Nesagaidot Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdi, kas notiks trešdien, Rīgas dome pēc garām un plašām diskusijām nobalsojusi par izstāšanos no šīs organizācijas, tādējādi protestējot par piekāpšanos valdībai iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē.
Ārkārtas sēdē otrdien par izstāšanos nobalsoja 31 deputāts, pret bija 13, bet atturējās divi deputāti.
Rīgas domnieks Dainis Turlais ("Gods kalpot Rīgai") ziņojumā domes deputātiem norādīja, ka finansējuma sadales principi starp pašvaldībām nav taisnīgi, turklāt Latgale nemaz neesot tik nabadzīgs reģions, lai tam būtu vajadzīgs kāds īpašs atbalsts. "Latgale, pēc Eiropas Savienības (ES) statistikas, ir pat bagātāka nekā daži Anglijas reģioni," teica Turlais.
Viņš uzsvēra, ka Rīgas uzdevums nav pildīt finanšu izlīdzināšanas funkciju, un piemetināja, ka papildu 50 miljoniem latu, kas ik gadu tiek ieskaitīti pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, vēl apmēram 200 miljoni aizplūst to pašvaldību kasēs, kurās deklarētie iedzīvotāji strādā un pelna Rīgā.
"LPS nav slikta organizācija, bet valdība uzspļauj tās lēmumiem un nomet malā kā neesošus. Līdz ar to ir jāmeklē kādas efektīvākas metodes, kā aizstāvēt savus mērķus," teica deputāts un kā piemēru minēja Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, kas apvienojot visas bagātākās un ietekmīgākās pašvaldības ar vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju.
"Mēs stājamies no šīs organizācijas ārā, jo valdība šīs organizācijas lēmumus ignorē un šis darbs ir neauglīgs," klāstīja deputāts.
Turlais paskaidroja, ka izstāšanās no LPS arī raksturojama kā sava veida protests pret valdību, kura, pēc Turlā teiktā, ignorē savienības pieņemtās rezolūcijas.
Savukārt opozīcijas pārstāvis Olafs Pulks ("Vienotība") apšaubīja Turlā argumentāciju, paužot, ka pašvaldību savienība nav īsti vainojama pie tā, ka valdība nav atbalstījusi savienībā pieņemtās rezolūcijas. "Kā mēs viņiem palīdzam, atstājot viņu vienus, cīnoties ar ļauno valdību?" retoriski jautāja Pulks.
Turlais gan nemācēja atbildēt, no kura datuma pēc lēmuma pieņemšanas Rīga no savienības izstātos.
Opozīcijas deputāti arī norādīja, ka pirms lemšanas par Rīgas domes izstāšanos no LPS vispirms būtu jānoskaidro pašu rīdzinieku viedoklis, jo, iespējams, ka paši iedzīvotāji domā citādi. Turlais atbildēja, ka pašlaik īsti nav iespēju noskaidrot, vai to patiešām vēlas Rīgas iedzīvotāji, to varētu noskaidrot ar referenduma palīdzību, kas gan pašlaik nav iespējams.
Vienlaikus gan Turlais uzsvēra, ka rīdzinieki netieši jau ir atbalstījuši izstāšanos no LPS, paužot atbalstu Rīgas domes darbam, kas, kā liecina vairākas aptaujas, vērtējams pozitīvi.
Jau vēstīts, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs aicināja lemt par Rīgas izstāšanos no LPS, jo organizācija sarunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijām nav spējusi aizstāvēt pašvaldību intereses. LPS domes sēdē iepriekš tika atbalstīts valdības piedāvājums nākamgad saglabāt esošo proporciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē, kur 80% no iekasētā nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% ‒ valsts budžetā.
LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis pašvaldības lēmumu vērtēja kā nepatīkamu faktu, tomēr LPS turpināšot sadarboties ar Rīgas domi - informēs par jaunumiem un aicinās uz pasākumiem.
"Viņi vairākas reizes ir teikuši, kas viņu neapmierina, un viņiem ir sava taisnība, bet adresāts, protams, ir dīvains. Tā ir vēlēšanas kampaņas sastāvdaļa," komentēja Pūķis.
Rīgas izstāšanās dēļ LPS budžets saruks par 50 tūkstošiem jeb aptuveni 8%, minēja padomnieks.
"Mums ir zināmas rezerves, nezinu, vai ko mainīsim savā budžetā. Neesam no Rīgas atkarīgi, jo viņi nemaksā proporcionāli. Ja būtu tā, ka Rīga izstājas, un mēs pazaudējam 40% ienākumu, tad, protams, tas ir sāpīgi un pazemina darbības kvalitāti. Bet, ja izstājas tāds, kas maksā ap 10 procentiem, citas aktivitātes to var nosegt," norāda LPS pārstāvis.
Viņš gan uzsver, ka strādās pie tā, lai iesaistītu pēc iespējas vairāk pašvaldību LPS.
Trešdien ir sasaukta LPS domes ārkārtas sēde, lai spriestu par priekšlikumiem nākamā gada valsts budžetam. Sēdē aicināti piedalīties Saeimas frakciju priekšsēdētāji un Budžeta un finanšu komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāji.