Ja valdībā apstiprinās aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijus, Rīgā vairs nevarēs atvērt jaunas aptiekas, jo to skaits jau šobrīd gandrīz divas reizes pārsniedz noteikto aptieku skaitu.
Par to liecina Labklājības ministrijas (LM) Farmācijas departamenta izstrādātie kritēriji.

LM Farmācijas departamenta direktors Juris Bundulis BNS pastāstīja, ka kritēriji pašlaik atrodas starpministriju saskaņošanas procesā un ministrijām esot vairākas domstarpības par tiem, tāpēc esošo noteikumu variantu arī varētu nepieņemt valdībā.

Nepieciešamais aptieku skaits pilsētā tiek rēķināts pēc īpašas formulas. Ja pilsētā vai apdzīvotajā vietā ir līdz 2000 iedzīvotāju, tajā drīkstēs atvērt tikai vienu aptieku, no 2001 līdz 4000 - tajā jābūt 2000 iedzīvotāju uz vienu aptieku, no 4001 līdz 7000 - 2500 iedzīvotāju, no 7001 līdz 10 000 - 3000 iedzīvotāju un tā tālāk.

Ja pilsētā ir 100 000 un vairāk iedzīvotāju, minimālais iedzīvotāju skaits uz vienu aptieku nedrīkst pārsniegt 5500 iedzīvotāju.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, Rīgā ir 762 825 iedzīvotāji un pēc aptieku izvietojuma kritērijiem secināms, ka Rīgā uz 5500 iedzīvotājiem nepieciešamajam aptieku skaitam jābūt 139, bet šobrīd galvaspilsētā ir 270 aptiekas - viena aptieka uz 2951 iedzīvotāju.

Bundulis uzsvēra, ka jau atvērtas aptiekas līdz ar kritēriju apstiprināšanu netiks slēgtas un tie attieksies uz jaunatveramajām aptiekām: ja kādu aptieku slēgs, tās vietā jaunā netiks atvērta, ja pilsētas aptieku skaits pārsniedz normu.

"Pirmām kārtam jaunos noteikumus varētu pieskaņot Rīgas Brīvības ielai, kur aptiekas ir uz katra stūra, un ja kādas aptiekas licence tiks anulēta, tās vietā jaunu aptieku neatvērs," klāstīja Farmācijas departamenta direktors.

Bundulis arī uzsvēra, ka pārmērīgi piesātinātais aptieku tirgus ir jāsabalansē, jo tā pārdalīšanās, kas šobrīd notiek, novedīs pie vairāku mazo aptieku bankrota.

Jaunu aptieku atvēršana pašlaik pārsvarā interesējot aptieku ķēžu īpašniekus, kuriem ir izdevīgi piesaistīt jau viņu aptiekas zinošos patērētājus. Līdz ar to cieš vecās lielās aptiekas, kas sniedz pilnu pakalpojumu spektru - izgatavo zāles uz pasūtījuma un kam ir narkotisko vielu tirdzniecības atļauja.

Latvijā no gandrīz 900 aptiekām tikai 200 izgatavo zāles uz pasūtījuma, un ķēžu aptiekas ar to nodarbojas 5-6 reizes mazāk nekā neatkarīgās, pastāstīja Bundulis.

Pēc LM Farmācijas departamenta informācijas, kopš 1.maija, kad Latvijā sāka darboties jauna sarežģītāka aptieku atvēršanas kārtība, no jauna atvērtas 15 aptiekas.

CSP dati liecina, ka Daugavpilī ir 114 642 iedzīvotāji, kas nozīmē, ka pilsētā jābūt 21 aptiekai, Jelgavā esošajam iedzīvotāju skaitam jābūt 12 aptiekām, Jūrmalā - 11, Liepājā - 18, Rēzeknē - 9, Ventspilī - 10 aptiekām.

Savukārt lielākajā daļa Latvijas pagastu dzīvo mazāk par 2000 iedzīvotāju, kas nozīmē, ka jaunu aptieku atvēršanas kritēriju apstiprināšanas gadījumā tajos drīkstēs atvērt tikai vienu aptieku uz 2000 iedzīvotāju.

Kritēriji arī nosaka, ka vispārējā tipa aptieku pilsētā neatver 500 metru rādiusā, bet pagastos - 5 kilometru rādiusā no jau funkcionējošas aptiekas. Aptiekas filiāli neatver 5 kilometru rādiusā no jau funkcionējošās aptiekas vai aptiekas filiāles.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!