Zviedrijas valdība jau piešķīrusi savu daļu - piecus miljonus ASV dolāru, bet Latvijas valdība šo summu piešķirs pa daļām. Nākamā gada budžeta projektā Finansu ministrija jau iekļāvusi 14. daļu no 5 miljoniem dolāru (aptuveni 357 tūkstošus dolāru). Līguma projekts ir arī par īpašumu sadali - tie paliek līdzšinējās attiecībās - 51% īpašumu pieder Zviedrijas valdībai un 49% Latvijas valdībai.
Tomēr šī summa nenosedz visas izmaksas, kas nepieciešamas augstskolas darbības nodrošināšanai, jo studenti šeit mācās par brīvu, viņiem par brīvu tiek piedāvāti arī materiāli (arī interneta pieslēgums), regulāri lekcijas lasa augsti profesionāli lektori no dažādām valstīm. Tādēļ iecerēts arī vēl papildu dibināt fondus augstskolas darbības atbalstam. Kā viens no tiem varētu darboties ar Zviedrijas uzņēmēju palīdzību, stāstīja Katvare.
Iespējams, ka no 2003.gada mācību gada sākuma topošajiem augstskolas studentiem ieviesīs dalībmaksu, kas būs līdz 1000 latu gadā. Dalībmaksa nebūs jāmaksā studentiem, kas līdz tam laikam jau mācīsies skolā. Tostarp viena studenta mācību izmaksas gadā ir 4000 latu.
Kopš augstskolas dibināšanas (dibinātāji Zviedrijas un Latvijas valdība) Zviedrijas puse deviņu gadu laikā ieguldījusi 10,5 miljonus latu, bet Latvija - tikai 0,6 miljonus latu. Sākotnējais dibināšanas līgums paredzēja, ka līdz 2003.gadam REA pāriet Latvijas pusei, taču tam bija nepieciešami daudz lielāki ieguldījumi no Latvijas valdības, kuru nebija.
Lai saglabātu augstskolu, kas ir viena no labākajām Latvijā un Baltijā, zviedri nolēma turpināt finansējumu. Zviedriem, pēc Katvares domām, ir iespējami izdevīgi mācīt studentus, kuri pēcāk varētu strādāt kopuzņēmumos un kopfirmās.