Rīgas domes Administratīvā komisija iebilst pret Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) priekšlikumu vienpersoniski pieņemt lēmumu par tādu personu sodīšanu, kuras pārkāpušas pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumus, informē pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Velta Puriņa.
Kā ziņots, Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komiteja pagājušajā nedēļā atbalstīja jaunus pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumus, kuros precizēti vairāki termini un noteikta stingrāka pārkāpumu kontrole un sodīšana.

Iecerēts, ka administratīvos pārkāpumus varēs izskatīt un sodu piemērot arī RPP pārvalžu vadītāji un viņu vietnieki, nevis kā patlaban - Administratīvā komisija. Tas ievērojami ietaupīs policijas darbinieku laiku un resursus, jo arī pašlaik policijas pārvalžu vadītāji un viņu vietnieki pilda šo pienākumu, tikai patlaban jautājumu nepieciešams izvērtēt arī komisijā, iepriekš komitejas deputātus informēja RPP priekšnieks Jānis Geduševs.

Savukārt Administratīvās komisijas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Kārlis Bružuks (JL) kategoriski iebilst, ka vairumā gadījumu administratīvos pārkāpumus varēs izskatīt un sodu piemērot policijas pārvalžu vadītāji un viņu vietnieki.

Tas nav pieņemami, jo var rasties virkne nepilnību, kas nebūs sabiedrības interesēs un var tikt neievēroti gan administratīvā procesa principi, gan demokrātijas principi, uzskata Bružuks.

Administratīvās komisijas pārstāvji sagatavojuši priekšlikumus, par kuriem informēs Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komiteju.

Priekšlikumos noteikts, ka RPP ir tiesības izskatīt jautājumus, par kuriem soda nauda nepārsniedz 50 latus, bet pārējos gadījumos tiesības izskatīt lietas ir tikai Administratīvajai komisijai.

Bružuks skaidrojis, ka šādi nosacījumi nepieciešami tādēļ, ka komisija ir koleģiāla institūcija, kurā ir vairāku nozaru speciālisti, tostarp arī RPP pārstāvji, kas, izskatot lietu, izvērtē dažādus apstākļus lēmuma pieņemšanai.

Šāda veida lietas izskatot, ir būtiski arī dažādu speciālistu viedokļi, piemēram, par trokšņa radīto kaitējumu būtisku atzinumu var sniegt Sabiedrības veselības aģentūras pārstāvis, par arhitektonisko elementu bojāšanu - būvinspekcijas pārstāvis.

Koleģiāli pieņemts lēmums varētu būt daudz atbilstošāks un atbildīgāks sabiedrības priekšā nekā vienpersoniski pieņemts lēmums, kas var būt arī subjektīvs. Koleģiālu lēmumu gadījumā zūd iespēja ļaunprātīgi izmantot dienesta stāvokli, uzskata Administratīvās komisijas pienākumu izpildītājs.

Viņaprāt, Drošības un kārtības jautājumu komisijas pagājušajā nedēļā atbalstītajā noteikumu projektā netiek ievēroti demokrātijas principi par izpildvaras decentralizāciju, jo tajā paredzēts, ka policijai ir tiesības gan noformēt protokolu, gan pieņemt lēmumu par soda apmēru. Turklāt pati RPP ir netieši ieinteresēta soda naudas iekasēšanā, jo 40% iekasētās naudas tiek pārskaitīti iestādei, kuras darbinieks ir fiksējis administratīvo pārkāpumu.

Bružuks piekrīt, ka administratīvās procedūras var tikt vienkāršotas, daļēji atslogojot administratīvo komisiju darbu un samazinot laiku starp pārkāpuma izdarīšanu un lietas izskatīšanu, tomēr tas nav pieļaujams visos gadījumos.

"Jānosaka, ka vienpersonisku lēmumu var pieņemt lietās, kas nav komplicētas un sarežģītas un ja tajās nav paredzēta atbildība - naudas sods virs 50 latiem," paudis Bružuks.

Administratīvās komisijas darba praksē bieži ir gadījumi, kad nepieciešama lietu detalizētāka pārbaude, lai neciestu nevainīga persona, jo bieži vien ir gadījumi, kad par vainīgo kādā lietā tiek norādīta pavisam cita persona.

