Atzīmējot Pasaules Diabēta dienu, Rīgas 1. slimnīcas rīkotās bezmaksas veselības pārbaudes apmeklēja ap 100 interesentu no dažādām Rīgas apkaimēm, pavēstīja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Medne.
Pasākuma laikā iedzīvotāji varēja bez maksas noteikt cukura līmeni asinīs - ar glikometru tiks noteikta cukura koncentrācija (glikoze) kapilārajās asinīs, paņemot asins pilienu no pirksta -, ķermeņa masas indeksu (ĶMI), kas ir visbiežāk lietotā metode lieka ķermeņa svara noteikšanai. Tāpat iedzīvotāji varēja saņemt informāciju no ārsta par to, ko darīt turpmāk.
Cukura līmeņa asinīs un ĶMI noteikšanu veica Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes studentes, bet 1. slimnīcas ārsti skaidroja izmeklējumu rādījumus.
Pārbaužu laikā vienam cilvēkam tika konstatēta sirds aritmija, otram hronisku sāpju gadījumā ieteikts apmeklēt ārstu algologu, bet citam - ar liekā svara problēmu pēc speciālistu padoma ieteikts vērsties slimnīcas Svara korekcijas centrā.
Saprotot, cik svarīgi ir diagnosticēt saslimšanu agrāk, un redzot, cik liela ir atsaucība no iedzīvotāju puses, 1. slimnīca 21.novembrī, pasaules HOPS dienā, aicinās Rīgas iedzīvotājus bez maksas pārbaudīt plaušu veselību.
HOPS ir hroniska obstruktīva plaušu slimība, kas ir viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem pasaulē.
Ik gadu Latvijā pirmreizēji tiek reģistrēti vidēji 6000 līdz 7000 pacientu ar cukura diabētu, kas ir hroniska vielmaiņas saslimšana, kuru raksturo paaugstināts glikozes (cukura) līmenis asinīs insulīna trūkuma, insulīna darbības traucējumu vai abu šo iemeslu kombinācijas dēļ. Jo vairāk cilvēkam ir taukaudu, jo vairāk insulīna organismam vajag, lai cukurs no asinīm spētu iekļūt šūnās un dotu tām enerģiju.
Cukura diabēta gadījumā ir svarīgi apzināties, kādas veselības problēmas var attīstīties ilgtermiņā. Cilvēkiem gados cukura diabēts nebūt nav vienīgā diagnoze, bet gan kombinējas, sekmējot saslimšanu ar, piemēram, kādu no sirds un asinsvadu slimībām. Mirstība ar sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir ļoti augsta, kardioloģiskās saslimšanas ir galvenais iedzīvotāju nāves cēlonis.
Palielināts risks saslimt ar cukura diabētu ir cilvēkiem ar lieku svaru, paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs, paaugstinātu asinsspiedienu, mazkustīgu dzīvesveidu un smēķētājiem. Šie ir tā saucamie ietekmējamie jeb maināmie riska faktori, jo katram pašam tos iespējams mazināt vai novērst, izmainot savus ēšanas, fiziskās aktivitātes un citus ieradumus. No cilvēka neatkarīgs riska faktors ir iedzimtība - ja pirmās pakāpes radinieks ir ar cukura diabētu, tad risks saslimt ir būtiski palielināts.
