Rīgas domes deputāti trešdien, 14. decembrī, vicemēra amatā ievēlēja deputātu Edvardu Ratnieku (NA). Vicemēra krēsls bija vakants, jo Edvards Smiltēns (AS) pēc ievēlēšanas jaunajā Saeimā kļuva par tās priekšsēdētāju. Savukārt šajā domes frakcijā, kas sastāv no diviem politiskajiem spēkiem – Latvijas Reģionu apvienības un Nacionālās apvienības –, pastāvēja vienošanās, ka amats tiks dalīts, tādējādi tagad to iegūstot NA pārstāvim Ratniekam.
Ratnieks sēdē sacīja, ka viņa uzmanības lokā būs jautājumi, kas saistīti ar Īpašuma departamentu. Tāpat politiķis apņēmies turpināt iepriekšējā vicemēra Smiltēna iesāktos darbus, tostarp veicinot sadarbību ar Pierīgas pašvaldībām.
Politiķis arī pauda, ka viņa pārziņā būs "Ukrainas atjaunošanas lietas", savukārt tas, ka Ratnieka partijas biedriem jaunajā valdībā būs Kultūras, Ekonomikas un Satiksmes ministrija, viņaprāt, varētu veicināt labāku sadarbību ar valdību.
Vaicāts, kādas ir galvenās problēmas sadarbībā ar Pierīgu, Ratnieks minēja izglītības iestāžu pusdienu līdzfinansējumu, kur viņa ieskatā būtu nepieciešama vienota sistēma. "Dziļāks kopdarbs darba grupās varētu nest risinājumus," pieļāva politiķis, paužot nostāju, ka risinājumam būtu jānāk tuvāko pāris mēnešu laikā.
Labāka sadarbība domei ar Ratnieku vicemēra amatā varētu veidoties arī transporta jomas kontekstā, jo Satiksmes ministrija būs Ratnieka pārstāvētās partijas pārziņā. No opozīcijas deputātiem izskanēja arī konkrētāki un konceptuālāki jautājumi saistībā ar Ratnieka redzējumu par transporta jomu. Politiķis uz tiem atbildēja, norādot, ka domē ir vicemērs, kurš atbild par transporta jomu, proti, Vilnis Ķirsis (JV), tādēļ šeit drīzāk sniegs atbalstu aktuālo jautājumu risināšanā.
Pirmais Ratnieka uzstādījums būšot organizatorisko jautājumu risināšana saistībā ar "Rīgas satiksmes" transportu ziedošanu.
Jautāts, kādi ieguvumi būs rīdziniekiem, ja dome atbalstīs viņa kandidatūru, Ratnieks sacīja, ka tā būs sadarbības veicināšana ar valsts institūcijām. Ieskicējot konkrētākas ieceres, kuras plāno realizēt, Ratnieks uzskaitīja remontdarbus dažādās Rīgas izglītības iestādēs.
Opozīcijas deputāti sēdē Ratniekam arī vaicāja par mazāk ar profesionālo darbību saistītiem aspektiem, piemēram, vai kandidātam ir ģimene un bērni. Deputāte Ieva Brante (NA/LRA), savukārt, ironizēja par opozīcijas jautājumiem, norādot, ka ir smieklīgi vaicāt par jautājumiem, kas nav tieši saistīti ar kandidāta profesionālo darbību, un tā vietā aicināja lemt par viņa spējām.
Turpretim Andrejs Kameņeckis (S), oponējot Brantei, sacīja, ka balsots tiek par kandidātu, nevis amatu, tādēļ arī ir būtiski noskaidrot, kādas ir kandidāta nostājas dažādos jautājumos.
"Saskaņas" deputāti Andris Morozovs un Konstantīns Čekušins sēdē pauda, ka kandidātu neatbalstīs. Frakcija neuzskata, ka Rīgā būtu nepieciešami trīs vicemēri.
Ratnieka kandidatūru pagājušajā nedēļā atbalstīja arī Finanšu un administrācijas lietu komiteja. Kandidatūra tika atbalstīta ar astoņām balsīm "par", savukārt balsojumā atturējās deputāts Māris Mičerevskis (PP).
Kā informē domē, Ratnieks ieguvis profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju Latvijas universitātē. Vicemērs savulaik bijis Latvijas Studentu apvienības prezidents un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Sabiedriski konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, strādājis kā jurists dažādos amatos, bijis portāla galvenais redaktors un raidījuma vadītājs televīzijā.
Pēdējo gadu laikā Ratnieks Zemkopības ministrijā vadījis Zinātnes padomi un strādājis par ministra padomnieku izglītības un zinātnes jautājumos. Politiķis jau iepriekš guvis pieredzi pašvaldības darbā, strādājot Rīgas domē kā darbinieks, taču no šā gada novembra ir domes deputāts.
Kā vēstīts, līdz ar 14. Saeimas ievēlēšanu un jaunās valdības veidošanu pārmaiņas piedzīvojusi arī galvaspilsētas vadība. Rīgas vicemēra amats kļuva vakants, jo Edvards Smiltēns (AS) pēc ievēlēšanas jaunajā Saeimā kļuva par tās priekšsēdētāju.
Savukārt vienošanās starp Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības frakciju paredz, ka vicemēra amatu "uz pusēm" dalīs abu partiju pārstāvji. Divus ar pusi gadus tajā pabija LRA pārstāvis. Tagad pienākusi kārta NA.
Portālam "Delfi" Ratnieks par amata pienākumiem norādīja, ka frakcija ir gatava uzņemties atbildību par izglītības reformu, proti, par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā. Tam gan sekotu daudz darba, līdz ar to radusies iecere veidot darba grupu vicemēra padotībā, lai lemtu par šo tematu.
Tas, kā pauž Ratnieks, arī saskan ar LRA un NA uzstādījumiem par valsts valodu un izglītības programmas ideju. "To arī koalīcijas partneri izskatās, ka respektē. Protams, sarunas turpināsies par šiem tematiem, bet izskatās, ka tas varētu būt tas, kas no izglītības sfēras varētu būt mūsu atbildībā, un mēs arī labprāt to darbu darītu," atklāj politiķis.
Ratnieks par domes deputātu kļuva novembra sākumā, pēc šīm Saeimas vēlēšanām, kur līdzšinējais vicemērs Smiltēns ieguva Saeimas deputāta mandātu.
NA/LRA frakcijas deputāte Ieva Brante portālam "Delfi" iepriekš komentēja, ka Ratnieka profesionalitāte un uzņemšanās noteikti ir pozitīvi vērtējama, paužot pārliecību, ka viņš atbilst izvirzītajam amatam.
Ņemot vērā, ka sākotnēji abi politiskie spēki vienojās dalīt vicemēra amatu, pirmajam šajā amatā nonākot LRA puses politiķim Smiltēnam, Brante, kura arī pārstāv LRA, Ratnieka virzīšanu saredz kā korektu. Politiķe norāda, ka tāda bija attiecīgā vienošanās un partnerattiecības ir jāciena.
Savukārt Rīgas domes opozīcija pēc Smiltēna ievēlēšanas parlamentā pauda vēlmi likvidēt trešo vicemēra amatu.
