Pakļaujoties politiķu spiedienam, Izglītības valsts inspekcija ir noteikusi neoficiālu izglītības reformas moratoriju. Vairākās krievu skolās vecākajās klasēs prasība vismaz 60% mācību priekšmetu pasniegt valsts valodā tiek ignorēta, šodien vēsta laikraksts "Rīgas Balss" (RB).
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Zigfrīds Grīnpauks atzīst, ka patlaban vairākās skolās mācības notiek bilingvāli - divās valodās vienlaikus.

"Ja ir kāda grūtāka terminoloģija, skolotājs to var paskaidrot arī krievu valodā," saka inspekcijas vadītājs.

Šāda atkāpe no likuma tiekot pieļauta, jo patlaban esot izsludināts "nosacīts likuma moratorijs". Tas ir, līdz novembrim ministrija ļaus skolām pierast pie jaunajiem apstākļiem un iestrādāties.

"Lai skolas uzsāk, aprobē situāciju un pierod pie sistēmas, novembrī iepazīsimies ar situāciju, bet pavasarī - martā, aprīlī veiksim pārbaudi," saka Grīnpauks.

Pēc pārbaudes būšot redzams, kurai skolai nepieciešama vislielākā palīdzība, kuri skolotāji ir motivēti strādāt un ar kuriem darba līgumi jālauž, saka Grīpauks un piebilst: "Cerams, ka līdz tam nenonāksim."

Pārbaudes pavasara sākumā tiks veiktas, pieaicinot speciālistus, kas noteiks, cik bērni ir gatavi mācīties valsts valodā. Pati inspekcija pārbaudīs skolu dokumentāciju, to, vai ir pietiekams skaits grāmatu attiecīgajiem latviešu valodas priekšmetiem u.tt.

Savukārt IZM uzņemas gan materiāli, gan finansiāli palīdzēt skolām un skolotājiem celt kvalifikāciju, ja vien paši skolotāji būs gatavi to darīt.

RB, aptaujājot vairāku Rīgas skolu skolēnus, noskaidrojusi, ka skolotāji likumā paredzēto priekšmetu skaitu cenšas pasniegt latviski, taču stundu laikā nereti tomēr atgriežas pie komunikācijas krievu valodā.

LETA jau ziņoja, no 1.septembra spēkā stājās Izglītības likuma normas, kas mazākumtautību vidusskolu 10.klasēs 60% mācību priekšmetu paredz mācīt valsts valodā un 40% - mazākumtautību valodā. Priekšmetus izvēlas pašas skolas, saskaņojot ar IZM.

Pēc IZM iepriekš sniegtās informācijas, visas vairāk nekā 130 mazākumtautību izglītības iestādes ir licencējušas savas mācību programmas, līdz ar to ir gatavas izpildīt Izglītības likuma prasības.

Tam nepiekrīt un pret mazākumtautību izglītības reformu jau ilgstoši iebilst apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un tā paspārnē esošais Krievu skolu aizstāvības štābs, kas jau kopš pavasara organizē dažādas protesta akcijas.

Būtiskākie TV raidījumi un sižeti par izglītības reformu

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit