Satversmes tiesa (ST) 3. decembrī par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas domes atlaišanas likuma normu, kas paredz, ka Saeima atlaiž Rīgas domi, ja tā pieļauj nelikumīgu rīcību, neorganizējot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, portāls "Delfi" uzzināja ST.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
Pieteikuma iesniedzēji bija divdesmit 13. Saeimas deputāti.
ST tika apstrīdēts Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta 2. punkts, kas paredz, ka Saeima atlaiž Rīgas domi, ņemot vērā, ka Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju – organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
ST šo normu atzina par atbilstošu Satversmes 1. un 101. pantam. Satversmes 1. pants paredz, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, savukārt 101. pants, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.
Četri gadījumi, kādos Saeima var atlaist domi
Likuma "Par pašvaldībām" 91. panta pirmā daļa nosaka četrus gadījumus, kādos Saeima var atlaist pašvaldības domi. Savukārt šā likuma 92. pants nosaka kārtību, kādā tas darāms.
Šī gada 13. februārī Saeima pieņēma Rīgas domes atlaišanas likumu.
ST vērsās divdesmit 13. Saeimas deputāti un lūdza izvērtēt vienu no šī likuma 1. pantā norādītajiem Rīgas domes atlaišanas pamatiem. Pieteikumā bija norādīts, ka domes atlaišana ir politiski motivēta un Rīgas dome ir pienācīgi pildījusi savu autonomo funkciju organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, savukārt pārmetumi par tiesību normu pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā ir nepamatoti.
Savukārt likumprojekta anotācijā, tāpat kā Saeimas atbildes rakstā, norādīts, ka Rīgas dome pieļāvusi atkārtotus būtiskus tiesību normu pārkāpumus. Cita starpā Rīgas domei pārmests tas, ka tā ilgstoši nav pildījusi Satversmes tiesas 2012. gada 6. decembra spriedumu un, pildot savu autonomo funkciju – organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu , nav ievērojusi normatīvo aktu prasības.
Tiesas secinājumi
Rīgas domes atlaišanas likuma 1. pantā minēti divi Rīgas domes atlaišanas pamati, taču pieteikuma iesniedzējs bija apstrīdējis tikai vienu no tiem. Turklāt kopš lietas ierosināšanas būtiski mainījušies tās faktiskie apstākļi – šī gada 2. oktobrī uz pirmo sēdi sanāca jaunievēlētā Rīgas dome.
Tomēr tiesa secināja, ka pašvaldības domes atlaišana ir konstitucionāli nozīmīgs jautājums un pastāv pamatota interese izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmei.
Tiesa ņēma vērā arī to, ka izskatāmā lieta bija pirmā, kuras ietvaros tai bija jāvērtē tāda tiesību norma, ar kuru Saeima atlaiž pašvaldības domi.
Atlaišana kā pēdējais līdzeklis
Pašvaldības domes darbības tiesiskums tiek uzraudzīts ar dažādiem pēckontroles līdzekļiem, no kuriem galējais ir pašvaldības domes atlaišana. Šī līdzekļa sekas ir vissmagākās, jo tā rezultātā tiek atlaista demokrātiski ievēlēta institūcija.
Pašvaldības domes atlaišanas procesā ir iesaistītas gan likumdevēja, gan izpildvaras, gan tiesu varas institūcijas, tādējādi nodrošinot šā procesa tiesiskumu un atbilstību pašvaldības principam, kā arī nodrošinot valsts varas dalīšanas principa ievērošanu.
Lai gan pašvaldības domes atlaišanai Saeimai ir jāpieņem likums un tāpēc zināmā mērā šāds lēmums ir politisks, šāda likuma pamatā ir jābūt juridiskiem argumentiem. Vērtējot tiesību normu, ar kuru atlaista pašvaldības dome, jāņem vērā, ka šis līdzeklis attiecas uz demokrātiski ievēlētu institūciju, kā arī ierobežo pašvaldības deputātiem Satversmes 101. pantā noteiktās tiesības piedalīties domes darbā. Demokrātiskā tiesiskā valstī likums par pašvaldības domes atlaišanu nevar tikt pieņemts patvaļīgi, pamatojot to vienīgi ar politiskiem apsvērumiem, skaidrots tiesas spriedumā.
ST atzina, ka likums par pašvaldības domes atlaišanu var tikt pieņemts vienīgi likumā "Par pašvaldībām" noteiktajos gadījumos, tiesiskā procesuālā kārtībā, balstoties uz konkrētiem faktiem un juridiskiem argumentiem.
ST secināja, ka likumprojekta "Rīgas domes atlaišanas likums" izstrādes procesā bija pienācīgi uzklausīts Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis. Arī apstrīdētās normas pieņemšanas procesā Saeimā tika vērtēti Rīgas domes pieļautie tiesību normu pārkāpumi un uzklausīts ieinteresēto personu viedoklis. Tādējādi, pieņemot apstrīdēto normu, ir ievērota tiesību normās noteiktā pašvaldības domes atlaišanas procesuālā kārtība.
Tiesas spriedumā rakstīts, ka demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda situācija, kad pašvaldība ilgstoši nepilda tiesas spriedumu un atkārtoti pieļauj būtiskus tiesību normu pārkāpumus, tādējādi apdraudot sabiedrības likumiskās intereses un tiesiskumu, kā arī mazinot sabiedrības uzticēšanos valstij un tiesībām. Ja ar citiem pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzekļiem nevar panākt pārkāpumu novēršanu, tad Ministru kabinetam bez nepamatoti ilgas kavēšanās jāapsver iespēja iesniegt Saeimai likumprojektu par pašvaldības domes atlaišanu.
Portāls "Delfi" rakstīja, ka 2019. gada septembrī Latvijas valdībai nācās lielā steigā izsludināt ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.
Nepadarītie darbi un aizdomīgie līgumi atkritumu apsaimniekošanas jomā kļuva par sākotnējo formālo ieganstu, lai Ministru kabinets pērnā gada beigās ķertos pie likumā paredzētā galējā līdzekļa – galvaspilsētas pašvaldības domes atlaišanas. Tomēr dažādu apstākļu dēļ ieilgušā procesa gaitā dome būtībā pati "sevi atlaida", nesanākot uz vismaz trim sēdēm pēc kārtas un laikā nesagatavojot budžetu, tādējādi neatstājot valdībai un Saeimai citu iespēju, kā vien lemt par domes atlaišanu.
