Rīgas dome pēc Jāņiem izlems, vai vēlas tikt atzīta par cietušo kriminālprocesā, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosinājis par pārkāpumiem agrāk pašvaldībai piederējušajā AS "Ceļu pārvalde".
Rīgas domes Īpašuma departamentā KNAB vēstule ar aicinājumu izmantot šīs savas tiesības saņemta 11.jūnijā un nodota Īpašuma departamenta Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldei, kura izvērtēs vēstulē norādītos apstākļus un atbilstoši Rīgas domes priekšsēdētāja rezolūcijai līdz 25.jūnijam sniegs atbildi KNAB, informēja pašvaldībā.
Kā ziņots, KNAB konstatējis, ka vairākas AS "Ceļu pārvalde" amatpersonas laika posmā no 2009.gada novembra līdz 2011.gada oktobrim veicinājušas vairāku uzņēmuma iepirkumu mākslīgu sadārdzināšanu, savukārt bijušais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva darbā pieņēmis fiktīvu darbinieku.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, KNAB kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā konstatējis, ka "Ceļu pārvaldes" amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, nodarījušas uzņēmumam zaudējumus lielā apmērā.
"Ceļu pārvaldes" valdes locekle un finanšu direktore Anita Gaile 2010.gada augustā uzņēmuma vārdā noslēgusi līgumu par bituma iegādi "Ceļu pārvaldes" vajadzībām ar starpnieku uzņēmumu SIA "Deutsche Finance Group", nevis tieši no bituma piegādātāja OU "Kemtrans Grupp", tādējādi mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas un nodarot "Ceļu pārvaldei" kaitējumu16 500 latu apmērā.
Līdzīgu shēmu 2011.gada maijā īstenojusi arī AS "Ceļu pārvalde" administratīvā direktore Laima Karatājeva, kura, pamatojoties uz universālpilnvaru, noslēgusi līgumu par bitumena iegādi uzņēmuma vajadzībām ar SIA "Finance Group", nevis tieši no bituma piegādātāja OU "Kemtrans Grupp". Šajā gadījumā zaudējumu apmērs sasniedzis 36 340 latus.
Karatājeva 2011.gada maijā, izmantojot universālpilnvaru, noslēgusi vēl divus līdzīgus līgumus par dolomīta šķembu iegādi uzņēmuma vajadzībām no SIA "Kliners", nevis tieši no šķembu piegādātāja AB "Dolomitas". Tādējādi, mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas, amatpersona "Ceļu pārvaldei" radījusi kaitējumu 21 800 latu apjomā.
Savukārt bijušā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Lauvas darbībās KNAB atklājis interešu konfliktu. 2011.gada februārī, tikai mēnesi pēc stāšanās uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā, Lauva noslēdzis pilnvarojuma līgumu ar Renāru Rutki, uzdodot viņam veikt SIA "CP Uzturēšana" un SIA "CP Transports" valdes locekļa amata pienākumus un nosakot ikmēneša atlīdzību 1000 latu apmērā. KNAB norāda, ka Rutkis bijis Lauvas parādnieks - saskaņā ar Valsts amatpersonu darbības informācijas sistēmas datubāzi Lauva 2011.gada janvārī, stājoties amatā "Ceļu pārvaldē", norādījis aizdevumu 5550 eiro (3900 latu) un 57 737 ASV dolāru (30 370 latu) apmērā Rutkim. Turklāt saskaņā ar Zemesgrāmatu nodalījuma datiem Lauva un Rutikis ir arī vismaz trīs nekustamo īpašumu kopīpašnieki, kurā katram pieder 25% domājamās daļas.
Tā kā Rutkis savus amata pienākumus abos uzņēmumos neveica, KNAB norāda, ka viņš no 2011.gada februāra līdz jūlijam nepamatoti saņēmis atlīdzību, tādējādi Lauva ar savām nelikumīgajām darbībām uzņēmumam nodarījis kaitējumu vairāk nekā 3000 latu apmērā.
Pašvaldība šā gada aprīlī tai piederošo kontrolpaketi 88,73% apjomā jeb 13 024 "Ceļu pārvaldes" akcijas pārdevusi izsolē - tās iegādājusies "Rīgas Sanitārā transporta autobāze" par 6,27 miljoniem latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
