Rīgas atbalsta centrā turpina sarukt bēgļu skaits
Foto: LETA

Rīgas atbalsta centrā sarūk Ukrainas bēgļu skaits, vidēji dienā reģistrējot ap 200 personu. Vienlaikus aizvien nereti cilvēki ierodas uz atkārtotām vizītēm, lai, piemēram, pēc vīzas saņemšanas pieteiktos sociālajā dienestā. Tāpat papildus noslodzi rada personas kodu izsniegšana bēgļiem, portālam "Delfi" par situāciju Kaļķu ielas Ukrainas atbalsta centrā stāsta tā vadītājs Pēteris Grūbe.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai arī plūsma mazinājusies, centrā bēgļiem pirms reģistrācijas aizvien nākas uzgaidīt. Tas ir saistīts ar šo personu reģistrēšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) izmitināšanas programmā, kā arī jauno centra funkciju – personas kodu izsniegšanu.

Vidējais gaidīšanas laiks gan mēdz atšķirties. Kā stāsta centra vadītājs, tas ir atkarīgs no cilvēku skaita un pakalpojuma, kas nepieciešams. "Ir gadījumi, kur pilnu reģistrācijas procesu var izpildīt 20 minūtēs, un ir arī, kur ir stunda un pusotra. Reizēm, ja ir ģimenes, piemēram, māte ar trīs vai četriem bērniem, tad viņi ņem vienu numuriņu, bet centram ir uzreiz jāreģistrē četri vai pieci cilvēki," ieskicē Grūbe, atzīstot, ka gaidīšanas laiks ir drīzāk atkarīgs no konkrētās situācijas.

Reģistrācija arī pieejama "pēc numuriņa", proti, cilvēki var veikt pierakstus un ierasties uz konkrētu laiku. Tā rezultātā, pēc Grūbes sacītā, šobrīd "tāda ļoti liela grūstīšanās un stumdīšanās mums šeit nav".

Reģistrācijas process patlaban ir kļuvis nedaudz sarežģītāks – centram nākas pārbaudīt vairākās sistēmās, vai konkrētajam bēglim jau ir izsniegts personas kods. Gadījumā, ja koda nav, tas tiek ģenerēts no jauna. Savukārt, ja kods jau ir izveidots, centrā to izdrukā un iedod konkrētajam cilvēkam.

"Pirmās četras vai piecas nedēļas mēs strādājām bez šādas iespējas. Personas kods tika pielemts vēlāk. Tad attiecīgi zināmu daļu personas kodu ģenerēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), taču cilvēki tāpat nāk pie mums tos uzzināt," skaidro centra vadītājs.

Pēc viņa sacītā, līdz ar šo papildu funkciju darbs iet nedaudz lēnāk nekā iepriekš, taču šobrīd arī "šis jautājums jau ir daudz maz sakārtojies un izlīdzinājies", tādēļ Grūbe uzsver, ka centrā lielu rindu nav.

Personas kods bēgļiem nepieciešams pakalpojumu saņemšanai – tā ir nesen parādījusies kārtība, kas sākumā nav bijusi. Kopumā gan centra vadītājs saredz šo kā pozitīvu izmaiņu, norādot, ka tādējādi iespējams novērst potenciālu krāpniecību.

Kodus izsniedz gan dome, gan PMLP, kas šobrīd no centrā esošajām valsts iestādēm ir visvairāk noslogota.

"Rīga šo personas kodu ģenerāciju kā pienākumu izjūt visvairāk, jo, loģiski, lielākā daļa no Latvijā esošajiem bēgļiem "grozās" kaut kur tepat, ap Rīgu. Latvijā, kur kādā pilsētā varbūt kopumā ir 200 līdz 300 bēgļi, tas varbūt nav tik jūtams, bet mums te ir 200 bēgļi dienā," stāsta centra vadītājs, norādot, ka jaunais reģistrācijas process Rīgā rada visai izteiktu noslodzi, taču pašvaldība tiek galā.

"Bez palīdzības un ārā uz ielas neviens nepaliek, jo izmitināšanu VUGD veic momentā. Uzreiz izsniedzam arī SIM karti - zvanīšanas iespējas viņiem ir, paēdināti tiek, izmitināti arī -, un tad jau var kārtot visu pārējo," skaidro Grūbe.

Kā vēstīts, Rīgas dome iepriekš lēma atvērt atbalsta centru Ukrainas iedzīvotājiem, kuri bēg no kara, lai tādējādi visus attiecīgos pakalpojumus un informāciju tie varētu saņemt vienuviet.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde PMLP Rīga Rīgas dome Ukraina VUGD
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form