Rīgas domes apstādījumu saglabāšanas komisija atbalstījusi autoostas sarkanā ozola pārstādīšanu, informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.
Izskatot pilnsabiedrības "Bererix" iesniegumu par atļauju ozola ciršanai saistībā ar dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrādi un būvdarbu realizāciju, Apstādījumu saglabāšanas komisijas pārstāvis veica koka apsekošanu.
Vizuāli novērtējot, konstatēts, ka koks aug netālu no dzelzceļa uzbēruma un ielas virzienā tam ir viegli ieslīps stumbrs. Koka vainags ir kupls un zems, simetrisks, bez izteiktas galotnes. Stumbra lejasdaļā nozāģēti atsevišķi apakšējie zari, bet zāģējuma vietas daļēji apaugušas.
Kokam nedaudz apbērta sakņu sistēma, taču būtisku bojājumu nav. Tāpat nav konstatētas pazīmes, kas ietekmē drošību, piemēram, paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs.
Pieņemot lēmumu, Apstādījumu saglabāšanas komisija pieprasīja atzinumus no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un Dabas aizsardzības pārvaldes, kā arī rīkoja publisko apspriešanu. Tās laikā tika saņemti seši atbalstoši un 632 noraidoši viedokļi par sarkanā ozola ciršanu.
Lai rastu labāko risinājumu koka pārstādīšanai, ir notikušas vairākas sapulces, kurās piedalījās "Bererix", Rīgas domes Pilsētas Attīstības departamenta un SIA "Labie koki" pārstāvji.
Rezultātā nolemts koku pārstādīt Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Līdz brīdim, kad 2023.gadā noslēgsies krastmalā plānotie būvdarbi un kokam tiks atrasta piemērotākā vieta, tas tiks novietots Rīgas autoostas teritorijā.
Kā ziņots, dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas būvnieki pilnsabiedrība "BeReRix" Rīgas Starptautiskajā autoostā augošo sarkano ozolu pārstādīs turpat netālu uz autoostai piederošas zemes, aģentūru LETA informēja "BeReRix" pārstāvji.
Tā kļūšot par koka pagaidu mājvietu līdz brīdim, kad Rīgas pašvaldība līdzās "Rail Baltica" izbūvētai infrastruktūrai īstenos iecerētos pilsētvides labiekārtošanas projektus.
Kā ziņots, "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būtu gatava satiksmei 2026.gadā.
