Metu konkursā otro jeb augstāko piešķirto vietu dala divi darbi ar devīzēm "AKRC2018" un "NSRD2018". Darba ar devīzi "AKRC2018" autori ir SIA "Trīs arhitektūra" un SIA "Sudraba arhitektūra", tostarp arhitekte Zane Kalniņa un Reinis Liepiņš. Savukārt otra darba autori ir birojs "No rules just architecture" - Uldis Lukševics, Ivars Veinbergs, Zigmārs Jauja, Ieva Lāce un citi.
Vienlaikus trešo vietu dala darbi ar devīzēm "AAAA0009", kuru izstrādājis Sintijas Vaivades arhitektu birojs SIA "Sintija Vaivade arhitekte", un "CRKS2018", kuru veidoja personu apvienība, kuru vidū ir arī arhitekte Brigita Bula.
Kā žurnālistiem skaidroja cirka valdes locekle Ināra Kehre, sarunu procedūra notiks ar visiem četriem labāko darbu autoriem, kuriem tiks ieteikts veikt uzlabojumus savos piedāvājumos. Pirms sarunu procedūras gan vēl Iepirkumu komisija izvērtēs darbu dokumentāciju.
Kehre pauda, ka patlaban konkursā ir divas lieliskas vīzijas un spēcīgi darbi, kuros atrasts labs līdzsvars starp funkcionalitāti un arhitektūru.
Runājot par finansējumu, Kehre norādīja, ka pagaidām ir grūti spriest, kāds būs projekta budžets, tas tapšot skaidrāks pēc sarunu procedūras. "Paliek spēkā tas, ka pirmajā kārtai paredzēts energoefektivitātes finansējums, kas ir trīs miljoni eiro. Ar to mēs arī sāksim," teica cirka vadītāja, piebilstot, ka turpmākais finansējums paredzēts no valsts budžeta.
Vaicāta, kad varētu būt gatavs jaunais cirks, Kehre norādīja, ka cirka pirmās kārtas būvniecības darbiem vajadzētu tikt pabeigtiem 2022. vai 2023. gada laikā, bet būvniecības darbiem būtu jāsākas 2020. gada vasarā vai attiecīgā gada beigās. Kehre gan pieļauj, ka projekta realizācija varētu prasīt arī vairāk laika.
Kultūras ministrijas (KM) eksperts arhitektūras jautājumos Jānis Dripe norādīja, ka piešķirtas divas otrās vietas, jo nevienam no 20 darbu iesniedzējiem nebija izdevies īstenot visas konkursā noteiktās prasības.
Dripe norādīja, ka sarunu procedūra gan došot KM un Rīgas cirka vadībai iespēju iesaistīties labākā risinājuma atrašanā, lai gala rezultāts atbilstu Rīgas cirka, sabiedrības un labas arhitektūras principiem.
Pēc viņa paustā, sarunu procedūrā iesaistīsies visi četri uzvarējušie darbi, tomēr ar otrās vietas ieguvējiem tiks runāts vispirms.
Iesniegtos darbus vērtēja starptautiska žūrija, kuru vadīja Dripe. Žūrijā strādāja arī Kehre, Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Rīgas pilsētas arhitekta biroja pārstāve arhitekte Regīna Bula, Rīgas pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Aigars Kušķis, Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Agrita Maderniece, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis arhitekts Toms Kokins, ārvalstu cirka eksperts un konsultants Johans Floks no Francijas, ārvalstu arhitekts un pilsētplānotājs Jo Kunens no Nīderlandes, kā arī cirka mākslinieks un pasniedzējs ar 25 gadu pieredzi, tostarp cirka norises vietu plānošanā, Lionels Ležēns no Somijas. Žūrijas komisijas atbildīgā sekretāre bija arhitekte Dace Kalvāne.
Kā ziņots, KM no Eiropas fondu līdzekļiem VSIA "Rīgas cirks" rekonstrukcijā līdz 2022. gadam ir gatava investēt aptuveni trīs miljonus eiro, pavēstīja ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.
Vilsones vērtējumā, pozitīvas pārmaiņas cirka attīstībā sākušās pērn pēc cirka vadības nomaiņas un patlaban esot izveidota "spēcīga komanda", kura spēj aktīvi strādāt cirka pārmaiņu virzienā, piedāvājot piecu gadu darba stratēģiju, ko tuvākajā laikā ministrija plāno apstiprināt.
Rīgas cirka ēka Merķeļa ielā ir vienīgā saglabājusies celtne Baltijas valstīs, kas celta cirka mākslai. To projektējis arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis un tā uzcelta pirms 130 gadiem - 1888. gadā. 1918. gadā ēka pārbūvēta pēdējo reizi.
