Rīgas dome pieņem pašvaldības 2021. gada budžetu. Teksta tiešraides arhīvs
Foto: LETA

Pēc septiņu stundu garas sēdes trešdien, 27. janvārī, Rīgas domnieki pieņēma pašvaldības 2021. gada budžetu. Portāls "Delfi" piedāvāja notikumam sekot līdzi teksta tiešraidē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau vēstīts, ka šogad pašvaldības plānotie ieņēmumi veido 916 miljonus, bet izdevumi – 1,04 miljardus eiro.

Šogad budžeta prioritātes ir trīs – sociālā drošība un sociālo pakalpojumu pieejamība, pirmsskolas izglītības pieejamība un iesākto infrastruktūras projektu pabeigšana un jaunu projektēšana.

Rīgas dome lemj par 2021. gada budžetu
37 deputātiem balsojot "par", 21 deputātam balsojot "pret", Rīgas pašvaldības budžets 2021. gadam ir pieņemts.
Deputāti balso par budžeta projektu.
Līdz ar to deputātu priekšlikumi par budžeta projektā papildus iekļaujamiem jautājumiem ir noslēgusies.
Mežeckis aicināja deputātus samazināt Rīgas domes Īpašuma departamenta, Satiksmes departamenta, Mājokļu un vides departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, kā arī Būvvaldes pamatbudžeta izdevumus 15% apmērā, tādējādi ietaupot 4 644 414 eiro, ko deputāts mudināja ieskaitīt neparedzētu izdevumu segšanai. Priekšlikums neguva deputātu atbalstu.
Mežeckis aicināja no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 2,1 miljona eiro finansējumu, lai paaugstinātu pašvaldības pabalstu jaundzimušo aprūpei no 150 eiro uz 500 eiro. Priekšlikums negūst atbalstu.
Burovs un Baštiks iesniedzis priekšlikumu piešķirt 300 tūkstošus eiro, lai varētu atjaunot un turpināt finansējumu baznīcu un kulta ēkām. Deputāti priekšlikumu neatbalsta.
Tāpat deputāts Mežeckis rosināja piešķirt 50 eiro pabalstu visiem Rīgā deklarētajiem pensionāriem. Finansējumu šim priekšlikumam viņš plāno iegūt, par 15% samazinot vairāku departamentu izdevumus, tādējādi iegūstot 4,5 miljonus eiro ieceres īstenošanai. Priekšlikums atbalstu neguva.
Radzevičs rosina papildināt budžeta programmu rezultātus ar tekstu "Dārziņu apkaimes meliorācijas sistēmas darbības nodrošināšana, meliorācijas grāvju un caurteku tīrīšana, to atjaunošana", priekšlikums negūst deputātu atbalstu.
Savukārt vienu miljonu eiro deputāts rosināja piešķirt, lai remontētu Rīgas grants seguma ielas, finansējumu tam gūstot, pārceļot līdzekļus no Pilsētas transportbūvju uzturēšanas programmas. Priekšlikums ir noraidīts.
Radzevičs priekšlikumā norādīja, ka šī gada budžets neparedz neviena rotaļu un sporta laukuma izveidi. Lai situāciju mainītu, deputāts rosināja piešķirt šim nolūkam 300 tūkstošus eiro. Priekšlikums tika noraidīts.
Mitrofanovs rosināja palielināt dotāciju “Rīgas satiksmei” par 347 708 eiro, kas ļautu no 1. septembra Rīgas izglītības iestāžu pedagogiem braukt Rīgas sabiedriskajā transportā bez maksas. Priekšlikums neguva atbalstu.
Radzevičs rosināja deputātu atalgojuma paaugstināšanai paredzēto finansējumu 159 tūkstošu eiro apmērā novirzīt Rīgas pilsētas velotransporta attīstībai, kopā programmai piešķirot 394 943 eiro. Deputātu atbalstu priekšlikums neguva.
Vladova lūdza piešķirt 10 165 155 eiro vairākām pozīcijām. 2,54 miljonus eiro deputāte aicināja piešķirt, lai par 140 eiro palielinātu pedagoģisko darbinieku algas no šī gada 1. septembra. 982 348 eiro Vladova aicināja piešķirt, lai palielinātu atalgojumu ārstniecības personām izglītības iestādēs, bet 6,64 miljonus eiro – izglītības iestāžu saimniecisko darbinieku algu palielinājumam. Priekšlikums tika noraidīts.
Savukārt 600 tūkstošus eiro Vladova lūdza piešķirt Rīgas izglītības iestāžu tehnisko darbinieku veselības apdrošināšanai. Priekšlikums netika atbalstīts.
Deputāts rosināja piešķirt 2,8 miljonus eiro, lai 35 bērnudārzos uzstādītu rotaļlaukumus. Priekšlikums netika atbalstīts.
Tāpat Morozovs aicināja piešķirt līdzekļus, lai varētu veikt seguma atjaunošanas darbus Rīgas Kurzemes rajona un Zemgales priekšpilsētas iekškvartālu piebraucamajiem un koplietošanas teritorijām Lielupes ielā, Vīksnes ielā, Vaidelotes ielā un Zasulauka ielā. Priekšlikums tika noraidīts.
Morozovs rosināja piešķirt finansējumu, lai varētu visiem Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem nodrošināt 50% līdzfinansējumu komunālo pakalpojumu izdevumu segšanai šī gada janvāra un februāra mēnesī. Priekšlikums netika atbalstīts.
Lai nevajadzētu tērēt 38,8 tūkstošus eiro 33 jaunu pirmsskolas latviešu valodas grupiņu atvēršanai, Čekušins ierosināja šo punktu no budžeta svītrot un finansējumu novirzīt iepriekš minētajam rosinājumam atvērt jaunas grupas vidusskolās, kā arī novirzīt naudu sporta laukumu renovācijai un būvniecībai. Priekšlikums neguva atbalstu.
Čekušins arī rosināja papildināt pašvaldības investīciju programmu, deviņos mikrorajonos paredzot būvēt sociālās pirtis. “Pakāpeniski veicot tehnisko apsekošanu, būvprojektu izstrādi, projektēšanu katrā mikrorajonā, vienlaicīgi veicot pensionāru, invalīdu, trūcīgo, maznodrošināto iedzīvotāju un citu iedzīvotāju grupu vajadzības pēc šī pakalpojuma,” pamatojumā norādījis deputāts. Pēc Čekušina aprēķiniem, šogad ierosinājumam būtu nepieciešami 45 tūkstoši eiro, bet kopā līdz 2023. gadam – 378 tūkstoši eiro, ko varētu finansēt no Eiropas struktūrfondiem. Deputāti priekšlikumu noraida.
