Par sliktā stāvoklī esošām ēkām jeb tādām, kurās būtu būtiski jāuzlabo drošība, Būvniecības Valsts kontroles birojs (BVKB) atzinis 22 ēkas Rīgā, liecina BVKB informācija.
Par sliktām ēkām BVKB atzinis vairākas izglītības un medicīnas iestādes, veikalus un citas publiskas ēkas, kuras ikdienā apmeklē simtiem cilvēku.
Slikto ēku sarakstā atrodas gan Latvijas Televīzijas (LTV) augstceltne Zaķusalas krastmalā 3, gan Jaunais Rīgas teātris Lāčplēša ielā 25, gan viesnīca "Viktorija" Čaka ielā 55 un klīniskā slimnīca "Gaiļezers" Hipokrāta ielā 2.
BVKB direktors Pēteris Druķis atzina, ka komunikācija ar sarakstā iekļauto ēku īpašniekiem esot ļoti laba. "Jāņem vērā - lai novērstu šos defektus, tur ir nepieciešams veikt jau būvdarbus. Lai to izdarītu, ir jāsakārto gan jautājumi saistībā ar projektu, gan arī visas citas lietas, un tas prasa laiku. (..) Mēs skatāmies un monitorējam, un tā komunikācija ar īpašniekiem mums ir visu laiku," skaidroja Druķis.
Vienlaikus viņš pastāstīja, ka ir bijuši gadījumi, kad kāda no pašvaldībām ir noraidošāka un uzreiz negrib atzīt, ka viņu īpašumā esošai ēkai ir kāda problēma. "Vinu komunikācija ir tāda, kāda viņa ir - uz āru, viņi mēģina stāstīt, ka nekas tur nav, bet patiesībā ļoti skaidri apzinās, ka problēmas tur ir," sacīja Druķis, piebilstot, ka privātajiem ēku īpašniekiem sadarboties ir vieglāk, kā arī tie reaģējot ātrāk.
Tostarp BVKB pārbaužu laikā ir secinājis, ka kopumā Latvijā ir slikta publisko ēku pārvaldība. "Tieši publiskajās ēkās normatīvais regulējums būtu nepieciešams. Nevis, ka uzspiež, bet tieši pasaka priekšā ēkas īpašniekam, kādā veidā viņam būs jarūpējas par savu ēku. Regulējums pēc savas filozofijas būtu ļoti līdzīgs kā mums šobrīd ir ar automašīnām, kad regulāri ir jāuztraucas, vai tava automašīna ir kārtībā un vai tu vari piedalīties satiksmē," teica Druķis.
Patlaban BVKB ir apsekojis aptuveni 1500 publisko ēku, un līdz gada beigām plāno apsekot vēl 600 objektu. "Mums ir uzdevums, veicot šīs pirmā gada pārbaudes, arī izvirzīt prioritātes nākamajam gadam. Tad, kad mēs sākām, mums nebija atsevišķas skaidrības, kur varētu būt problēmas - kuros sektoros, kuras vecumos, kuros lietošanas jautājumos - šobrīd jau vairāk vai mazāk iezīmējam tās lietas, un nākamā gada prioritātes mums jau vairāk būs vērstas uz tiem problemātiskajiem sektoriem," klāstīja Druķis.
Jautāts par to, kas visbiežāk ir vainojams pie tā, ka ēka tiek atstāta novārtā un kļūst nedroša, Druķis norādīja, ka tā ir nevis nevēlēšanās redzēt problēmas, bet neprasme tās novērtēt. "Mēs redzam, ka tā ir neprasme, it īpaši tāpēc, ka ēku īpašnieki un tie, kas ikdienā veic apsaimniekošanu, ir dažādi cilvēki, un bieži vien ēku īpašnieki ir pārsteigti par to, kā varēja nezināt [par pārkāpumiem ekspluatācijā]. Kopumā mēs redzam pozitīvu attieksmi," sacīja Druķis.
Jau vēstīts, ka BVKB izveidojis pārbaudīto publisko ēku digitālo karti, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu iespēja iepazīties ar Latvijā ekspluatēto publisko ēku stāvokli.
Ēku vērtējumam kartē izmantots tā saucamais "luksofora principu" - visi objekti kartē ir trīs krāsās – zaļā, dzeltenā un sarkanā. Ar zaļu krāsu atzīmētās ēkas ir teicamā vai labā stāvoklī, un tās var droši ekspluatēt, ar dzeltenu – ēkas, kas ir sliktā stāvoklī, un to drošība jāuzlabo, bet ar sarkanu – bīstamie objekti, kas nav droši cilvēkiem, tāpēc to ekspluatācija pilnībā vai daļēji jāpārtrauc.
BVKB darbu sāka 2014.gada 1.oktobrī līdz ar jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos.
