Saistībā ar jaunajiem pašvaldības noteikumiem par siltumenerģijas ražošanas veidu izvēli Rīgas dome Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ir nosūtījusi atbildes vēstuli ar vairākiem skaidrojumiem un aicinājumu uz speciālistu tikšanos, lai kliedētu neskaidrības un pārpratumus pirms tālākas noteikumu virzības, portālam "Delfi" pavēstīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (PP).
Jau vēstīts, ka Rīgas dome 29. decembrī pieņēma jaunus noteikumus par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei. VARAM šo noteikumu kontekstā vēlāk nāca klajā ar paziņojumu, ka ministrijas eksperti ir izvērtējuši domes saistošos noteikumus par siltumenerģijas ražošanas veidu izvēli, taču tos nevar apstiprināt, jo nav notikušas konsultācijas ar sabiedrību, kā arī trūkst skaidra redzējuma par finansiālā atbalsta programmu iedzīvotājiem, kam būtu jāiet kopsolī ar aizliegumu noteikšanu.
Atbildot uz šo, Cepurītis atzīmēja, ka, "acīmredzami, vairāki noteikumu punkti VARAM pusē nav saprasti". Pēc viņa paustā, daļa iebildumu ir par aspektiem, kas noteikumos jau pilnībā ņemti vērā.
"Viens piemērs – tiek pārmests, ka atkritumu dedzināšana Rīgā būs aizliegta tikai trīs piesārņojuma zonās, nevis visā pašvaldības teritorijā. Taču šīs trīs zonas jau ietver visu pašvaldības teritoriju," skaidroja deputāts.
Vairākās VARAM iebildumu daļās, pēc politiķa paustā, arī esot ignorēta vai nepietiekami novērtēta dabasgāzes piesārņojuma ietekme. Tādēļ pašvaldība sniegusi papildu komentārus no pavisam nesen veikta pētījuma datiem.
"Norādām VARAM, ka nevaram vienpusēji vērtēt tikai koksnes izmantošanas ietekmes, neņemot vērā arī dabasgāzes apkures radītos riskus gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanai," atzīmēja Cepurītis, vēršot uzmanību, ka viens no VARAM pārmestajiem aspektiem par līdzfinansējuma trūkumu šobrīd ir atrisināts, jo ministrija esot izsludinājusi atbalsta programmu dabasgāzes katlu nomaiņai.
Pēc šīs pašvaldības rosinātās speciālistu tikšanās deputāts cer gūt pilnu skaidrību, kuri no ministrijas iebildumiem joprojām tiek paturēti spēkā, lai, balstoties tajos, varētu lemt par korekcijām.
"No pašvaldības puses joprojām uzskatām, ka vides politiku nevajadzētu sadalīt gaisa kvalitātes un klimata jomās, pašvaldību un VARAM pārvaldītās atbalsta programmās. Ceram sagaidīt šādu nostāju arī no VARAM," īsumā rezumē Cepurītis.
Kā vēstīts, VARAM izvērtēja saistošos noteikumus un secināja, ka nav notikušas konsultācijas ar iedzīvotājiem, kā arī nav pilnvērtīgi veikta izpēte par saistošajos noteikumos noteiktā regulējuma ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.
"Pieņemot regulējumu bez diskusijas ar privātpersonām un neizvērtējot ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldībā, tiek pārkāpts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta trešajā daļā noteiktais," paskaidro VARAM.
Ministrijas paziņojumā arī pausts, ka regulējumā noteiktās prasības no vienas puses tiešā veidā ietekmēs gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, kas Rīgas teritorijā izmanto individuālās apkures iekārtas, bet no otras puses – pārējos Rīgas iedzīvotājus, kas iegūs no gaisa kvalitātes uzlabošanās, ja saistošajos noteikumos tiks noteiktas tādas prasības, kas tiešām ierobežos individuālo apkures iekārtu radīto gaisa piesārņojumu.
Taču neskatoties uz to, ka Rīgas domes vīzija, izstrādājot šos saistošos noteikumus, ir atbalstāma, piedāvātajā regulējumā pastāv vairāki trūkumi, kas būtu jānovērš, lai kā sekmīgi virzītos uz klimata mērķu sasniegšanu, tā veicinātu cilvēkam un videi draudzīgu dzīves telpas attīstību galvaspilsētā, uzskata VARAM.
