Rīgas dome pētīs savu praksi kaisīt ietves ar sāli
Foto: F64

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 20. martā, nolēma uzdot Mājokļu un vides departamentam un Satiksmes departamentam izstrādāt pētījumu, kas ietvers stratēģijas izstrādi un ļaus samazināt galvaspilsētā izmantotā pretapledošanas sāls kaisīšanas apjomu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ar šādu priekšlikumu sākotnēji klajā nāca opozīcijas deputāts Ansis Ansbergs (LA). Viņš arīdzan mudināja izdarīt pētījuma rezultātos balstītus grozījumus saistošajos noteikumos, nosakot pretslīdes materiālu izmantošanu atkarībā no ielas, ietves vai parka apbūves blīvuma, noslogojuma un apstādījumu tuvuma. Ansbergs norādīja, ka dome nekontrolē cik lielos apmēros ar sāli nokaisa ielas. Viņš ieteica kaisāmā sāls daudzuma ierobežojumus iestrādāt saistošajos noteikumos.

Lai gan šo priekšlikumu deputātu vairākums noraidīja, atbalstu guva Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Vjačeslava Stepaņenko (GKR) "uzlabotā" deputāta Ansberga priekšlikuma versija, kas paredz iepriekš minētā pētījuma izstrādi. Atbalstītais priekšlikums arīdzan paredz iespēju nākotnē pārskatīt saistošos notikumus, kas regulē ielu kaisīšanu.

Komentējot Ansberga priekšlikumu, Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe teica, ka būs ļoti sarežģīt sadalīt visu Rīgu zonējumos pēc tā, cik daudz pretslīdes materiālu katrā rajonā lemts uzbērt.

Piņķe pauda, ka viņas vadītā struktūrvienība nepavisam nav ieinteresēta sāls lietošanā, taču atzina – tas nepieciešams iedzīvotāju drošības un citu apsvērumu dēļ.

Rīgas domes saistošie noteikumi neparedz, kādus pretslīdes materiālus pašvaldība izmanto – katrs nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs pats izvēlas, ko kaisīt.

Pērn pēc Mājokļu un vides departamenta ierosinājuma saistošajos noteikumos iekļauts punkts, kas paredz, ka arī parkos, dārzos un skvēru teritorijās jānodrošina celiņu attīrīšana no sniega un pretslīdes materiālu kaisīšana. Departaments uzsver, ka celiņi vairs nav jānotīra līdz segumam, kas atsevišķos gadījumos ļauj neizmantot sāli. Iepriekš bez sāls izmantošanas nebija iespējams panākt, ka celiņi ir notīrīti līdz segumam.

"Daļa, kas attiecas uz ielu kaisīšanu, ir Satiksmes departamenta pārziņā. Savukārt otra puse ir teritoriju īpašnieki, kas tīra savam īpašumam piegulošās teritorijas. Tie ir sētnieki un namīpašnieki ar visdažādāko izpratni par to, kas ir labi, un, kas ir slikti. Izmaiņas saistošajos noteikumos attieksies ne tikai uz profesionāļiem, bet arī ikdienas cilvēkiem, kuri tīra sev piederošo īpašumu," skaidroja Piņķe, atzīstot, ka šobrīd cilvēki mēdz sāli kaisīt nepamatoti daudz.

Deputāte Juta Strīķe (JKP) interesējās, vai arī domes struktūrvienības ir pārspīlējušas ar izmantoto sāls daudzumu ielu kaisīšanā. Piņķe atbildēja, ka viņas pārstāvētais Mājokļu un vides departaments nekontrolē ielu kaisīšanu.

Evita Zālīte-Grosa (JKP) teica, ka vajadzētu sētniekiem nodemonstrēt, kā pareizi un kādos apjomos kaisīt ietves. "Tā ir darba kultūra, kas jāpieprasa. Mums no padomju laikiem nāk līdzi pavirša attieksme pret darbu," teica deputāte.