Čekušins rosināja 40 tūkstošus eiro piešķirt Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas metu konkursa organizēšanai. Priekšlikumu noraida.
Čekušins arī aicināja piešķirt finansējumu, lai nodrošinātu 100% atvieglojumu Rīgas ārstniecības iestāžu mediķiem, braukšanai Rīgas sabiedriskajā transportā. Priekšlikums neguva atbalstu.
Savukārt, lai budžetā ietaupītu vismaz 300 tūkstošus eiro, deputāts rosināja likvidēt divus mēra vietnieku amatus, sešus mēra padomnieku amatus, divus mēra vietnieka biroja vadītāja amatus, kā arī mēra galvenā referenta amatu. Tādējādi tiktu saglabāts tikai viens vicemēra, vicemēra padomnieka un vicemēra biroja vadītāja amats. Priekšlikums tika noraidīts.
480 332 eiro Čekušins vēlējās piešķirt piecu Rīgas apkaimju biedrību iesniegto projektu realizācijai. Priekšlikumu noraida.
Faļkovs arī vēlējās piešķirt 1,2 miljonu eiro finansējumu Spulgas ielas remontam, paredzot asfaltbetona seguma ieklāšanu, ietvju izbūvi, kā arī ielas apgaismojuma elementu atjaunošanu. Priekšlikumu noraida.
Tāpat deputāts rosināja piešķirt piemaksas “Rīgas satiksme” vadītājiem 10% apmērā no minimālās stundas likmes laika posmā no 1. janvāra līdz ārkārtējās situācijas beigām. Priekšlikums tiek noraidīts.
Faļkovs ierosināja līdz ārkārtējās situācijas beigām saglabāt piemaksas Rīgas pašvaldības policijas darbiniekiem līdz 25% apmērā. Priekšlikumu deputāti neatbalsta.
Kuzmins rosināja samazināt līdzekļus Rīgas atpazīstamības un investīciju piesaistīšanas programmā, lai 58 703 eiro varētu piešķirt dotācijai “Rīgas satiksmei”, lai no tās varētu nodrošināt 100% braukšanas maksas atvieglojumu pašvaldības veselības aprūpes kapitālsabiedrībās strādājošajiem darbiniekiem, kas iesaistīti ārstniecības procesā un kuru nedēļas darba laiks ir vismaz 20 stundas. Priekšlikums netika atbalstīts.
Tāpat deputāts rosināja divus miljonus eiro piešķirt, lai nodrošinātu interneta pieslēgumu mājās katram skolēnam, kas mācās Rīgas izglītības iestādēs. Priekšlikums negūst atbalstu.
Čekušins rosināja piešķirt 315 300.45 eiro Rīgas 40. vidusskolas zāles restaurācijai. Priekšlikums nav atbalstīts.
Savukārt Rīgas 1. slimnīcai deputāte vēlējās piešķirt 500 tūkstošu eiro finansējumu, lai nodrošinātu medicīniskā personāla darba apmaksu un tehnisko atbalstu papildu 50 gultas vietu izveidei Covid-19 slimniekiem. Priekšlikums negūst atbalstu.
Vladova arī norādīja, ka Rīgas Igauņu vidusskolas skolēniem nav piemērotas infrastruktūras sporta nodarbībām, tāpēc rosināja piešķirt finansējumu skolas āra sporta laukuma projektēšanai un būvniecībai. Priekšlikumu deputāti noraidīja.
800 tūkstošus eiro deputāte vēlējās piešķirt, lai septiņās izglītības iestādēs nomainītu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu. Priekšlikums negūst atbalstu.
Vladova aicināja piešķirt 110 tūkstošus eiro, lai izveidotu programmu “Rīgas stipendiāti”, tādējādi sekmējot pedagoģiskā personāla piesaisti bērnudārzos. Priekšlikumu neatbalsta.
Vladova rosināja atcelt finansējumu, kas domāts trīs jaunu izglītības iestāžu būvniecībai, tā vietā izveidojot 44 jaunas grupas 11 vispārējās izglītības iestādēs, tādā veidā ietaupot budžetā 3,8 miljonus eiro, ko varētu novirzīt sporta laukumu būvniecībai, renovācijai un uzlabojumu veikšanai. Priekšlikums nav atbalstīts.
1 362 816 eiro Burovs vēlas piešķirt RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotības iestādēs nodarbināto apdrošināšanai. Priekšlikums negūst atbalstu.
Burovs arī ierosināja piešķirt 100 tūkstošus eiro, lai Eduarda Smiļģa ielā 46 izveidotu Āgenskalna bibliotēku un apkaimes iedzīvotāju apkalpošanas telpas. Priekšlikums noraidīts.
Burovs arī ierosināja piešķirt 270 tūkstošu eiro finansējumu piemaksu fondam par papildus darbu pirmsskolu pedagogiem un pedagogu palīgiem. Priekšlikums nav atbalstīts.
Burovs rosina aprīkot pirmsskolas ar datortehniku un interaktīviem ekrāniem – šis priekšlikums varētu izmaksāt 600 tūkstošus eiro. Priekšlikums tiek noraidīts.
Tālākie priekšlikumi ir iesniegti no opozīcijas. Burovs rosina piešķirt 560 tūkstošus eiro, lai Rīgas pilsētas skolās nodrošinātu jaunā kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanai nepieciešamo mācību tehnisko līdzekļu iegādi. Priekšlikums nav atbalstīts.
Cepurītis rosina budžetā noteikt, ka SIA “Rīgas meži” finansējumu pārskaita pēc atskaites saņemšanas par pašvaldības dotācijas izlietojumu iepriekšējā gada ceturksnī, lai nodrošinātu budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietošanu atbilstoši paredzētajam mērķim un sasniedzamajam rezultātam. Priekšlikums gūst atbalstu.
Ņenaševa mudina labiekārtot administratīvo ēku E.Smiļģa ielā 46, palielinot budžeta investīciju programmu par 100 tūkstošiem eiro. Priekšlikums gūst atbalstu.
