RVVC epidemioloģijas daļas vadītāja Anita Brila pastāstīja, ka saslimšanas gadījumu skaits palielinājies, jo krasi pieauguši grupveida inficēšanās gadījumi, kā arī saslimstības pieaugumu ietekmē sociāli ekomomiskais stāvoklis valstī.
Liels saslimušo skaits ir bezpajumtnieku un maznodrošināto vidū, un to rada higiēnas prasību neievērošana, nekvalitatīvas, bojātas un nezināmas izcelsmes pārtikas lietošana un citi iemesli. Saslimšana ar šāda veida infekcijām palielinās arī tādēļ, ka valstī nav kārtības pārtikas kvalitātes uzraudzībā, sacīja Brila.
Viņa arī norādīja, ka šie skaitļi neparāda patieso situāciju, jo dati apkopoti tikai pēc slimnīcu un klīniku sniegtajām ziņām. Viņa uzskata, ka maznodrošināto un bezpajumtnieku vidū ir daudz vairāk slimības nēsātāju un saslimušo. Turklāt palielinājies saslimušo skaits, kuriem ir caureja un nav noteikta tās izcelsme.
Rīgā palielinās saslimušo skaits ar vīrushepatītiem (1,1 reizi), ko Brila skaidro ar intravenozo narkotiku lietotāju saslimšanu ar šīm slimībām. Pērn 63% no konstatētajiem intravenozo narkotiku lietotājiem jauniešiem saslimuši ar vīrushepatītu.
Palielinājies arī saslimšanu skaits ar akūtām zarnu infekcijām (1,3 reizes), vīrusu zarnu infekcijām (1,1 reizi), visu formu tuberkulozi (1,1 reizi). Arī saslimstība ar masaliņām šā gada desmit mēnešos pieaugusi par divām reizēm un sasniegusi 50 gadījumu. Šogad gandrīz divas reizes palielinājusies saslimstība ar HIV un AIDS.