Rīgas dome gatavos argumentus, kāpēc neizdodas uzlabot gaisa kvalitāti pilsētā
Foto: DELFI

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments plāno izlietot 29 300 latu no Vides infrastruktūras fonda, lai sagatavotos diskusijām ar Eiropas Komisiju pārkāpumu procedūrā par gaisa kvalitātes normu pārkāpumiem pilsētā un mēģinātu izvairīties no augstas soda naudas, šodien Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē pastāstīja departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš.

Par 29 300 latu šogad iecerēts veikt pētījumu par tehnoloģijām putekļu smalko daļiņu sastāva un morfoloģijas noteikšanai, kā arī izstrādāt metodi putekļu paraugu savākšanai Rīgas gaisa monitoringa stacijās un atklātā vidē cieto daļiņu reģistrēšanai un analīzēm ar mērķi identificēt putekļu emisijas avotus. Šāda papildu informācija nepieciešama putekļu piesārņojuma pārsniegumu izvērtēšanai Rīgā, gatavojot atskaites Eiropas Savienībai. Pētījuma mērķis ir arī apzināt metodikas un noteikt efektīvākās un videi nekaitīgākās saistvielas putekļu koncentrācijas samazināšanai.

Savukārt vēl aptuveni 3000 latu šogad tiks izlietoti, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavotu un sniegtu informāciju par Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā no 2011. līdz 2015.gadiem plānoto aktivitāšu efektivitātes izvērtēšanu, konkrētiem realizācijas datumiem, plānotiem finanšu avotiem līdz 2015.gadam. Pašvaldības speciālisti pārskatīs un papildinās Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā plānotā rīcība gaisa piesārņojuma samazināšanai pilsētā ar NO2 un smalkajām daļiņām PM10 jeb putekļiem.

Vēl 2000 latu no Vides aizsardzības fonda līdzekļiem tiks paredzēti Vides laboratorijas pakalpojumiem, lai papildinātu monitoringa stacijas ar putekļu mērīšanas iekārtām. Kļaviņš uzsvēra, ka gadījumā, kad sāksies diskusijai par soda naudām, pašvaldībai jābūt bruņotiem ar faktiem, metodiku un argumentiem par to, kāpēc izveidojusies šāda situācija.

Kļaviņš norādīja, ka pret Latvijas valsti sākta pārkāpumu procedūra un iecerēts izvairīties no nepamatoti augstas soda naudas, kas valstij varētu sasniegt no 493 eiro līdz 29 568 eiro (345 līdz 20 637 latu) par katru kavējuma dienu pēc otrā sprieduma pasludināšanas, līdz pārkāpums tiek pilnībā novērsts.

Eiropas institūcijas regulāri pārmet Latvijai Eiropas Savienības (ES) gaisa kvalitātes noteikumu neievērošanu. Lielākoties pārmetumi attiecas uz Rīgu, kur kopš 2005. gada tiek reģistrēti vairāk nekā 35 putekļu koncentrācijas diennakts robežlielumu pārsniegumi.

Kļaviņš uzsvēra, ka par šo tēmu "no mušas ir izpūsts zilonis", jo, salīdzinot ar daudzām citām pilsētām Eiropā, Rīgā ir ļoti laba gaisa kvalitāte. Putekļu koncentrācijas pārsniegumi reģistrēti tāpēc, ka abas Rīgas domes gaisa monitoringa stacijas, kas ir reģistrējušas lielākos PM10 diennakts koncentrāciju vērtību pārsniegumus, uzstādītas intensīvas satiksmes zonās, kur galvenais cieto daļiņu PM10 koncentrācijas pārsniegšanas iemesls ir satiksme (47%). Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir ES norādījusi, ka Rīgas aglomerācijā galvenais putekļu piesārņojuma avots ir mājsaimniecības, kas saražo 56% cieto daļiņu, 30% ir uz ražošanas nozares sirdsapziņas un tikai 14% putekļu gaisā saceļ transports.

Kaut arī Rīgas domē 2011.gada vasarā apstiprināta Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma no 2011. līdz 2015.gadam, situācija pilsētā sevišķi nav mainījusies un putekļu koncentrācija Rīgas centra gaisā joprojām tiek novērota biežāk, nekā pieļauj ES normatīvi. Kļaviņš atzina, ka rīcības programmas realizācijā Rīgas domei ir problēmas ar komunikāciju starp departamentiem, kas atbildīgi par aktivitāšu realizāciju - Mājokļu un vides departaments atbildīgs par monitoringu, stratēģiskos dokumentus izstrādājis Pilsētas attīstības departaments, savukārt par ielu laicīgu tīrīšanu un mitro kopšanu atbildīgs Satiksmes departaments.

