Auditors solījis izpētīt, cik novecojušas gaismas deg Rīgas ielās, pret ko tās vajadzētu mainīt, un kur tam ņemt naudu. Ir pagājis jau gads kopš stratēģijas rakstīšanas un pašvaldība auditorkompānijai samaksājusi lielāko daļu summas, taču ar paveikto raidījums iepazīties nav varējis. Savukārt Rīgas domes deputāti par šādu plānu neko nezinot.
"Rīgas gaisma" ir pašvaldības aģentūra, kas gādā par pilsētas ielu, parku un laukumu apgaismojumu, kā arī luksoforu un pulksteņu darbību. Aģentūra ir Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova pakļautībā, bet deputātu kontroli pār tās darbu īsteno satiksmes un transporta lietu komiteja. Šogad plānotais aģentūras budžets pārsniedz astoņus miljonus eiro, un lielu budžeta daļu veido pašvaldības dotācijas.
Aģentūra ilgstoši bijusi bez vadītāja, līdz direktora amatā konkursa kārtībā pērn izraudzījās Jāni Drulli. Viņš uzņēmumā strādā jau deviņus gadus un ilgstoši bijis direktora pienākumu izpildītājs "Rīgas gaismā".
Viena no aģentūras funkcijām ir plānot, kā novecojušos gaismas devējus nomainīt pret modernām, jaunām lampām. Vēl pirms Drulli iecēla par vadītāju, viņš šo plānu pasūtīja konsultantiem no malas. 2015. gada rudenī "Rīgas gaisma" izsludināja metu konkursu pilsētas apgaismošanas stratēģijas izstrādei. Iepirkuma komisiju vadīja Drulle, bet pieteicās tikai auditorfirma "Deloitte Latvia", kas apņēmās plānu izstrādāt par 285 000 eiro.
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks (Saskaņa) raidījumam sacījis, ka "Rīgas gaisma" vairāk strādājot ar to, lai iekārtotu un uzturētu apgaismojumu, nevis nodarbotos ar attīstību. "Tik globāli viņi diez vai var nodarboties ar attīstību," paudis Rīgas domes deputāts.
Arī Attīstības komitejas deputāti raidījumam norādījuši, ka par šādas stratēģijas izveidi neesot lēmuši un neko par to nezinot. Piemēram, Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Maksims Tolstojs (S), vaicāts par apgaismojuma stratēģijas izstrādi, sacīja, ka tobrīd uz jautājumiem atbildēt nevar un lūdza tos iesūtīt elektroniski. Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) sacīja, ka neesot lietas kursā par šāda veida uzdevuma došanu, un neesot informēts šobrīd, kas un kādā veidā šo izpēti veic. "Es palūgšu "Rīgas gaismai" mani par to painformēt," solījis Rīgas vicemērs.
Saskaņā ar publiski pieejamo "Deloitte" un "Rīgas gaismas" līgumu darbi pie plāna sākti jau pagājušā gada pavasarī, bet jāpabeidz tie ir rudenī. Pirmie divi posmi jau noslēgušies, par ko samaksāta lielākā daļa līguma summas - 167 000 eiro. "Nekā personīga" vērsies gan pie pašvaldības aģentūras, gan auditorfirmas, paužot vēlmi iepazīties ar šo stratēģiju vai vismaz atskaiti par padarīto, taču saņēmis atteikumu.
"Deloitte" intervijai ar raidījumu nav piekritusi. Atteikumu iepazīties ar stratēģijas plānu kompānija rakstiski pamatojusi ar līgumā noteikto konfidencialitāti, kā arī norādot, ka auditorfirmas pakalpojumu rezultāts esot intelektuālais īpašums.
Raidījums skaidro, ka līgumā ietvertā slepenība jāievēro auditoram, bet ne darbu pasūtītājam - "Rīgas gaismai". Taču arī tur radījums saņēmis atteikumu. Pašvaldības aģentūras "Rīgas gaisma" direktors Jānis Drulle skaidrojis, ka viņam jāiepazīstas detalizēti ar līgumiem, ar iepirkumu procedūru, un tikai tad varēs sniegt izsmeļošu atbildi - cik daudz samaksāts, par ko ir samaksāts, un atbildēt arī uz citiem jautājumiem.