Smiltēns rosina no plānotajiem līdzekļiem, ko tērēt sadarbībai ar ārvalstu institūcijām, piešķirt 40 tūkstošus eiro biedru maksai apvienībā “Rīgas metropole”. Priekšlikums gūst deputātu atbalstu.
Debates tiek slēgtas, deputāti balsos par 39 iesniegtajiem priekšlikumiem budžetam.
https://twitter.com/mairitaluse/status/1354497012956360712
Mihails Kameņeckis pauž, ka trīs vicemēri nozīmē, ka vienotības koalīcijā nav un tā drīz nepastāvēs. 
Jānis Ozols (JKP) norāda, ka ir 100 dienas, ko deputāti ir strādājuši, nav daudz, lai atrisinātu ielaistas problēmas un izveidotas shēmas. 
Cepurītis precizē, ka budžetā tomēr ir paredzēta jauna bērnu rotaļlaukuma izveide.
Burovs pauž, ka atsauks savu priekšlikumu, ja Ņenaševas iesniegtais priekšlikums gūs atbalstu, jo būtībā abi dublējas. Deputāti rosina labiekārtot ēku E.Smiļģa ielā 46, piešķirot 100 tūkstošus eiro. 
Burovs uzslavē vēlmi veidot attiecības ar Pierīgu un ieguldījumus ne tikai betonā, bet arī cilvēkos ar atbalstu sociālajā jomā. 
Pārmaiņas ir arī darba stilā, kā domē strādājam. Kolēģiem ir neizpratne par to, kāpēc tiek veidotas darba grupas - var atnākt uz komitejas sēdi un spiest pogas, bet var arī strādāt, uzklausot un diskutējot ar iesaistītajām pusēm, pauž Ņenaševa. 
Deputāte pateicas opozīcijai par vēlmi sniegt priekšlikumus un piedalīties, taču pauž nožēlu, ka tā nav ierosinājusi tos ātrāk un nav veidojies atbalsts no opozīcijas, tai norādot uz iespējamiem izdevumu samazinājumiem. 
Ņenaševa pauda, ka tiek sperti pirmie soļi pedagogu atbalstam. Deputāte sola par to cīnīties arī turpmākos gadus. 
Arī Čekušins rāda pašrocīgi veidotu zīmējumu, raksturojot domes darbu. "Ne no kurienes parādās darba grupa, uz kuru mūs aicina. Līdz ar to darbs ir haotisks," pauž deputāts.
Čekušins visus apsveic ar jaunu gadu, bet nevar apsveikt ar jaunu budžetu. "Šodien tika nolemts neko nerestartēt," pauda deputāts, norādot, ka opozīcijas potenciāls netika izmantots. 
Arī Radzevičs runā alegorijās, izmantojot stāstu par Buratino un rāda pašrocīgi veidotu prezentāciju. Viņš aicina deputātu algu palielinājumam atvēlēto naudu novirzīt veloinfrastruktūrai. 
Juris Radzevičs (GKR) atgādina, ka portālā "Manabalss" iedzīvotāji vāca parakstus, lai domes deputāti atteiktos no deputātu stāvvietu kartēm, bet iniciatīvas iesniedzēji droši vien nespēja paredzēt, ka ietaupītais finansējums tiks novirzīts deputātu algu palielinājumam. 
Smiltēns aicina deputātus saglabāt degsmi arī otrajā, trešajā un ceturtajā budžeta pieņemšanas gadā. 
Tieši bērnudārzi ir viena no prioritātēm frakcijai un redzam, ka tajā ir daudzas lietas izdarītas, taču tāls ceļš vēl ejams, lai sasniegtu ambiciozos mērķus - jau pēc diviem gadiem nodrošināt vispārpieejamos dārziņus, pauž Smiltēns. 
Edvards Smiltēns (LRA/NA) pauž, ka pirms desmit gadiem liktie pamati nedod domniekiem tik lielu rīcības brīvību, tāpēc taisnība ir tiem iedzīvotājiem, kas saka, ka Rīga varētu izdarīt vairāk.
Solomatins pauž, ka pensionāri gaida līdz pat diviem gadiem rindā pie ārsta, lai saņemtu veselības aprūpi, tāpēc deputātiem būtu jādomā, kā pensionāriem palīdzēt, nevis kā palielināt deputātu algas. 
Vladova uzsver, ka šogad neviens rotaļlaukums nebūs izremontēts vai uzbūvēts, lai gan pirmsskolas esot koalīcijas prioritāte.
https://twitter.com/spunde/status/1354483202719686656
Vladova veic 10 gadu laikā "Saskaņas" paveiktos darbus - bērnu rotaļlaukumus, Rīgas 1. slimnīcas pārņemšanu pašvaldības pārvaldībā. 
Vladova lūdz, kamēr nav tiesu sprieduma, kolēģiem uzmanīgāk veidot savus izteikumus. 
Kāds no deputātiem teica, ka apkaimes ir atstātas novārtā - tā gluži nav, norāda Andersone, paužot, ka Apkaimju komisijā ir uzsākts dialogs ar apkaimēm par viņu vajadzībām. 
Inese Andersone (JV) norāda, ka jaunā investīciju aģentūra strādās pie tā, kur strādāts domē līdz šim nav strādāts - investīciju piesaistē. 
Šis budžets apliecina vēlmi strādāt rīdzinieku labā, nevis savu draugu, draugu-draugu un draugu-draugu-draugu labā, norāda Brante.
Deputāte prezentē pašrocīgi veidotu prezentāciju par to, kāpēc opozīcija nevarēja 11 gadu laikā atvēlēt naudu sociālajai sfērā. Kā piemēru viņa min kukuļošanas lietu Mājokļu un vides departamentā, kā arī "Rīgas nama" pazaudētais miljons eiro.
Ieva Brante (NA/LRA) uzsver, ka šis budžets ir citāds, nekā iepriekšējos 11 gadus. "Ar šo budžetu esam apliecinājuši vienu būtisku lietu - var, ja grib," pauž deputāte. 
Andrejs Kameņeckis pauž, ka netic pārmaiņu koalīcijai. Kā piemēru viņš min vēlmi apvienot Būvvaldi un pilsētas arhitektu biroju zem viena departamenta. Kā pauž Kameņecis, tas ļaus "kontrolēt visu pilsētu".
