Tikšanās tika atzīmēts, ka, iestājoties aukstajam laikam, akūtu pastāvīgas dzīvesvietas trūkumu Rīgā izjūt no trīs līdz pieciem tūkstošiem cilvēku, no kuriem aptuveni trešā daļa pilsētā ierodas pārciest ziemu. To vidū ir arī 30 ģimenes ar bērniem.
Pašvaldības naktspatversme Maskavas ielā 208 (vīriešiem un ģimenēm) un Bārddziņu ielā 2 (sievietēm un sievietēm ar bērniem) spēj uzņemt līdz 230 personām. Rīgas dome naktspatversmes pakalpojumus pērk arī no vairākām organizācijām – no reliģiskās apvienības “Zilais krusts”, no SIA “LatAISS”, SIA “Dezinfekcijas stacija”.
Rīgas domei viena bezpajumtnieka uzturēšanas izdevumi patversmē veido vidēji trīs latus dienā. Vairākas patversmes atrodas baznīcu pārziņā, baznīcas arī organizē cilvēku ēdināšanu - zupas virtuvēs. Neraugoties uz to, ik gadus Rīgā sala dēļ iet bojā vairāk kā 100 cilvēku. Viena no galvenajām problēmām ir noteiktām sanitārām normām atbilstošu telpu trūkums, kā arī bezpajumtnieku neinformētība vai nevēlēšanās saņemt pašvaldības vai baznīcu sociālo palīdzību, atzīts tikšanas laikā.
Sarunas dalībnieki vienojās par nepieciešamību izveidot vienotu bezpajumtnieku reģistru un pārrunāja iespējas izplatīt informāciju par pašvaldības sniegto palīdzību baznīcu draudzēs. Nolemts arī uzturēt regulārus kontaktus starp pašvaldības sociālajiem dienestiem un dažādu konfesiju pilnvarotajiem pārstāvjiem, lai izstrādātu konkrētus sadarbības projektus – baznīcas iesniegtu noteiktus priekšlikumus (cilvēku izmitināšana, barošana, medicīniskā aprūpe), savukārt pašvaldība piešķirtu nepieciešamos finanšu līdzekļus. Tiks pētīts jautājums par iespējamām nekustāmā īpašuma nodokļa atlaidēm vietām, kas atvēlētas darbam ar bezpajumtniekiem un trūkumcietējiem.