Septiņas Satiksmes departamenta pamatbudžeta programmas kopumā veido 24,7 miljonu eiro tēriņus. Departamenta darbības nodrošināšanai atvēlēti 2,9 miljoni eiro no šīs summas, tostarp 2,2 miljoni eiro darbinieku algām.
Salīdzinājumā ar 2019. gada kontrolskaitli, Satiksmes departamenta darbības nodrošināšanai šogad nepieciešami papildus līdzekļi 24 200 eiro apmērā. Šo summu tērēs departamentu telpu atjaunošanai Ģertrūdes ielā.
44 260 eiro pieaugums ierēķināts 23 transportbūvju, tostarp tiltu, speciālo inspekciju veikšanai, kas obligāti jāveic reizi piecos gados.
Programmā "Pilsētas transportbūvju uzturēšana" šogad nepieciešami 319 471 eiro virs kontrolskaitļa, jo departamentam jākompensē izmaksas par veiktajiem uzturēšanas darbiem 2018. gada nogalē.
Līdzšinējā apmērā Satiksmes departaments saglabās finansējumu programmai "Rīgas pilsētas velotransporta attīstības programmas nodrošinājums". Departaments paskaidro, ka dažādus velosipēdu infrastruktūras projektus pašvaldība finansē no programmas "Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām". Lielāki līdzekļi nav nepieciešami arī programmai "Pilsētas lietusūdens kanalizācijas sistēmas maģistrālo kolektoru un sūkņu staciju uzturēšana".
Programmā "Pilsētas ceļa zīmju uzturēšana" nepieciešami 48 439 eiro virs noteiktā 2019. gada kontrolskaitļa. Bet programmā "Pilsētas ceļu horizontālā apzīmējuma uzturēšana" – 76 830 eiro virs kontrolskaitļa. Departaments paskaidro, ka atbilstoši līguma nosacījumiem pieaugušas šo pakalpojumu cenas.
Ansis Ansbergs (LA) interesējās, kāpēc Satiksmes departaments neprasa naudu intelektuālās kapacitātes celšanai. Satiksmes departamenta direktora amata pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins atbildēja, ka jaunus amatus izveidot neļauj departamenta struktūra. Viņš gan atzina, ka Satiksmes departamentam ir problēmas noturēt darbā jau esošos darbiniekus, jo būvniecības nozares piedāvātais atalgojums ir krietni lielāks par departamenta rīcībā esošajiem līdzekļiem.
Šā gada budžetā ierēķināts atalgojums arī dīkstāvē esošajam departamenta direktoram Vitālijam Reinbaham. Viņš mēnesī saņem aptuveni 2000 eiro algu.
Ko labos šogad
Šogad Satiksmes departaments programmā "Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām" ierēķinājis 24 610 365 eiro, no kuriem 10 745 161 eiro ir valsts dotācija.
No šīs summas 17 576 000 eiro departaments izlietos transportbūvju pārbūvei, izbūvei un ielu seguma periodiskai atjaunošanai, 3 685 000 eiro izlietos ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanai, bet 3 150 000 eiro iztērēs projektēšanai un būvdarbu organizēšanai. Vēl 199 365 Satiksmes departaments saglabās kā rezervi operatīvi realizējamiem projektiem.
Par kopumā 15 076 000 eiro Satiksmes departaments šogad ieplānojis veikt šādus darbus:
- Satiksmes pārvada pār dzelzceļu pie Brasas stacijas pārbūve;
- Krasta ielas seguma atjaunošana;
- Bruņinieku ielas un Sporta ielas seguma atjaunošana;
- Krasta ielas veloceļa izbūve;
- Salu tilta pirmās kārtas būvniecības izmaksas;
- Marijas un Aleksandra Čaka ielas seguma atjaunošana;
- Luksoforu izbūve Mūkusalas ielā pie rotācijas apļa;
- Krimuldas ielas pārbūve;
- Dandāles ielas rekonstrukcija;
- Veloceļa Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi posma no Dienvidu tilta līdz Ķengaraga ielai izbūve;
- Lietus ūdens kanalizācijas sistēmas Akāciju ielā un caurtekas Zolitūdes ielā pie Akāciju ielas pārbūve;
- Citi neliela apjoma infrastruktūras objekti un neparedzēto vai papildus darbu veikšanai, uzsākto infrastruktūras objektu pabeigšanai.
Divus miljonus eiro Satiksmes departaments novirzīs ielu uzturēšanai, bet pusmiljonu eiro – lietus ūdens kanalizācijas kolektoru izbūvei un atjaunošanai.