Faļkovs pauda, ka Spulgas ielas remonts bija ieplānots jau pagājušā gada budžetā, taču domes pagaidu administrācija šo lēmumu neatbalstīja. Tas ir arī viens no deputāta iesniegtajiem priekšlikumiem, kam deputāts lūdz budžetā atvēlēt 1,2 miljonus eiro. 
Bergs norāda, ka daudz izskanējušo Spulgas ielu ir plānots sakārtots tad, kad tiks uzbūvēti tur plānotie tirdzniecības centri un "Rīgas ūdens" būs beidzis tur paredzētos remontdarbus. 
Deputāti atsāk budžeta sēdi. Valters Bergs (JKP) atgādināja vairākas korupcijas lietas, kas saistās ar "Rīgas satiksmi", kā arī pauda, ka iepriekšējos sasaukumos bijušas personas ir no budžeta nozagušas daudz vairāk naudas, nekā tagad budžetā tiek piešķirts deputātu atalgojuma palielināšanai. 
Sēdē izsludina pārtraukumu līdz 19.15.
Pliners norāda, ka šis budžets ir pieņemams un ciešams, bet diemžēl LKS frakcija to nevar atbalstīt. Deputāts norāda, ka nevarēja ietekmēt budžetu. Arī viņu satrauc deputātu algas palielināšana, tāpēc viņš rosina, ka šos līdzekļus deputāti var piešķirt sociālajam dienestam.
Ja deputātiem ir nopietna interese sakārtot jautājumus ar Rīgas kapitālsabiedrībām, deputāts aicina nākt palīgā un analizēt noslēgtos līgumus. 
"Draugi, nav labi ar tām ielām," pauž Pulks. Amizants šis jautājums no opozīcijas puses viņam liekas, jo deputāts saņemot vēstules no iedzīvotājiem, kas raksta, ka viņu ielas nav remontētas desmit gadu. 
Deputāts Olafs Pulks (JV) pauž, ka lielos infrastruktūras projektus iespējams realizēt, jo iespējams Valsts kasē ņemt aizņēmumu. 
Algu palielinājums man ir nesaprotams kaut vai tāda iemesla dēļ, ka no tā atteicās vairākas pašvaldības, valdība - tas nav žests, mēs zinām, kā tas ietekmējis iedzīvotājus, pauž Aldermane. Deputāte neizpratnē ir arī par to, ka komiteju vietniekiem turpmāk tiks maksātas algas (šis amats līdz šim nav bijis algots). Viņa cer, ka komitejās tiks prezentēts vietnieku paveiktais 100 dienās. 
Eiženija Aldermane (S) norāda, ka nekad nebūs tāds budžets, ar kuru visi būs apmierināti. 
Visi lielie jautājumi un satraukumi rodas no tā, ka esam padarījuši visus procesus atklātus, mums visiem būs skaidri redzams, cik lielas būs mūsu algas un kādas būs atbildības sfēras, noslēdza Cepurītis. 
Mani ļoti interesēja opozīcijas komentāri šajā sēdē - vairāki jautājumi bija tādi, ko pašvaldība nevar risināt, tam ir nacionāls mērogs, norāda Cepurītis. 
Edmunds Cepurītis (PP) norāda, ka vides jomā ir izdevies ieplānot labu pamatu pārmaiņām. Piemēram, samazināti nelietderīgi tēriņi, lai tos novirzītu svarīgākiem vides jautājumiem. 
Iepriekšējos sasaukumos nav bijusi veltīta uzmanība tādiem jautājumiem kā klimata jomai un videi kopumā, bija funkcijas, kas domei būtu bijis jāpilda, bet tas nav darīts, norāda Vancāne. Šajā jomā budžetā ir iezīmēti līdzekļi, lai varētu ieviest energoefektivitātes programmu, kas ir tikai viens no darbiem šajā jomā, pauda deputāte. 
Selīna Vancāne (PP) norāda, ka daudzas lietas, par ko jautājumu sadaļā norādījuši opozīcijas pārstāvji, tika ilgi diskutētas sarunās ar departamentiem.
Mihails Kameņeckis norāda, ka domē patlaban notiek "amatu vahanālija". "Gandrīz katram tūlīt būs garantēts papildus apmaksāts amats. Vienlaikus koalīcijas deputāti neizrāda interesi iesaldēt savas algas," pauž Kameņeckis. 
Geikina norāda, ka Rīga ir multikonfesionāla un multireliģiska pilsēta. Jebkurai organizācijai ir iespēja vērsties pašvaldībā, lai saņemtu atbalstu. Nākotnē deputāte cer radīt caurspīdīgu sistēmu, lai ikviens varētu pieteikties pašvaldības atbalstam. 
Katrs atcerieties - ieguldītais centrs ir iespēja saņemt pakalpojumu, un katram aprūpētājam, kas aprūpē savu tuvinieku, ir iespēja atgriezties darba tirgū, norāda Kleinbergs. 
Viesturs Kleinbergs (PP) norāda, ka šis ir pirmais budžets, kur reaģē proaktīvi un izlīdzina algas sociālo pakalpojumu sniedzējiem. 
Rotbergs pauž, ka mantojums ir briesmīgs, bedres ir daudz, rūsējošie tilti un uzņemtās saistības, kuras grūti pamatot ar veselo saprātu - šis ir ne tikai budžets, bet atbalsts un mandāts pašreizējai domes vadībai. 
Mums ir sākušies citi procesi - deputāti vairs nevar saņemt naudu par "barošanos" savā pakļautībā esošajās iestādēs, pauž Uģis Rotbergs (JV).
Klotiņš norāda, ka daudzie iesniegtie priekšlikumi no opozīcijas ir pazīstama situācija, kad viņš strādāja domē iepriekšējos sasaukumos. Ir jāatrod veids, kā strādājam gada laikā, kur komitejās iesniedz priekšlikumus, kur ir aprēķināts finansējums, un tad komitejās tiek apspriests, kurus priekšlikumus virzīt tālāk. Tādējādi deputāti tiktu vairāk iesaistīti budžeta pieņemšanā, neatkarīgi no deputātu politiskās piederības, pauda Klotiņš.  