Efektīvākai gaisa kvalitātes uzlabošanai nepieciešamo pasākumu veikšanai nepieciešams izveidot darba grupu no attiecīgo departamentu speciālistiem, lai veicinātu izpratni par realizējamo pasākumu nepieciešamību, to pārraudzību un regulāru paveikto darbu uzskaiti un sagatavotu saturīgas atskaites Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, uzskata Kļaviņš.

Pērn aktualizējusies arī problēma ar gaisa piesārņojumu teritorijās ap Rīgas brīvostu - regulāri tiek saņemtas Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Vecmīlgrāvja iedzīvotāju sūdzības par nepatīkamām smakām un to izraisītiem veselības traucējumiem. Tādēļ nepieciešams Rīcības programmas darba grupā iesaistīt Brīvostas pārvaldes un atsevišķu Brīvostas uzņēmumu vides speciālistus situācijas izvērtēšanai un potenciālu pasākumu ieteikumu sagatavošanai.

Mājokļu un vides departamenta speciālisti uzsver, ka minētajam putekļu izcelsmes sadalījumam pamatā nav zinātnisku pētījumu, kuri varētu būt pārliecinošs arguments sarunās ar ES par robežlielumu pārsniegumiem. Tāpat arī sālināšanas un pārrobežu pārneses rezultātā radītais putekļu piesārņojums valstī tiek rēķināts pēc ļoti aptuvenas metodikas, kuru ieteikusi ES, bet kurai nav zinātniski apstiprināta pamatojuma.

Lai izvairītos no iespējamām nepamatoti augstām soda sankcijām no Eiropas Komisijas puses, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments uzskata, ka nepieciešams veikt zinātniski pamatotus pētījumus par Rīgas centra gaisa monitoringa stacijās reģistrēto putekļu sastāvu un jānoskaidro to izcelsmes avots, lai iegūtu precīzāku informāciju par piesārņojuma avotu sadalījumu. Tas palīdzēs efektīvāk plānot rīcību putekļu piesārņojuma mazināšanai pilsētā.

Kļaviņš sacīja, ka lielāko ieguldījumu problēmas risināšanā var veikt Satiksmes departaments, nodrošinot ielu mitro kopšanu vējainā laikā, operatīvi savācos smiltis no brauktuvēm, saprātīgi lietojot sāls un smilšu maisījumus ziemā, kā arī izbūvējot apbraucamos ceļus. Opozīcijā esošie deputāti Olafs Pulks (V) un Juris Viņķelis (V) šodien komitejas sēdē mudināja argumentu meklēšanai paredzētos 29 000 latu novirzīt Satiksmes departamentam, lai tam būtu vairāk naudas smilšu savākšanas darbiem, taču Kļaviņš norādīja, ka 29 000 satiksmes infrastruktūras kontekstā ir niecīga summa. "Tas ir labākais, ko varam darīt - lai mums būtu zināšanas. Mūsu mērķis ir nākt ar konkrētām atbildēm, kāpēc tas tā ir, tāpēc nepieciešami precīzāki mērījumi, lai argumentēti varētu izvairīties no nepamatoti augstām soda naudām," uzsvēra Kļaviņš.

Viņķelis pārmeta, ka Mājokļu un vides departamentam nav progresīva un efektīva risinājuma, kā problēmu likvidēt, tāpēc viņš aicināja atlikt jautājumu un uzdot Satiksmes departamentam izstrādāt projektus un priekšlikumus, "lai mēs 9.maiju varam sagaidīt ar tīrām ielām, cilvēcīgi un bez putekļiem." Tomēr priekšlikums netika atbalstīts, jo tādējādi nāktos apturēt visus projektus, kurus plānots īstenot par Vides aizsardzības fonda līdzekļiem šajā pavasarī.

Kā ziņots, Eiropas Komisija ir uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju par gaisa kvalitātes problēmām Rīgā. Lai novērstu potenciālās finanšu sankcijas pret Latviju vairāku simtu tūkstošu latu apjomā, līdz marta beigām Latvijai ir jāsniedz atbilde Eiropas Komisijai par progresu pārkāpuma novēršanā, tāpēc Rīgas domei steidzami jārīkojas un jāpanāk progress problēmas risināšanā.

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) vairākkārt esot vērsusies Rīgas domē, taču nav saņēmusi informāciju par Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2011.-2015.gadam īstenošanu, apakškomisijas sēdē norādīja ministrijas pārstāvis. Tāpat VARAM aicinājusi Rīgas domi pārskatīt šo programmu, tomēr rīcība neesot sekojusi.

Source

LETA

Tags

Eiropas Komisija Eiropas Savienība VARAM
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form