Rīgas dome iecerējusi veidot atsevišķus, no ielām norobežotus veloceliņus vietās, kur ielu platums to pieļauj un veloceliņš nodrošinātu īsāku un pievilcīgāku pārvietošanās maršrutu, to paredz jaunā Rīgas attīstības plāna 2006.-2018.gadam pirmā redakcija, kas ir nodota sabiedriskajai apspriešanai.
Pilsētplānotāji arī ierosina veidot velosipēdistu joslu ielās, kurās ir vidēja satiksmes intensitāte un kurām ir maģistrālo ielu nozīme.

Savukārt velosipēdistu pārvietošanās pa ietvēm būtu pieļaujama vietās, kur ir intensīva transportlīdzekļu satiksme, ja ietves platums un gājēju plūsma nodrošina šādu iespēju, norādīts plānā. Galvenokārt pa ietvēm varētu braukt ielās, pa kurām kursē tramvaji, trolejbusi vai autobusi.

Lai iekļautu veloceliņu tīklu pilsētas sporta objektu kopējā sistēmā, Rīgā nākamajos gados plānots sākt ierīkot velosipēdu stāvvietas pie sporta objektiem, valsts un pašvaldības iestādēm un lieliem sabiedriskas nozīmes objektiem, piemēram, lielveikaliem.

Plānā ir norādīts, ka velosipēdisti tiks atdalīti no transportlīdzekļu satiksmes, ja ir vairāk nekā 5000 automašīnu diennaktī un ātruma ierobežojums ir 50 kilometri stundā vai vairāk.

Velosipēdisti tiks jaukti ar transportlīdzekļu satiksmi, ja ir mazāk nekā 1000 automašīnu diennaktī un ielās netiek attīstīts liels ātrums. To varēs darīt arī, ja ir mazāk nekā 5000 automašīnu diennaktī un ātruma samazināšanas pasākumi un ātruma ierobežojumi nodrošinās maksimālo braukšanas ātrumu līdz 40 kilometriem stundā.

Velotransporta pārvaldības funkcijas Rīgā pilda Satiksmes departaments sadarbībā ar Pilsētas attīstības departamentu un citiem dienestiem. Politiskā līmenī šo jomu vada Rīgas domes deputātu komitejas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!