Mitrofanovs atgādina LKS iesniegtos rosinājumus nodrošināt mediķiem un pedagogiem nodrošināt 100% atlaidi braukšanai sabiedriskajā transportā, lai Rīga būtu draudzīgāka vieta, kur viņiem strādāt. 
Mitrofanovs atgādina, ka pagājušās nedēļas Finanšu un administrācijas lietu komitejā viņš balsoja "par" budžetu, jo koalīcija izpildīja savu solījumu, jo šis tiešām esot sociālais budžets. Taču LKS frakcija pēc pārrunām nolēmusi balsot "pret" budžetu un atgādina, ka frakcijai ir divi priekšlikumi, lai uzsāktu sarunu par to, kā atbalstītu divu kategoriju rīdziniekus - ārstus un pedagogus. 
Aleksandrs Kuzmins (LKS) norāda, ka deputātu stāvvietu abonementu atcelšana bija pareizs lēmums, bet nevajag pārspīlēt to nozīmību. 
Morozovs norāda, ka pirmo reizi desmit gadu laikā budžetā nav plānots neviens sporta vai rotaļlaukums. Deputāts atgādina, ka bērni ir mūsu nākotne un infrastruktūra ir veids, kā piesaistīt jauniešus. 
Morozovs atgādina, ka par Čaka ielu un veloceliņiem tika runāts jau iepriekšējā sasaukuma laikā, bet pagaidu administrācijas laikā iedzīvotāji to vienkārši ir aizmirsuši. 
Iedzīvotājus jau tagad sagaida lielāki apkures rēķini, sadārdzinājums atkritumu apsaimniekošanas jomā un citi jautājumi, par kuriem jaunā koalīcija patlaban nerunā, pauž deputātos Morozovs. 
Vairākus desmit gadus valdīja tāda politiskā dogma, ka sociālai jomai vajadzētu pagaidīt, veikti investīcijas, sabiedrībai kļūt bagātākai, pauž Kossovičs. Šis budžets iezīmējot arī politiskās domas maiņa. Viņš atzīst, ka šis nav visizcilākais Rīgas budžets, bet aicina strādāt tālāk, lai atvērtu Rīgu cilvēkiem. 
Kossovičs rosina šo budžetu par pārmaiņu budžetu, jo šis ir sociāli taisnīgāks budžets, nekā tas ir bijis iepriekšējos gadus. 
Nākamie budžeti būs daudz dāsnāki, kad tiksim galā ar atstāto mantojumu, saka Ķirsis. 
Ķirsis norāda, ka atstātais mantojums neļauj domniekiem doties uz priekšu, par piemēru minot Deglava un Brasas tiltus, kā arī Rīgas mikroautobusu satiksmes saistības. Vicemērs pauž, ka juridiskās saistības uzreiz nevar salauzt. 
Ķirsis pauž, ka šis ir pirmais gads, kad mainās "Rīgas satiksmes" dotācija no pieaugošas tendences uz samazinājumu - šogad tā ir par 14 miljoniem eiro mazāka. 
Ķirsis pauž, ka šis ir pirmais budžets jaunajai varai, ko viņš dēvē par "pārmaiņu, izaicinājumu, saņemtā mantojuma un stereotipu laušanas" budžetu. 
Ozola piekrīt, ka baznīcas ir svarīgi pilsētas objekti un pilsētas līdzatbildība ir uzturēt šos kultūras pieminekļus, taču uzsver, ka tam jānotiek caurspīdīgi. 
Ozola uzsver, ka pagājušais gads iezīmējās ar jaunu pārvaldības modeli kapitālsabiedrībās. Viņa "gūzmām" saņemot sūdzības par RNP darba kvalitāti. Viņa pauž, ka tas ir rezultāts gadiem ilgai politikai, kur kapitālsabiedrību vadībā nav profesionāļi. Ozola tic, ka varēs pieprasīt kapitālsabiedrību proaktīvu rīcību pakalpojumu uzlabošanā, lai izskaustu aizdomas par koruptīviem darījumiem.
Vicemēre Linda Ozola (JKP) priecājas, ka budžetā ir rasta iespēja nolikt cilvēkus budžeta centrā - paredzēt atalgojuma palielinājuma mazāk aizsargātajām grupām. 
Apzināmies, ka nepieciešams rast līdzekļus ceļu uzturēšanai, kas būs viena no prioritātēm 2022. gada budžetā, sola Staķis. 
Paldies visām bijušajām varas partijām par kritiku, bet aicinu partijas kritiku balstīt faktos, norāda Staķis. 
Atrasts arī veids kā 2021. gadā, esošā līguma ietvaros, samazināt dotāciju “Rīgas mikroautobusu satiksmei” par 5,9 miljoniem eiro. Tāpat ar šī gada 1. janvāri beidzās viens no uzņēmuma “Rīgas satiksme” līgumiem ar SIA “Rīgas karti”, kas pirmajā gadā dos piecu miljonu eiro ietaupījumu.
Par spīti samazinājumam, īsajā budžeta sagatavošanas laikā izdevās definēt prioritātes un atrast tām līdzekļus, pauda mērs. 
Deputāti atsāk darbu un uzsāk debates.
Rīgas dome sagatavojusi infografikas par šī gada budžetu un tā prioritārajiem virzieniem. 
Čekušins frakcijas vārdā pieprasa 10 minūšu pārtraukumu. Deputāti darbu atsāks 17.30.
Deputāti atsāk sēdi. Kameņeckis vaicā, cik daudz finansējums paredzēts koku stādīšanai. Rakstiņš norāda, ka tas ir nozares komitejas kompetencē, jo var iestādīt dažus lielus kokus vai vairākus mazus kokus, bet vides sakārtošanas pasākumiem paredzēts pusmiljons eiro liels finansējums. 
Sēdē izsludina pārtraukumu līdz 17.15.
Burovs norāda, ka budžetā neredz atbalstu baznīcām. "Kāpēc mēs vairāk nemīlam baznīcas," vaicā Burovs. Rakstiņš atbild, ka finansējums tiks gūts no Burova pieminētās finansējuma programmas kultūras pieminekļu saglabāšanai, kad tiks formulēts baznīcu finansēšanas nolikums. 
