Foto: LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudē secinājis, ka pagājušo gadu īsi pirms pašvaldības vēlēšanām notikušais krievu rokgrupas "Bi-2" bezmaksas koncerts Lucavsalā nav uzskatāms par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumu, izriet no KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teiktā.

Vaicāts par vairākām iepriekš sāktajām pārbaudēm saistībā ar Rīgas domes rīcību, Straume sacīja, ka uz jebkuru gadījumu birojs skatās caur likuma prizmu, jo likumā ir noteikts konkrēts regulējums. Runa ir par Interešu konflikta novēršanas likumu un Politisko organizāciju finansēšanas likumu, kā arī Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu. Straume norādīja, ka šajos likumos skaidri noteiktas atļautās un neatļautās darbības, taču nereti sabiedrībā un arī žurnālistiem neesot skaidrs, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Piemēram, sabiedrības pārmetumi, kāpēc KNAB neesot apturējis priekšvēlēšanu aģitāciju, kas notika vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanām, neesot bijuši vietā, jo priekšvēlēšanu aģitācija šajās dienās ir aizliegta tikai, ja tā ir apmaksāta. "Ja tā ir bezmaksas, tad likums to atļauj, tas ir tas būtiskākais," rezumēja Straume.

Uz repliku, ka tieši šī iemesla dēļ sabiedrība un mediji lūdz KNAB pārbaudīt šos gadījumus, Straume atbildēja, ka viens no darbiem birojam ir gan sabiedrības, gan pašu politisko organizāciju izglītošana. "Piekrītu, šis ir arī viens no darbiem uz mana galda, kā saka. Pa to laiku, kopš esmu amatā, ļoti daudz esam izdarījuši, bet ļoti daudz vēl ir jādara. Viens no darbiem ir sabiedrības un pašu politisko organizāciju izglītošana," sacīja Straume.

Vaicāts, vai patiešām, viņaprāt, politiskās organizācijas nezina, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, Straume sacīja, ka "grūti pateikt, ko viņas domā, bet mūs uzdevums ir pārliecināties, ka vismaz no biroja puses mēs esam izdarījuši savu darbu, esam informējuši".

KNAB priekšnieks atgādināja, ka priekšvēlēšanu aģitācija šogad notiekošajām Saeimas vēlēšanām sākās 9. jūnijā, un līdz 9. jūnijam birojs aicinās visu to politisko organizāciju, kuras plāno vēlēšanās startēt, pārstāvjus uz biroju. KNAB rīkos semināru, kurā informēs un vēlreiz iztulkos likumus, kā arī parādīs reālus piemērus, kas ir uzskatāms par pārkāpumu un kas nav.

"Noliksim vēlreiz šos skaidros spēles noteikumus. Vēlreiz atkārtosim, pat pieņemot, ka politiskās organizācijas to zina. Mēs vienalga to darīsim un darīsim pirms visiem turpmākajiem priekšvēlēšanu aģitāciju periodiem," noteica KNAB vadītājs, atgādinot, ka līdz 9. jūnijam politiskajām organizācijām ierobežojumi ir daudz mazāki, bet aģitācijas periodā noteikumi ir daudz stingrāki.

Tāpat Straume atgādināja, ka tagad daudz aktuālāka ir kontroles veikšana sociālajos tīklos, taču tāpat jāatceras, ka arī šajā ziņā noteikumi ir likumos skaidri noteikti.

Kopumā KNAB vadītājs rezumēja, ka daudzas lietas no pirmā acu uzmetiena varētu šķist nepareizas, taču, paskatoties likumā, secināms, ka pārkāpuma nav. "Vai mēs joprojām uzskatām, ka tas ir pareizi, tas ir cits jautājums. Tad šeit ir likumdevēja ziņā domāt. Mēs sajūtam, ka ir lietas, kuras var darīt negodīgi. Lai arī, nepārkāpjot likumu, tas nav godīgi. Viena politiskā organizācija varbūt ir ierobežotāka savās iespējās, viena vairāk, citas politiskās organizācijas jau ir pie varas, viņām savā ziņā ir arī administratīvais resurss, kuru viņi, jāsaka atklāti, joprojām var izmantot, arī nepārkāpjot likumu. Tas ir attiecībā uz minēto Rīgas domi un biedrībām," skaidroja Straume.

Vaicāts, vai KNAB visās pārbaudēs secinājis, ka pārkāpumu nav, Straume sacīja, ka birojs pārkāpumus konstatē, un sodi tiek uzlikti. Protams, varot pārmest, ka sodi ir mazi, bet birojs var uzlikt tikai tādus sods, kādus atļauj likums.

Uz jautājumu, vai pārbaudē par koncerta Lucavsalā rīkošanu neilgi pirms vēlēšanām nav konstatēts pārkāpums, Straume norādīja, ka tas esot labs piemērs, kas ir paskaidrojams. "Jāsaka man atklāti, ka koncerts notika vēl pirms es stājos pie pienākumu pildīšanas, un arī man kā pilsonim likās nepareizi, kāpēc tas tā notiek. Faktiski nedēļu, divas pirms vēlēšanām par pašvaldības budžeta līdzekļiem notiek koncerts, kur acīmredzami vēlētāji jūtās pagodināti, ka viņiem ir šāds koncerts un varbūt tad vēlēšanu dienā viņi tātad var savu pagodinājumu novērtēt ar zīmi par vienu vai otru politisko spēku. Redziet likums tomēr skaidri pasaka, kas ir aģitācija un kas nav. Ja kāds no koncerta organizējošajiem kandidātiem startējošiem politiskajiem spēkiem būtu aģitējis, piemēram, atradies uz skatuves ar kādu partijas logotipu vai kaut ko tādu, tad tas būtu pārkāpums, un viss tas tiktu ieskaitīts šīs partijas priekšvēlēšanu izdevumos," paskaidroja Straume.

Kā ziņots, KNAB bija sācis lietvedību par iespējamu administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, rīkojot grupas "Bi-2" bezmaksas koncertu Lucavsalā. Tāpat jau vēstīts, ka KNAB atbilstoši savai kompetencei bija sācis pārbaudi par Rīgas domes dažādām biedrībām un nodibinājumiem izmaksātajiem 45,8 miljoniem eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!