Kā vēstī "Nekā Personīga", "Deloitte" apņēmies veikt apgaismojuma analīzi un aplēst, cik varētu maksāt tā modernizācija un kur tam ņemt naudu. Auditorkompānija sākotnēji pat apsvērusi iespēju to darīt par Eiropas fondu līdzekļiem, bet gada laikā līdz Finanšu ministrijai un Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai tā arī nav tikusi un nekādas sarunas vai konsultācijas par šo tematu nav bijušas. Tā vietā Rīgas domei aģentūra nesen iesniegusi vienīgi 13 lappušu plānu stratēģiju turpmākajiem trim gadiem ar rutīnas darbu uzskaitījumu
No pašvaldības puses pilnvarniece "Rīgas gaismā" savulaik bijusi Elīna Epalte Drulle - Jāņa Drulles dzīvesbiedre, kas tagad strādā Rīgas pašvaldības uzņēmumā "Rīgas satiksme". Viņa vadījusi pārbaudes komisiju, pēc tam, kad "Nekā personīga" atklāja, ka "Rīgas satiksmei" dārgu nano mazgāšanas līdzekļu vietā piegādāts ūdens. Epaltes Drulles komisija krāpšanu nekonstatēja, bet Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) gan. Par 400 tūkstošu izkrāpšanu policija patlaban aizdomās tur trīs personas.
Tāpat Epalte Drulle publiski centusies aizstāvēt "Rīgas satiksmi" par Konkurences padomes uzlikto 2 miljonu sodu saistībā ar aizliegtu vienošanos, vienādojot braukšanas tarifus ar privāto mikroautobusu pārvadātāju.
"Rīgas gaisma" nav vienīgā, kam Rīgas pašvaldībā savus pakalpojumus sniedz "Deloitte". Virkni pasūtījumu auditorfirma veikusi Rīgas brīvostas pārvaldē. "Deloitte" īstenojusi arī funkciju auditu, pēc kura atkāpās ilggadējais pārvaldnieks Leonīds Loginovs, bet viens no "Deloitte" darbiniekiem Mārtiņš Ziemanis negaidīti tika iecelts par Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieku.
Šis nav pirmais pētījums, kuru Rīgas dome nav spējīga uzrādīt. 2015. gada februārī Latvijas Radio vēstīja, ka Rīgas dome sagādājusi dāsnu līgumu domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (S) padomniekam advokātam Jānim Dzanuškānam. Dzanuškāna advokātu birojam rudenī bez konkursa uzticēts veikt juridisku pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību. Par divu mēnešu darbu dome Dzanuškānam esot samaksājusi vairāk nekā 35 000 eiro, taču Rīgas pašvaldībā pētījumu parādīt nespēja. Uz lūgumu iepazīties ar izpētīto departamenta preses pārstāve Lineta Mikša pēc dienu ilgas atbildes gatavošanas e-pastā atbildējusi, ka "domes Pilsētas attīstības departamenta speciālisti pašlaik izstrādā Rīgas teritorijas plānojumu, kura konceptuālo daļu veido 11 tematiskie plānojumi, kas aplūko dažādus pilsētbūvnieciskos aspektus. Līdz ar to, tā kā šobrīd vēl turpinās darbs pie vairāku būtisku pētījumu izstrādes, atbilstošā plānojuma risinājumiem un ieteikumiem, kā arī, lai iesniegtu korektu informāciju, interesējošo pētījumu varēsim nosūtīt februāra beigās vai marta sākumā".
Dienu vēlāk Rīgas pašvaldības datubāzē "www.sus.lv" pētījums tomēr tika publicēts. Pēc tam atklājās, ka pētījums ir veidots, kopējot internetā brīvi pieejamus tekstus. Pētījuma ievada divās lapās autoru pašu rakstītais oriģinālteksts bija tikai pāris teikumu - viss pārējais bija aizlienēts no internetā pieejamiem materiāliem. Piemēram, lielākā ievada daļa ir sabiedrības par atklātību "Delna" 2010.gadā izstrādātā pētījuma teksts.
Pēc skandāla nākšanas gaismā Dzanuškāns tikās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC) un paziņoja, ka nolēmis atmaksāt pašvaldībai par pētījumu saņemtos 35 000 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
