Rīgas pašvaldības policija (RPP) pēdējā gada laikā ir saņēmusi 10 077 izsaukumus par pārmērīgu trokšņošanu pilsētā, kamēr tādu ir līdz 1500 mēnesī. Tādēļ, ņemot vērā slodzi, ko trokšņošana rada ne vien Rīgas iedzīvotājiem, bet arī policistiem, tiek plānots "neatlaidīgi virzīties uz priekšu" ar regulējuma izveidi, portālam "Delfi" skaidro Rīgas vicemēre un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītāja Linda Ozola.
Trokšņu problēmai uzmanību šobrīd pievērsusi arī Saeimas Juridiskā komisija, kurā 25. aprīļa sēdē tika izlemts rosināt izmaiņas Administratīvo sodu likumā, vēl pirms vasaras sezonas nosakot atbildību par trokšņošanu ne tikai privātpersonām, bet arī juridiskām personām, piemēram, restorāniem un bāriem.
Gatavību iesaistīties sarunā par komersantu atbildīgu trokšņošanu, kas ir salāgojama gan ar iedzīvotāju interesēm, gan dinamisku izklaides piedāvājumu galvaspilsētā, esot apliecinājusi arī Ekonomikas ministrija.
Politiķe regulējuma izveides virzību šobrīd vērtē ar "piesardzīgu optimismu", norādot, ka "mūsu argumenti beidzot ir sadzirdēti un ledus ir sakustējies". Marta beigās notika domes iniciēta tikšanās ar Vides un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kurai sekoja konkrēts regulējuma piedāvājums Tieslietu ministrijai (TM) juridisko personu atbildības noteikšanai par pārmērīgu trokšņošanu.
Komersanti, kuri nodara kaitējumu iedzīvotāju veselībai
Trokšņu problēmas aizsākumi, pēc politiķes paustā, meklējami 2014. gada nogales Satversmes tiesas lēmumā. Pēc privāta izklaides industrijas uzņēmuma konstitucionālas sūdzības, Satversmes tiesa toreiz lēma, ka normas par trokšņošanas kontroli Rīgas administratīvajā teritorijā neatbilst Satversmei.
