Sēdē deputāts Edgars Ikstens (JV) skaidroja, ka šī ir politiķu iniciatīva, tādēļ arī politiķi uzņemas par to atbildību. Atbalstoši viedokļi par šo ieceri esot saņemti arī no Pilsētas attīstības departamenta.
Opozīcija iztaujāja deputātu, iztirzāti vaicājot par izmaksām, iedzīvotāju informētību, izmaiņām dokumentācijā un citiem organizatoriskiem aspektiem. Reaģējot uz opozīcijas ilgstošo iztaujāšanu, no koalīcijas deputāta Viestura Kleinberga (PP) izskanēja arī apgalvojums, ka tā ir laika tērēšana.
Ielu nosaukumu maiņu kā iekšējās drošības jautājumu aicināja skatīt Rīgas domes vicemēre Linda Ozola (K), kura arī norādīja, ka, objektīvi raugoties, "vietvārdu nosaukumi vienmēr ir politisks lēmums".
Šo lēmumu politisko ietekmi, ļaujot nostiprināt okupācijas režīma politiku un vēstures interpretāciju, izpratuši arī rusifikācijas politikas īstenotāji, pauda Ozola. Savukārt deputāts Dāvis Stalts (K) ielu nosaukumu maiņu nosauca par daļu no pretestības Krievijas politikas īstenošanai Latvijā.
Sēdē skatītājos lēmuma projektos skaidrots, ka nosaukumi "neiekļaujas latviskajā kultūrvidē un nesekmē tās vērtību saglabāšanu un attīstību". Nosodījums komunistiskajam un nacistiskajam totalitārajam režīmam izteikts arī Latvijas Republikas Satversmes ievadā.
Brantkalna ielu plānots pārdēvēt par Annas Brigaderes ielu un Vizmas Belševicas ielu, Starajas Rusas ielu – par Hugo Celmiņa ielu, Keldiša – par Brāļu Kaudzīšu ielu, savukārt Pikuļa aleju un taku – par Birutas Baumanes ielu.
Biedrība "Publiskās atmiņas centrs" (PAC), kas ar vietvārdu jautājumu nodarbojas jau vairākus gadus, apkopoja sarakstu ar Rīgas ielām, kas satur komunistiskā totalitārā režīma slavināšanas un rusifikācijas godināšanas pazīmes. PAC arī apkopoja konkrētus faktus, kas apliecina šo vietvārdu saistību ar komunistisko režīmu.
Atbilstoši PAC apkopotajai informācijai, Brantkalna iela izveidota iela 1983. gadā un ir par godu personai, kas trīs reizes piedalījusies Latvijas Republikas okupācijā – 1919., 1940. un 1944. gadā. Starajas Rusas iela, savukārt, nodēvēta par godu PSRS Strādnieku un zemnieku armijas Lielā Tēvijas kara kaujai pie Ļeņingradas. Līdzīgi arī Ilmeņa iela, tā nodēvēta par godu Sarkanarmijas Lielā Tēvijas kara kaujām.
Viena no ielām, par kuru pētnieki apkopojuši plašu informāciju, ir Keldiša iela. Šī persona bija Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis, PSRS Augstākās Padomes deputāts un Staļina kodolieroču, ballistisko un spārnoto raķešu autors. Keldišs padomju savienībā arī tika godināts par savu ieguldījumu kodolieroču izstrādē.
Keldišs, kā norāda pētnieki, faktiski darbojās militāri rūpnieciskajā kompleksā, ieroču rūpniecībā, turklāt arī piedalījās atombumbas RDS-6s, ko izmēģināja atmosfērā uz cilvēkiem, un spārnotās starpkontinetālās raķetes V-350 "Burja" izveidē.
Nesenākā no šī saraksta vietvārdiem ir Pikuļa aleja un taka. Pikulis, kā norāda PAC, ir PSRS propagandists literatūrā un Strādnieku un zemnieku armijas militārpersona.
PAC sarakstā kopumā iekļautas 19 ielas – Mstislava Keldiša, Annas Sakses, Paula Lejiņa, Detlava Brantkalna, Jukuma Vācieša, Sudrabu Edžus, Mirdzas Ķempes, Valentīna Pikuļa (aleja), Sergeja Eizenšteina, Gustava Kluča, Frīdriha Candera, Staraja Rusas, Ilmeņa, Tipogrāfijas, Lomonosova, Puškina, Turgeņeva, Ļermontova un Maskavas.
PAC portālu "Delfi" arī informēja, ka Hugo Celmiņa iela Rīgā bija otrdien mūžībā aizgājušā vecākā valsts pārvaldes iestāžu darbinieka, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta eksperta Ilmāra Reinholda Drēziņa priekšlikums.
Rīgas domes neformālā koalīcijas politiķu darba grupa iepriekš lēma par ielu nosaukumu mainīšanu, kā pārsaucamas iezīmējot vismaz trīs ielas no PAC saraksta.
Domes deputātu vidū gan dalījās viedokļi par to, cik ielas būtu jāpārdēvē. Daļa, kā iepriekš portālam "Delfi" skaidroja darba grupas līdzpriekšsēdētājs Ivars Drulle (PP), vēlējās "pēc iespējas vairāk atbrīvoties no padomju mantojuma", savukārt citi uzskatīja, ka "kādām ielām nosaukumi būtu jāmaina, bet ar to nevajadzētu pārspīlēt".
Kā ziņots, līdz ar 24. februāri aktualitāti guva jautājums par ielu nosaukumiem un citiem vietvārdiem, kas, kā norāda pētnieki, nav atbilstoši Satversmē paustajam komunistiskā totalitārā režīma nosodījumam.