Oļegs Burovs (GKR) vaicā, kas notiks ar "Goda vārtiem" Brīvības ielā. Rakstiņš pauž, ka visticamāk "Goda vārti" tiks demontēti, bet LED paneļi tiks izmantoti citās izglītības iestādēs informācijas sniegšanai. Finansējums šim mērķim ir samazināts. Burovs aicina šo objektu pašvaldībai atsavināt. 
Čekušins uzsver, ka izpilddirekcijas tiks likvidētas, tāpēc vaicā, kā tas ietekmēs budžetu - vai algu fondā parādīsies kādas izmaiņas, jo ja tā, tad ne visi izpilddirekciju darbinieki saglabās savas darba vietas. Rakstiņš norāda, ka šobrīd izpilddirekciju budžets līdz reorganizācijai paliek tāds pats un visticamāk, algu fonds netiks samazināts, bet tas būs atkarīgs no piedāvājuma, ko izpilddirekciju darbinieki saņems no reorganizācijas veicējiem.
Kameņeckis vaicā, vai "Rail Baltica" veidos speciālu biroju ar "milzīgām algām".Rakstiņš norāda, ka ir plānots izveidot domē jaunu pārvaldi, kas nodarbosies ar infrastruktūras attīstības jautājumiem "Rail Baltica" projekta sakarā. Tā būs terminēta, pašreiz pārvaldē plānoti pieci darbinieki. Attiecībā uz algām, Rakstiņš pieļauj, ka salīdzinājumā ar kolēģiem, kas strādā "Rail Baltica" projektos, jaunās pārvaldes darbiniekiem alga būs salīdzinoši zemāka. 
Geikina norāda, ka 2018. gadā tā laika mērs Nils Ušakovs saņēma vairāk nekā sešus tūkstošus eiro mēnesī, bet, iepazīstoties ar pašreizējā mēra Staķa algu, tā ir uz pusi mazāka. Deputāte vaicā, kāpēc tā pašreizējam mēram ir uz pusi mazāka.Rakstiņš norāda, ka pašvaldības finansējums tā laika mēram ir tikai daļa no viņa ienākumiem 2018. gadā, jo viņš paralēli bija Rīgas Brīvostas atbildīgais darbinieks.
Čekušins norāda, ka Ķirsis paudis nepatiesu informāciju, bet neprecizēja, kādu. Deputāts jautā, par kādu summu iet runa, ja runā par veloinfrastruktūras attīstību. Rakstiņš norāda, ka pamatbudžetā finansējums nav mainījies, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, tas ir 235 tūkstoši eiro, bet drīzumā nozares komitejas skatīs mērķdotācijas līdzekļu sadalījumu, ko piešķirs arī veloinfrastruktūras projektu attīstībai, tāpēc tur būs vēl papildus finansējums.
Vladovu interesē RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta finanšu samazinājums. Rakstiņš norāda, ka samazināts 44 tūkstoši eiro finansējums "Goda vārdiem" Brīvības ielā, samazināti izdevumi "Rīgas kartes" lasītāju nomaiņai Rīgas izglītības iestādēs, kā arī par 32 tūkstošiem eiro samazināti izdevumi iestāžu uzturēšanai. 
Antoņina Ņenaševa (PP) skaidro, ka "Rīgas satiksmē" "Saskaņas" deputāts Sandris Bergmanis 2019. gadā saņēmis algu par konsultanta darbu, vēlāk nespējot par savu darbu atskaitīties. Tāpat daudzi citi partijas deputāti kopumā saņēmuši pusotru miljonu eiro par fiktīvām konsultācijām šajā pašvaldības kapitālsabiedrībā. Deputāte retoriski jautā, cik bērnu laukumiņus varētu izbūvēt par šiem līdzekļiem. Rakstiņš atturas atbildēt. 
Ķirsis jautā, cik sākotnēji bija plānots finansējums Deglava tilta remontam un apkārtnes sakārtošanai. Rakstiņš atbild, ka desmit miljoni eiro, bet tas nu ir sadārdzinājies līdz 37 miljoniem eiro. 
Vilnis Ķirsis (V) norāda, ka nav atradis vairākas pozīcijas, kas iepriekšējos gados ir bijušas, piemēram, 120 tūkstoši eiro piešķīra "Saskaņa" pietuvinātai Humora komitejai. Tāpat nav atradis finansējumu nodibinājumam "riga.lv", tāpēc jautā Rakstiņam vai šajā budžetā ir paredzēts kāds finansējums "spalvu spodrināšanai".Rakstiņš norāda, ka 2019. gadā nodibinājums ir beidzis darbu, līdz ar to ne šim, ne humora komitejai finansējums šajā budžetā nav paredzēts. 
Deputāts Igors Solomatins (S) pauž, ka vislielākā saslimšana ar Covid-19 bijusi pansionātos un medicīnas iestādēs. Deputāts jautā vai pilsētai ir rezerves fondos līdzekļi, lai sagādātu darbiniekiem dezinfekcijas līdzekļus, maskas un speciālus tērpus, vai pašvaldība paļaujas uz valsti.Rakstiņš pauž, ka Rīgas sociālās aprūpes centros situācija ir krietni labāka nekā citur Latvijā, bet 10 miljoni eiro ir paredzēti pašvaldības rezerves fondā, kas arī tiks izmantots deputāta norādītajam mērķim.
Vladova norāda, ka budžetā ir plānoti remontdarbi skolās no 2021. gada līdz 2023. gadam.Rakstiņš paskaidro, ka departaments sagatavoja rīcības plānu uz trim gadiem. Savukārt atbildot uz deputātes jautājumu par rotaļlaukumu būvniecību, investīciju programmā to celtniecību neieplānoja, jo ir grūtības šādu aizņēmumu pamatot.
Anna Vladova (S) jautā, cik lielā apmērā ir samazināts finansējums domes departamentiem. Rakstiņš norāda, ka departamentu finansējums tika samazināts trīs piegājienos - uzturēšanas izmaksas tika samazināti par 5%, tad tika samazināti komandējumu izdevumi, kas kopā veidoja 312 tūkstošus eiro un tad samazināti autotransporta un citas izdevumu pozīcijas.
Rakstiņš, atbildot uz deputātes Laimas Geikinas (PP) jautājumu, norāda, ka deputātu atalgojuma palielinājumam nav paredzēts papildus finansējums, tas veidots, samazinot izdevumus ar juridisko pārvaldi un deputātu autostāvvietām. 