"Ja nav sniega, tad apstrāde ar pretslīdes materiālu ir preventīvs pasākums, tostarp pret apledošanu. Piekrītu, ka tā nav ideāla situācija. Apkalpojošās kompānijas dzīvo pēc principa – jebkura kaprīze par jūsu naudu. Ja gribam jaunus materiālus, tad varam tos pasūtīt. Mums vienkārši piestādīs lielāku rēķinu," sēdē teica Vadims Baraņņiks (S). "Paldies Ansberga kungam, bet, manuprāt, nav loģiski prasīt pētījumu un, nesagaidot rezultātu, veikt kaut kādus grozījumus."

Ansbergs pārmetumus atspēkoja, sakot, ka neapšauba sāls izmantošanas nepieciešamību. "Es nepiedāvāju uzreiz mainīt saistošos noteikumus. Es piedāvāju pasūtīt pētījumu, kā samazināt sāls izmantošanu. Visi nupat piekritām, ka to izmanto pārmērīgi. Mehānismi un kontrole jābalsta uz pētījuma rezultātiem," skaidroja deputāts.

Oskars Putniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts) ierosināja Mājokļu un vides departamentam sazināties ar citu valstu pašvaldībām. "Risinājums noteikti jau kaut kur ir radīts. Nevajag taisīt riteni no jauna," izteicās Putniņš.

Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR), izpētījis pretslīdes materiālu izmantošanu citviet pasaulē, secināja – cik valstu, tik prakšu. "Mani šajā jautājumā interesē pozīcija par ietekmi uz vidi. Varam pētīt, bet, iespējams, pētnieki secinās, ka šobrīd izmantotā stratēģija ir visoptimālākā."

Diskusijas par atteikšanos no sāls izmantošanas gājēju ietvju kaisīšanai uzvirmo gandrīz katru ziemu. Piemēram, 2016. gadā Rīgas pašvaldība šādu ieceri noraidīja un atgādināja, ka apmēram pirms 10 gadiem, laikā, kad pilsētas izpilddirektors bija Māris Traumaks, noticis mēģinājums pārtraukt sāls kaisīšanu uz gājēju ietvēm, taču šis projekts ātri vien pārtraukts, jo nav bijis efektīvs – ietves palikušas vēl netīrākas, radušās problēmas ar ledus nokausēšanu, kā arī pašvaldība nevarēja izkontrolēt rīkojuma nekaisīt pilsētas ietves ar sāli izpildi.

Par 6000 latiem (ap 8500 eiro) 2012. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē tapa pašvaldības pasūtīts pētījums par alternatīviem risinājumiem ceļu slīdamības novēršanai. Pētījumā konstatēts, ka sāls pretapledojuma iedarbība ir atbilstoša Latvijas klimatiskajiem apstākļiem – tam ir izteikta ledus kausēšanas spēja, kas ļauj veikt slidenuma likvidēšanas darbus, līdz ar to pašreizējais Rīgas ielu ziemas uzturēšanas līmenis esot universāls, sabalansēts un adekvāts, savukārt pret jauniem risinājumiem vērts izturēties piesardzīgi.

Dome savulaik norādījusi arī uz Maskavas piemēru, kur 1995. gadā valdība mēģinājusi atteikties no sāls izmantošanas un sešu gadu laikā provējusi 28 dažādus reaģentus. Rezultātā ziemas darbu budžets esot pieaudzis teju desmit reizes un palielinājies arī satiksmes negadījumu skaits, jo reaģenti mēdza sasalt, veidojot ledus kārtiņu, vai pārvērsties "slidenā, eļļainā plēves kārtiņā". Iedzīvotājiem ziemas periodā arī strauji esot pieaudzis alerģisko saslimšanu skaits, un Maskava drīz vien atgriezusies pie sāls izmantošanas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Rīgas dome
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form