Kaut arī starptautiskās aģentūras pērn paaugstinājušas Rīgas kredītreitingu, tās norādījušas uz vairākām problēmām pilsētas naudas plānošanā, un Rīgas finanšu menedžmentu nosaukušas par vāju, svētdien ziņo LTV raidījums "de facto".
Rīga šonedēļ apstiprināja budžetu ar 7,5% iztrūkumu. Sagaidāms, ka gada beigās pilsētas makā būs palicis 15 miljonus eiro liels uzkrājums, salīdzinājumā ar 123 miljoniem eiro, kas bija uzkrāti, kad partijas "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" nāca galvaspilsētā pie varas.
Lai apklusinātu Rīgas budžeta kritiķus, Rīgas mērs Nils Ušakovs (S), aizstāvot sagatavoto budžetu, uzvēra, ka divas kredītreitingu aģentūras paaugstinājušas pilsētas kredītreitinga novērtējumu. Jo tas augstāks, jo labāka esot situācija.
"Tas ir augstākais līmenis kopš 2008.gada. Tas nozīmē, ka mums kredītreitingi aug katru gadu, tas ir objektīvākais vērtējums," žurnālistiem uzsvēra Ušakovs.
Savukārt "de facto" iepazinies ar aģentūru novērtējumiem, un secinājis, ka ne viss ir tik brīnišķīgi.
Kā vēsta raidījums, aģentūra "Moody's" uzsver, ka Rīgas reitings ir Latvijas reitinga spogulis, jo pilsētas budžets pamatā turas uz valsts pārskaitītā ienākuma nodokļa. "Latvijas ekonomiskā izaugsme un stingrā izdevumu kontrole ļāvusi Rīgai sasniegt labus budžeta rezultātus," raksta "Moody's". Kompānija arī norāda, ka pilsētas ieņēmumu pieauguma elastība ir ierobežota un ka tai ir ievērojamas saistības pagātnes investīciju dēļ.
Vēl vairāk detaļās iedziļinās "Standard&Poor's" (S&P), kas paaugstinājusi pilsētas reitingu par pakāpi uz "BBB+/A-2". Rīgas budžeta sniegums bija vājš 2013.gadā, kad notika pašvaldību vēlēšanas, bet tas paliks stabils 2014-2016.gadā, par aģentūras prognozēto vēsta "de facto".
Taču Rīgas reitinga stiprumam pretējā pusē ir vājš finanšu menedžments, augsts parādu slogs un ļoti vāja budžeta elastība, raksta S&P. "Mēs uzskatām pilsētas finanšu vadību par vāju, salīdzinājumā ar apmierinošu iepriekš, balstoties uz mūsu uzskatu par politiskās un vadības stipruma samazināšanos.," par S&P ziņoto vēsta "de facto".
Aģentūra arī uzskata - kaut arī Rīgas finanšu menedžments ir spējīgs un gribošs konsolidēt budžetu nelabvēlīgos ekonomikas apstākļos un stipri samazinoties ieņēmumiem, tam trūkst ilgtermiņa finanšu plāni gan attiecībā uz pamata budžetu, gan pašvaldības uzņēmumiem.
Domes finanšu departamentā šos secinājumus tulko tā, ka pēc Latvijas iestāšanas eirozonā reitingu aģentūra sākusi stingrāk vērtēt. "Viņiem formāli pieauguši kritēriji finanšu menedžmenta vērtēšanā," apgalvo domes finanšu departamenta resursu pārvaldes priekšnieks Roberts Remess un noliedz, ka "faktiskais finanšu menedžmenta līmenis būtu pasliktinājies."
Viņš arī uzsver - lai arī ikgadējie procentu maksājumi par saistībām tuvākos gados pieaugs, kopējais saistību apmērs ir samazinājies zem 1 miljarda eiro.
Lai uzlabotu finanšu plānošanu, departamenta direktore Ilga Tiknuse piedāvā veidot budžetu ilgākā termiņā. Taču viņa apgalvo, ka pilsētai "nav atļaujas uzņemties saistības un apstiprināt budžetu ilgākam laikam kā viens gads".
Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare gan norāda, ka nekas jau tagad neliedz pilsētai plānot tēriņus ilgākā periodā. Vairākas pašvaldības jau šādu praksi piekopj. Tiknuse min, ka departaments izvirzījis nosacījumu, ka no 2016.gada būtu jāveido trīs gadu budžets vismaz rekomendējošā līmenī.
Izsīkstošie uzkrājumi nozīmē, ka pilsētai būs jāsāk dzīvot taupīgāk. "Pilsēta var aizņemties, šobrīd vēl Rīgas kredītportfelis to atļauj. Taču Rīgas dome var aizņemties tikai investīciju projektu veikšanai, nevar aizņemties kārtējo izdevumu segšanai. Tas nozīmē, ka tad, kad būs iztērēti atlikumi, tai būs jāsamazina savi izdevumi," saka ministrijas pārstāve Komisare.
To it kā apzinās arī pašvaldībā. "Pagājušajā gadā faktiskais deficīts bija 4,2%. Mēs skatāmies, ka budžeta deficīta līmenim, ņemot vērā uzkrājumu līmeni, viņam būs jāsamazinās," raidījumam prognozē Remess.