Deputāti atsāk darbu. Čekušinam jautājums par Rīgas ostu - vai ir bijušas pārrunas par ostas pāriešanu pašvaldības īpašumā un vai tam būs paredzēts papildus finansējums.Rakstiņš norāda, ka Finanšu departaments nepiedalās sarunās par ostas pārņemšanu, bet pašvaldība sedz ostas nodevas, kas budžetā šajā gadā plānots trīs miljonu eiro apmērā. 
Sēdē izsludina 15 minūšu pārtraukumu.
Jurģis Klotiņš (LRA/NA) vaicā par plānotajām finansēm iedzīvotāju līdzdalības programmai, kurā iedzīvotāji iesniedz savas iniciatīvas. Rakstiņš: pilsētas apkaimju projektu īstenošanas programmā ir ierēķināti 877 tūkstoši eiro - ar šo summu vajadzētu pietikt visiem projektiem, kas piedalījās balsošanā 2019. un 2020. gada projektā, no kuriem liela daļa vēl nav realizēta. 2021. gada balsošana atspoguļosies 2022. gada izdevumos.
Pliners norāda, ka Covid-19 laikā daudziem iedzīvotājiem samazinās ienākumi, vai dome nevar uzdot Rīgas namu pārvaldniekam (RNP) izpētīt, kāpēc cilvēki nesedz savus maksājumus.Rakstiņš pauda, ka šis jautājums ir ticis pārrunāts un Labklājības departaments aktīvi sadarbojas ar RNP tieši maksājumu jautājumā, lai pēc iespējas ātrāk varētu identificēt maksātnespējīgās personas, lai situācija nesaasinās un cilvēks nenokļūst parādu jūgā.
Pliners gribētu uzdot jautājumu mēram, bet viņš sēdes sākumā pauda, ka nav budžeta līdzziņotājs. Deputāts jautā, vai dome nevar palielināt par sešiem eiro summu, ar kuru cilvēks skaitās maznodrošināta persona, lai viņi varētu saņemt pašvaldības palīdzību. Rakstiņš norāda, ka Labklājības departamenta kompetencē ir palielināt šīs palīdzības sliekšņus. 
Morozovs norāda, ka 2021. gada budžets, salīdzinājumā ar 2019. gadu, palielinājies par diviem vicemēriem, tāpat palielinājies padomnieku skaits, un ir noteikts, ka algas saņems arī komiteju vadītāju vietnieki. Deputāts jautā, cik pašvaldība tērēs šīm pozīcijām.Rakstiņš: 220 tūkstoši budžetā paredzēti deputātu darba samaksas izmaiņām. 
Andris Morozovs (S) norāda, ka viens no priekšlikumiem, ko Saskaņa ir rosinājusi, ir deviņos mikrorajonos izveidot sociālās pirtis. Deputāts jautā, vai šim priekšlikumam ir nepieciešama vizualizācija, kā to rosinot deputāts Mārtiņš Kossovičs (PP).Rakstiņš: es nesaprotu, kādu vizualizāciju par šo jautājumu varētu izveidot.
Deputāti iesnieguši 39 jaunus budžeta priekšlikumus. Trīs no tiem ierosinājuši koalīcijas deputāti. Skatoties uz opozīcijas priekšlikumiem, Rīgas mērs preses konferencē pauda, ka neredz iespēju atbalstīt, jo tad budžetam “nevarētu savilkt galus”.
Andrejs Kameņeckis (S) pauž, ka Covid-19 gadījumā var gaidīt iedzīvotāju ienākumu kritumu un sagaida, ka cilvēki nevarēs apmaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Ja trešdaļa NĪN nevarēs maksāt, vai budžetā ir pietiekama rezerve, jautā Kameņeckis.Rakstiņš nepiekrīt, ka visiem iedzīvotājiem ienākumi šajā laikā krītas, jo ir nozares, kur algas ir palielinājusies, tāpēc pašvaldībai ir jābūt mērķtiecīgai atbalsta sniegšanā. Analizējot NĪN maksāšanas datus, šobrīd izteiktu bažu par šo nav, taču situācija tiks skatīta ik ceturksni. 
Raimonds Rubiks (S) jautā, kā kompensēs nodokļus, ja pašvaldība nesaņems domāto summu.Rakstiņš: IIN neizpilde nav pozīcija, par ko vajadzētu uztraukties, pagājušā gada budžetā šī nodokļa ieņēmumi pārpildīja prognozi. 
Deputāts Jakovs Pliners (LKS) jautā, cik līdzekļu ir ieplānoti sociālajiem pakalpojumiem.Rakstiņš norāda, ka plānoti 112 miljoni eiro, kas ir 10,8% no kopējiem izdevumiem. 
Vai ir paredzējami finansējuma avoti šādiem līdzprojektiem, jautā Čekušins.Rakstiņš tādu risku neizslēdz, bet piedaloties sanāksmēs ar projekta pārstāvjiem, pašvaldība mēģina pārliecināt, ka šis finansējums ir jāmeklē valsts pusē. 
Čekušins jautā, vai "Rail Baltica" projektā Rakstiņš redz finansēšanas draudus.Rakstiņš apstiprina, norādot, ka atbalsta jaunās pārvaldes izveidi, jo pēdējo gadu laikā pašvaldība ir nokavējusi iespēju piespiest vai nokārtot, ka finansējums, kas tiek veltīts trasei, paliek apkaimju labiekārtošanai. Šobrīd dažas tādas iespējas ir palaistas garām, bet iespējams, ka tas ir vēl risināms jautājums.
"Saskaņas" deputāts Konstantīns Čekušins jautā, vai ir izmainījusies valsts politika valsts transfertu jautājumā.Rakstiņš: gribētos, lai palielinātos dotācija "Rīgas satiksmei", palīdzībai labklājības un izglītības jomā, bet tas nav vienas dienas laikā veicams darbs. 
Deputāts Miroslavs Mitrofanovs (LKS) jautā, kādas ir piecas galvenās atšķirības šī gada budžetā no iepriekšējo gadu budžetā.Rakstiņš norāda, ka 2021. gada budžets nav saistīts ar jaunām ambiciozām iniciatīvām, jo notika prioritāšu definēšana un principiāla virzīšanās uz tām. Nebija redzama "deķīša bīdīšana" uz savu pusi. Rakstiņš norāda, ka visas idejas nav iespējams realizēt, tāpēc galvenā bija līdzekļu pārdalīšanas problēma. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem skrupulozi skatītas izdevumu pozīcijas - Rakstiņš nezina nevienu, kurš bija apmierināts ar rezultātu - katram bija no kaut kā jāatvadās.
