Rīgas dome otrdien ārkārtas sēdē domes valdes vietā negaidīti izveidoja prezidiju, kas bija viens no "tēvzemiešu" izvirzītajiem noteikumiem koalīcijai ar sociāldemokrātiem pilsētas pašvaldībā.
Par grozījumiem domes nolikumā, kas paredz prezidija izveidošanu, nobalsoja 46 deputāti no 60, pret bija pieci, bet atturējās seši. Pret balsoja Tautas partija, atturējās "Latvijas Ceļš" un Jaunās kristīgās partijas pārstāve. Prezidija izvēli debatēs neatbalstīja Tautas partija un "Latvijas Ceļš", norādot, ka tas ir lieks un nedemokrātisks veidojums. Savukārt kreiso spēku apvienība, kas otrdienas sēdei bija iesniegusi priekšlikumus atjaunot pagaidu valdi, pirms balsojuma lūgusi pārtraukumu konsultācijām ar sociāldemokrātiem.

Rīgas mērs Gundars Bojārs pēc konsultācijām apgalvoja, ka runa bija tikai par procedūru, kā pēc prezidija izveidošanas nolikumā iestrādāt komiteju un deputātu priekšlikumus. Savukārt vicemērs Sergejs Dolgopolovs pirms balsojuma žurnālistiem neatklāja pārtraukuma iemeslus, bet atzina, ka prezidija izveidošanu uztver mierīgi un neuzskata, ka jautājums ir sasteigts. Dolgopolovam arī neesot bažu, ka prezidija izveidošana mazinās kreiso spēku ietekmi Rīgas domē. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka vairākuma koalīcija pašvaldībā ir jāveido, skatoties uz darbiem, tāpēc viņu neuztrauc runas par iespējamo kreiso ietekmes mazināšanu, ko vēlas "tēvzemieši".

Prezidiju veidos visu frakciju pārstāvji proporcionāli deputātu skaitam domē. Partijas, kas ieguvušas 3 - 7 mandātus, deleģēs vienu prezidija locekli, 8 - 12 deputāti divus, un 13 - 17 deputāti - trīs prezidija locekļus. Kam ir mazāk par trim vietām, uz pieciem deputātiem būs viens pārstāvis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!