Rīgā ir arī veiksmīgi realizēti ielu infrastruktūras projekti, taisnojas Satiksmes departaments
Foto: LETA

Veicot revīziju par Rīgas transporta infrastruktūras attīstību, Valsts kontrole (VK) pievērsusies vien pašvaldības darbībai atsevišķās jomās un projektos, bet nav ņēmusi vērā veiksmīgi realizētos darbus, norādīja Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Ahuna-Ozola vērtēja, ka VK revīzija rada negatīvu priekšstatu par visu pašvaldības darbu transporta infrastruktūras plānošanā un attīstībā.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka laika posmā no 2014. gada līdz 2017. gadam nerealizētos ielu infrastruktūras projektos Rīgas dome norakstījusi 5,4 miljonus eiro.

Satiksmes departaments paskaidroja, ka lielāko daļu no šīs summas veido trīs projekti, proti, "Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai būvprojekts", "Raņķa dambja–Vienības gatves–Mūkusalas savienojuma būvprojekts" un "Tuneļa zem Ģertrūdes ielas un Daugavpils ielas savienošanas būvprojekts".

Ahuna-Ozola piekrita VK secinājumam, ka viens no klupšanas akmeņiem projekta izstrādē ir pašvaldības nespēja atrisināt īpašumtiesību jautājumus. Taču viņa piebilda, ka projektu realizācijai nepieciešamās izmaksas būtu nesamērīgas ar ieguvumiem un projektēšanas gaitā vairākkārt augušas arī objektu izbūves izmaksas.

Piemēram, Raņka dambja projekta izstrādes gaitā Satiksmes departaments saņēma prasību izbūvēt slēgtu tuneli, kas 152 miljonus eiro vērto projektu būtu vairākkārt sadārdzinājis.

"Pirms projektēšanas darbu uzsākšanas tiek apzināti riski ar kuriem pašvaldība saskarsies projektēšanas gaitā, tomēr nav iespējams noteikt un paredzēt visas problēmas projekta īstenošanai. Tikai projektēšanas procesā tiek noteikta ceļa trase, precizēti skartie īpašumi, saņemti un ievēroti atbildīgo institūciju un inženierkomunikāciju valdītāju izvirzītie nosacījumi un attiecīgi tikai pēc tam ir iespējams noteikt projekta realizācijai nepieciešamos risinājumus un finansējuma apjomu, no kuriem savukārt ir atkarīga konkrētā projekta realizācijas iespējamība," komentēja Ahuna-Ozola.

VK revīzijā secināja, ka darbu plānus Rīgas dome nesaskaņo noteiktajā trīs gadu griezumā, bet gan tikai viena gada griezumā. Tāpēc bieži trūkst informācijas apmaiņa ar inženierkomunikāciju turētājiem. Tas noved pie gadījumiem, kad nule atjaunotas ielas uzlauž, jo, piemēram, zem tām jāmaina siltumtrase.

Ahuna-Ozola nenoliedza, ka šāda problēma Rīgā pastāv. Taču viņa piebilda, ka komunikāciju avārijas remontdarbi ir neparedzami. Satiksmes departaments 2017. gada martā pieņēma saistošos noteikumus, kur stingrāk atrunātas prasības pilsētas ielu seguma atjaunošanai, veicot lauzuma darbus uz transporta būvēm.

VK izpētīto par kritisko kanalizācijas sistēmu stāvokli Satiksmes departaments noraida. "Lielākajā daļā Rīgas centra ielu lietus ūdens tiek novadīts SIA "Rīgas ūdens" kopsistēmas notekūdeņu kanalizācijā. Ņemot vērā to, ka esošā sistēma darbojas un problēmas ar brauktuvju lokālu un īslaicīgu applūšanu ir tikai dažas dienas gadā, uzskatām, ka pašvaldība rīkojas saimnieciski un ekonomiski pamatoti, jo ar seguma atjaunošanu tiek risinātas ielas seguma kvalitātes problēmas, ar kurām autovadītāji un apkārtējo māju iedzīvotāji, gājēji, velobraucēji saskaras katru dienu," komentēja Ahuna-Ozola.

Satiksmes departamenta pārstāve arīdzan paredzēja, ka ar pieckārt lielāku finansējumu pašvaldība darbus varētu veikt raitāk. "Šī brīža pieejamā finansējuma apstākļos, seguma atjaunošana ir optimālākais Rīgas ielu tīkla saglabāšanas un uzlabošanas veids. Ielu pārbūve, pārbūvējot vai izbūvējot arī inženierkomunikācijas, ir vairakkārt dārgāka nekā seguma atjaunošana. Veicot ielas pārbūvi ar visām inženierkomunikācijām, pašvaldībai līdz pat 50% no projekta izmaksām būtu jāiegulda inženierkomunikāciju turētāju īpašumā, tādējādi samazinot finansējumu satiksmes infrastruktūras attīstībai un uzturēšanai," teica Ahuna-Ozola, piebilstot, ka Krišjāņa Barona iela atjaunota par 4,1 miljonu eiro, nevis 40 – 60 miljoniem eiro, kā tas būtu bijis, ja pašvaldība izšķirtos par pilnu pārbūvi.

VK revīzijā norādīja, ka Rīgā transporta jomas attīstībai 2016. un 2017. gadā bija pieejams 441 miljons eiro. Taču no pieejamās summas lielāko daļu dotācijās saņem "Rīgas satiksme" un maksājumi par Dienvidu tiltu. Tāpēc būvniecībai pāri palika tikai ap 136 miljoniem eiro. No būvniecībai pieejamās summas nopietnos projektos ieguldīti ap 80 miljoniem eiro.

Savukārt jautājumu par divu Satiksmes departamenta direktoru algošanu Ahuna-Ozola komentēja, norādot, ka nav pamatoti norādīt uz nelietderīgu rīcību, ja pašvaldība nepielaiž pie darba personu, kura zaudējusi darba devēja uzticību.

Revīzijas ziņojuma preses konferencē Valsts kontroliere Elita Krūmiņa teica, ka nesaņem no domes gaidīto reakciju. "Reakcijai, kad norāda uz trūkumiem un riskiem, būtu jābūt gatavībai tos novērst un sakārtot. Reakcija, ko saņēmām, ir faktu noliegšana, piesegšanās ar politiskām interesēm un līdzīgi," komentēja Krūmiņa.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Elita Krūmiņa Krišjāņa Barona iela Rīgas dome Rīgas domes Satiksmes departaments Rīgas satiksme Rīgas ūdens Valsts kontrole
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form