Uzklausot Valsts kontroles, Konkurences padomes un Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) pārstāvju skaidrojumus saistībā ar pārkāpumiem velkoņu pakalpojumu organizēšanā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti uzskata, ka RBP būtu jāvērtē amatpersonu atbildība.
Komisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs (V) atzina, ka tiesāšanās izdevumi, kas tērēti saistībā ar konstatētajiem konkurences pārkāpumiem, organizējot velkoņu pakalpojumus, ir publiska nauda, tāpēc ir jāvērtē amatpersonu atbildība.
Tam piekrita arī deputāts Artuss Kaimiņš, paužot, ka RBP rīcībā nepārtraukti ir vērojams nihilisms augstākajā mērā, turklāt runa nav tikai par velkoņu pakalpojumu sniegšanu, bet arī par citiem iepriekš konstatētajiem pārkāpumiem. Viņš arī aicināja lūgt, lai RBP iesūta amatpersonu amata pienākumus.
Kaimiņš arīdzan lūdza saīsināt termiņu, līdz kuram RBP jāinformē deputāti par pieņemtajiem lēmumiem, kam deputāti piekrita, nosakot, ka termiņš ir 1. jūlijs.
Komisijas sēdē raisījās diskusijas, RBP pārstāvjiem joprojām nepiekrītot Valsts kontroles un Konkurences padomes teiktajam par konstatētajiem pārkāpumiem. Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama aicināja neieslīgt detaļās, bet gan atbildēt uz būtiskāko jautājumu - kas ir vainīgais, ka šādi pārkāpumi tiek pieļauti. Viņas ieskatā, publiskajai pārvaldei ir jārāda priekšzīme un tā nedrīkst deformēt konkurenci.
Tikmēr RBP pārstāvis Artis Stucka (ZZS) deputātiem norādīja, ka Valsts kontroles ziņojums ir vienpusējs, kurā apskatīts tikai Konkurences padomes viedoklis un argumenti, kamēr brīvostas viedoklis neesot ņemts vērā.
Deputāte Inguna Sudraba (NSL) rosināja uzdot Ministru kabinetam izvērtēt amatpersonu darbību, lai to nedarītu pašas RBP amatpersonas.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (V) aicināja domāt par citiem RBP pārvaldības principiem, jo līdz šim pārvaldes valdē ir četri pašvaldības un četri valsts pārstāvji, kas viens otru bloķē. Līdz ar to būtu pilnībā jāmaina šis modelis.
Jau ziņots, ka nepilnības saistībā ar velkoņu pakalpojumu organizēšanu RBP ir izmaksājušas vairāk nekā vienu miljonu eiro, konstatējusi Valsts kontrole.
Kā informēja Valsts kontrolē, kopš 2009.gada, kad Konkurences padome RBP uzlika pirmo sodu par konkurences pārkāpumiem, ļaunprātīgi izmantojot dominējošu stāvokli velkoņu pakalpojumu organizēšanā, RPB ir radušies izdevumi vairāk nekā 1 500 000 eiro apmērā. No kopējiem izdevumiem 850 000 eiro ir Konkurences padomes uzliktie sodi un vairāk nekā 200 000 eiro - juridisko pakalpojumu izmaksas.
Veicot revīziju par RBP rīcību, novēršot Konkurences padomes konstatētos pārkāpumus, revidenti secinājuši, ka Konkurences padomes sākotnēji uzliktais sods 64 000 eiro apmērā bija iespēja brīvostai novērst konstatētos pārkāpumus. Ja dominējošā stāvokļa izmantošana būtu laikus pārtraukta, izdevumi nebūtu pieauguši.
Savukārt otra iespēja apturēt izdevumu pieaugumu bija ievērot Valsts kontroles ieteikumus pēc revīzijas 2013.gadā. Ja RBP būtu īstenojusi flotes reorganizāciju, izbeidzot komercdarbību velkoņu pakalpojumu jomā, Konkurences padomei, visticamāk, pēc komersantu sūdzībām nebūtu jāveic izmeklēšana un jākonstatē pārkāpumi. Līdz ar to RBP nebūtu jāmaksā 2015.gadā uzliktais sods 620 000 eiro apmērā.
Neņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus, Konkurences padome pieņēma vēl divus lēmumus par soda naudas piemērošanu, tādējādi uzlikto naudas sodu apjoms sasniedza 850 000 eiro.
Tikmēr RBP nesaskata pārkāpumus savā darbībā saistībā ar velkoņu pakalpojumu organizēšanu. Kā aģentūrai LETA pastāstīja RBP valdes priekšsēdētāja un Rīgas vicemēra Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis, RBP nemainīgi uzskata, ka ostas pienākums, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, ir nodrošināt velkoņu pakalpojumus tādēļ, ka šis pienākums ietilpst ostas publisko funkciju ietvaros. Līdz ar to RBP nesaskata pārkāpumus savā darbībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