Bružuks norādījis, ka detalizēti izskatīt lietu un saņemt argumentētu speciālista viedokli nepieciešams, piemēram, lemjot par soda apmēru saistībā ar atļauto trokšņa līmeni pilsētā.

"Jautājums par atļautā trokšņa līmeņa pārsniegšanu vienmēr bijis ļoti komplicēts, jo ne vienmēr ir iespēja noteikt trokšņa avotu un sabiedrisko kaitējumu," paudis Bružuks, norādot, ka šajā gadījumā ir paredzētas soda sankcijas fiziskām personām līdz simts latiem un juridiskām personām - līdz pieciem simtiem latu.

Kā ziņots, jaunajā sabiedriskās kārtības noteikumu projektā paredzēts aizliegt peldēties neatļautās vietās Rīgas ūdenstilpēs un izbraukt uz ledus ar transporta līdzekli, jo tā tiek apdraudēta citu iedzīvotāju drošība, piemēram, zemledus makšķernieku dzīvība. Paredzēts, ka turpmāk par šādiem pārkāpumiem iedzīvotājus varēs sodīt administratīvi.

Tiks aizliegts smēķēt bērniem paredzētajās publiskajās vietās, piemēram, bērnu rotaļu laukumos. Līdz 18 gadu vecumam jauniešiem būs aizliegts smēķēt sabiedriskā vietā, turpmāk par to policijas darbinieki varēs piemērot sodu. Patlaban par to sodīt nevar.

Par nepilngadīgo atrašanos izklaides vietā un datorsalonā neatļautā laikā plānots sodīt arī juridiskās personas - iestāžu īpašniekus.

Noteikumu projektā paredzēts, ka sabiedriskā vietā nedrīkstēs atrasties ne vien ar atvērtu alkoholisko dzērienu iepakojumu, bet arī ar glāzēm, lai iedzīvotāji nelietotu alkoholu, piemēram, ārpus bāra vai naktskluba.

Turpmāk plānots aizliegt mehānisko transporta līdzekļu apkopi - mazgāšanu un tīrīšanu - pilsētā, izņemot paredzētās vietas. Patlaban transportu mazgāt aizliegts apstādījumu teritorijā.

Paredzēts aizliegt trokšņot un lietot pirotehniku no plkst.23 līdz 7 arī privātajās teritorijās, ja tā tiks traucēti cilvēki sabiedriskajā teritorijā.

Publisku pasākumu rīkotāji, nosakot mantas, kuras nedrīkst ienest pasākuma teritorijā, un ģērbšanās ierobežojumus, varēs sagaidīt, ka cilvēki, kas šos noteikumus neievēro, tiks reāli sodīti.

Plānots turpmāk par ēkas fasādes bojāšanu, arī par nesankcionētiem uzrakstiem un zīmējumiem uz fasādes, piemērot sodu ne vien ēkas īpašniekam, bet arī pārkāpuma veicējam.

Saistošo noteikumu projekts paredz suņus pastaigā pilsētas skvēros, parkos un apstādījumos vest pavadā un ar uzpurni, izņemot laiku no plkst.23 līdz 7, kad tos parkā vai skvērā drīkstēs palaist brīvi.

Geduševs komitejas deputātus iepriekš informēja, ka suņus brīvi parkā nakts stundās drīkstēs palaist, jo "tas mazinās arī noziedzīgus nodarījumus, potenciālajiem ļaundariem iedvešot bijību."

Noteikumu projektā arī definēts termins "sabiedriskā vieta". Tā ir publiska vieta, kuras īpašniece ir valsts vai pašvaldība un kura pieejama personām bez ierobežojumiem vai nosacījumiem.

Termins "publiskā vieta" skaidrots kā koplietošanai paredzēta teritorija vai telpa neatkarīgi no īpašuma vai valdījuma formas laikā, kad tajā uzturas personas, kas nav publiskas vietas īpašnieki, valdītāji, turētāji vai algoti darbinieki, vai personas, kuru atrašanās konkrētajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi.

Par jaunajiem sabiedriskās kārtības notikumiem vēl būs jālemj Rīgas domei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!