Jakrins daudzkārt norādījis, ka Rīgas ielu pilnīgai salabošanai ir nepieciešams aptuveni miljards eiro. "Šis uzturēšanas budžets ir gana sabalansēts, lai stāvokli noturētu iesaldētā pozīcijā. Ja gribam ievērojamus uzlabojumus, protams, līdzekļu apjoms ir jāpalielina," teica Jakrins.
Vilnis Ķirsis (V) pārmeta Jakrinam, ka viņš neprasa domei šādu naudu. Jakrins iebilda, ka trauksmes zvans bijis jau miljarda eiro nosaukšana. "Par procedūru. Ir milzīga atšķirība starp valdības budžeta veidošanu, kur politiķi nāk ar vēlmju sarakstu un diskutējot izvēlas prioritātes. Mans darbs kā ierēdnim ir nenodarboties ar populistiskiem saukļiem. Man ir ietvars no Finanšu departamenta ar iespējam. Šajā ietvarā es strādāju. Viss pārējais ir deputātu ziņā," piebilda Jakrins.
Kādus projektus atmetīs
Uz 2019. gada 1. janvāri Satiksmes departamenta budžeta programmā "Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām" pāri no diviem pērnajiem gadiem bija palikuši 19 441 054 eiro. Šo summu Satiksmes departaments novirzīs projektu finansēšanas turpināšanai un jaunu objektu finansēšanai. Aptuveni pieci miljoni eiro no šīs summas ir jau "ielikti kastē" dažādiem projektiem, paskaidroja Jakrins.
Satiksmes departamenta direktora amata pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins skaidroja, ka konkursu izsludināšanā lielu noviržu nav. Taču lielākie ieilgumi rodas projektēšanas darbu laikā, piemēram, Brasas tiltam, Krasta ielai, Flotes ielai un citiem projektiem.
2019. gadā Satiksmes departaments neuzsāks vairākus projektus, kam iepriekšējos gados apstiprināta mērķdotācija. Šie projekti ir:
- Mežrozīšu ielas posma no Stūrmaņu ielas līdz ielas galam pie ēkas nr.34 pārbūve;
- Aleksandra Grīna bulvāra pārbūve no Bāriņu ielas līdz Daugavgrīvas ielai;
- Veloceļa izbūve un seguma atjaunošana Turgeņeva ielā;
- Veloceļa "Centrs–Ziepniekkalns" izbūve;
- Auto novietņu izbūve mikrorajonos;
- Flotes ielas rekonstrukcija ar kolektora izbūvi;
- Jūrmalas gatves trīs joslu pieslēgums Kurzemes prospektam pie Zolitūdes ielas;
- Ietves izbūve Sarkandaugavas ielas posmā no Ceļinieku ielas līdz Allažu ielai;
- Ietves izbūve Malienas ielas posmā no Šmerļa ielas līdz autobusu pieturvietai "Pansionāts";
- Salu tilta kompleksa otrās kārtas estakāžu, pārvadu un pievedceļu projektēšana un autoruzraudzība;
- Gaisa tilta pārbūves projekta izstrāde;
- Auto novietņu izbūve mikrorajonos projektēšana;
- Ganību dambja, Duntes un Tvaika ielas krustojuma pārbūves izstrāde;
- Veloceliņa izbūve gar Daugavgrīvas šoseju, projektēšana;
- Vienības gatves posma no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Jelgavas ielai izpēte un pārbūves izstrāde;
- Tērbatas ielas pārbūves izstrāde;
- Varoņu un Aizsaules ielas pārbūves būvprojekta izstrāde.
"Šie projekti ir novirzījušies. Kad būs pieejams attiecīgais finanšu daudzums, mēs tos realizēsim," teica Jakrins.
Portāls "Delfi" jau vēstīja par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, kurā secināts, ka Rīgas dome trīs gadu laikā pašvaldība nelietderīgi izmantojusi 5,3 miljonus eiro no transporta infrastruktūras attīstībai paredzētajiem līdzekļiem. Revidenti arīdzan secināja, ka Rīgas domes darbības ir neefektīvas un nerisina jau ilgstoši apzinātas problēmas.
Lai deputātus iepazīstinātu ar Satiksmes departamenta nostāju par revīzijas ziņojumu, pagājušajā nedēļā Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē ziņoja departamenta direktora amata pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins. Viņš pastāstīja, ka Rīgas dome pēdējo piecu gadu laikā ceļa bedrīšu lāpīšanai ir iztērējusi aptuveni astoņus miljonus eiro, kas ir līdzvērtīga summa Krasta ielas seguma atjaunošanas plānotajām izmaksām.
Šogad Satiksmes departaments jau iztērējis vairāk nekā 400 000 eiro bedrīšu lāpīšanā. Tās ir bedrītes aptuveni 14 tūkstošu kvadrātmetru platībā.