Šogad pašvaldība plāno ietaupīt, samazinot finansējumu komandējumiem, iestāžu administratīvajiem izdevumiem, juridiskajiem pakalpojumiem, ierobežojot dienesta auto izmantošanu un atceļot deputātu privilēģijas bez maksas izmantot pašvaldības autostāvvietas, pārskatot noslēgto kredīta līgumu procentus, dotācijas kapitālsabiedrībām, kā arī daļēji samazinot finansējumu kultūras un masu pasākumiem.
Rail Baltica sakarā pašvaldībā būs jauna pārvalde, kas koordinē darbus un mēģinās par Eiropas Savienības finansējumu pielāgot pilsētas infrastruktūru. 
Pirmsskolās tiks ieviesta jauna e-platforma un iegādāti jauni tehniskie līdzekļi pedagogu saziņai ar vecākiem. 
Rakstiņš atgādina, ka ārkārtējās situācijas laikā arī pašvaldības policistiem turpinās finansēt algu pielikumu saistībā ar Covid-19 izplatību.
2021. gadā par 70 eiro palielināsies algas auklītēm, sociālajā nozarē strādājošajiem par 70 eiro, pedagogiem par 40 eiro no 1. septembra, medicīnas darbiniekiem par 20%. 
Lielākos izdevumus atalgojuma sadaļā izraisīja minimālās algas pieaugums līdz 500 eiro, no kā pašvaldības budžetā nācās atrast 4,3 miljonus eiro, norāda Rakstiņš.
ES projektu programmām pārsniedz 100 miljonus eiro un Rakstiņš cer, ka tos šogad veiksmīgāk izdosies realizēt. Kā nozīmīgākos viņš min pārvadu pār dzelzceļu Rīga-Skulte, Austrumu maģistrāles posmu Ieriķu iela–Vietalvas iela izbūve, kā arī Deglava tiltu.
Lielākie infrastruktūras projekti - piecu jaunu bērnudārzu būvniecība, Brasas tilta pārbūve, ko plānots pabeigt 2022. gada beigās. Turpinās arī noslēguma daļa Mežaparka estrādes būvniecībai.
Pagājušā gada budžetā bija 1,6 miljardu eiro izdevumi, šogad izdevumi ir plānoti par 20 miljoniem mazāki, norāda Rakstiņš.
2021. gada pilsētas budžets nav par ambīcijām, bet par prioritātēm, norāda Rakstiņš.
Ieņēmumu daļa nav vienīgais finansēšanas avots, plāno izmantot arī izmantot iepriekšējo līdzekļu atlikumus, kā arī aizņēmumu 65,4 miljonu eiro apmērā, pauž domes Finanšu departamenta vadītājs Uldis Rakstiņš.
Domes deputāti sāk skatīt domes budžetu.
Lai arī pilsētas izdevumi pārsniedz ienākumus, budžeta uzturēšanas izdevumi netiek segti, aizņemoties līdzekļus bankās un pilsēta neslīgst parādos. Rīga 119,4 miljonus eiro tērēs iedzīvotāju vajadzībām no iepriekšējo gadu uzkrājumiem.
Jau vēstīts, Rīgas pilsētas pašvaldība šā gada budžetā plānojusi 916 639 885 eiro ieņēmumus un 1 040 853 999 eiro izdevumus.https://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/rigas-2021-gada-budzeta-planotie-ienemumi-916-miljoni-eiro-izdevumi-1-04-miljardi.d?id=52861917
Pirms budžeta skatīšanas Rīgas mērs rīkoja preses konferenci, kurā skaidroja budžeta prioritātes. Šogad tās ir trīs - sociālā drošība, pirmsskolas izglītības pieejamība un pilsētas infrastruktūras objektu attīstība.
Rīgas domes deputāti pulksten 14 attālinātajā domes sēžu platformā sanāks, lai skatītu domes budžetu 2021. gadam.

Lielākās pozīcijas, kas veidos Rīgas ienākumus, ir Iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) 559,4 miljonu eiro apmērā, kā arī nekustamā īpašuma nodoklis 110 miljonu eiro apmērā.

Lielākā ietekme uz pašvaldības IIN dinamiku būs pašvaldību budžetu īpatsvara samazinājumam no 80% līdz 75% IIN pārdalē, kā noteikts likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam". Rīgas pilsētas pašvaldības potenciālie ieņēmumi tā rezultātā samazināsies par apmēram 29 miljoniem eiro.

Savukārt lielākā izdevumu pozīcija, kur dome plāno pavērt savu maciņu, ir izglītība – tai plānots tērēt 404 miljonus eiro. Plānots pirmsskolas pedagogiem par 40 eiro celt algas, savukārt pedagogiem, uzsākot jauno mācību gadu, plānotas piemaksas 75 eiro apmērā.

Daudz tiks tērēts arī ekonomiskās darbības nozarei – 2021. gada izdevumi plānoti 247,5 miljonu eiro apmērā. Tas ietver izdevumus satiksmes infrastruktūras, sabiedriskā transporta programmu realizācijai, ielu uzturēšanai, un citiem darbiem.

No lielākiem investīciju projektiem plānots realizēt jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību, tāpat plānots 14,4 miljonus eiro novirzīt Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas B daļas 2. posma realizēšanai un sešus miljonus Brasas tilta pārbūvei, ko plānots pabeigt 2022. gadā. Divus miljonus eiro paredzēts tērēt iekškvartālu un piebraucamo ceļu atjaunošanai.

Tāpat pašvaldība realizēs tādus infrastruktūras projektus kā "Salu tilta kompleksa atjaunošana, pārbūve un izbūve, 2. kārta", "Satiksmes pārvads pār sliežu ceļiem dzelzceļa līnijā Rīga–Skulte ar pievedceļiem" un Austrumu maģistrāles posma Ieriķu iela–Vietalvas iela izbūve.

Jau vēstīts, ka budžets atbalstīts Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā, bet galavārds jāsaka domes sēdē.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Rīgas dome
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam