku politiku galvaspilsētā, Rīga sākusi virkni aktivitāšu, lai veicinātu pieejamāku atkritumu šķirošanu. Pašvaldībā jau sākta arī astoņu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu projektēšana, notiek darbs pie publisko šķirošanas punktu tīkla paplašināšanas, lielgabarīta atkritumu izvešanas sakārtošanas un mobilo bīstamo atkritumu savākšanas punktu tīkla pārskatīšanas.

Rīgā turpinās darbs arī pie BIO atkritumu šķirošanas veicināšanas. Kopā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem notiek darbs pie vienota dalīto atkritumu šķirošanas ceļveža izstrādes galvaspilsētā. Rīga arī plāno kļūt par sertificētu "Zero Waste" jeb bezatkritumu pilsētu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!