Rīgas ielās trijos gados neefektīvi izlietoti vairāk nekā pieci miljoni eiro
Foto: DELFI

Rīgas transporta infrastruktūras attīstībā no 2014. līdz 2017. gadam nelietderīgi izmantoti vairāk nekā 5,3 miljoni eiro, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK secinājusi, ka mērķtiecīgas rīcības trūkums un vājā sasaiste starp projektu plānošanu, plānu realizāciju un uzraudzību izraisījusi nelietderīgu Rīgas iedzīvotāju nodokļu naudas izlietojumu vairāk nekā 5,3 miljonu eiro apmērā laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam.

Šajā laika posmā no kopumā 52 projektiem 31 netika realizēts. Šiem projektiem iztērēto naudu Rīgas dome norakstīja zaudējumos. Projektus nerealizēja, jo tie zaudēja aktualitāti, novecoja, vai būvniecībai nepiešķīra finansējumu. Bieži klupšanas akmens bijis zemes īpašumtiesību jautājums, jo pēc projektēšanas beigām dome apjautusi, ka nevarēs projektu īstenot tieši šī iemesla dēļ.

2015. gadā zaudējumos norakstīja 3,91 miljonus eiro, 2016. gadā – 1,21 miljonu eiro, bet 2017. gadā – 120 tūkstošus eiro.

Savukārt vairāk nekā deviņu miljonu eiro izlietojums, kas bija jāizmanto autostāvvietu attīstībai, pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" grāmatvedībā nav izsekojams. VK norāda, ka šie līdzekļi, iespējams, nonākuši uzņēmuma kopējā budžetā, nevis novirzīti autostāvvietu attīstībai.

Bet neskaidro maksas autostāvvietu lietošanas noteikumu dēļ laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam vairāk nekā 300 tūkstošos gadījumu autostāvvietu klienti ir maksājuši par stāvēšanu līdz piecām minūtēm, lai gan noteikumos paredzēts, ka auto novietošana stāvēšanai līdz piecām minūtēm ir bez maksas. Tas ļāvis "Rīgas satiksmei" iekasēt 165 tūkstošus eiro.

Rīgas autostāvvietu politikā izvirzītais mērķis atslogot pilsētas centru no automašīnām netiek sasniegts, norāda VK. Bet "Park and ride" stāvparku attīstībā vienīgais no 2014. līdz 2017. gadam izveidotais stāvparks ir Ulbrokas ielā 13, kas trīs gados izmantots 28 reizes.

"Reakcija no domes nav tāda, kādu vēlējāmies sagaidīt. Reakcijai, kad norāda uz trūkumiem un riskiem, būtu jābūt gatavībai tos novērst un sakārtot. Reakcija, ko saņēmām, ir faktu noliegšana, piesegšanās ar politiskām interesēm un līdzīgi," sadarbību revīziju tapšanā ar Rīgas domi ieskicēja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Šajā revīzijā VK secinājusi, ka Rīgas domes darbības ir neefektīvas un nerisina jau ilgstoši apzinātas problēmas.

Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins klāstīja, ka Rīgā transporta jomas attīstībai 2016. un 2017. gadā bija pieejams 441 miljons eiro. Taču no pieejamās summas lielāko daļu dotācijās saņem "Rīgas satiksme" un maksājumi par Dienvidu tiltu. Tāpēc būvniecībai pāri palika tikai ap 136 miljoniem eiro.

No būvniecībai pieejamās summas nopietnos projektos ieguldīti ap 80 miljoniem eiro, žurnālistiem pastāstīja VK Padomes loceklis Edgars Korčagins. VK pamanījusi, ka rīcības plānā paredzētie projekti ne vienmēr nonāk līdz investīciju plānam.

"Rīgas domē ir loģiska kārtība prioritāšu noteikšanai. Dažādas struktūrvienības iesniedz Attīstības departamentam priekšlikumus par projektiem. Darba grupa tos izvērtē. (..) Būtu loģiski, ka vairāk punktus ieguvušos projektus realizētu pirmos. Bet dabā tas tā ne vienmēr notiek. 2016. un 2017. gadā finansējumu lielākoties piešķīra, neņemot vērā rekomendācijas, vispār nevērtētiem projektiem un ielu pārbūvei, kas nav atrunāta attīstības plānos," pastāstīja Korčagins.

Piemēram, no 2016. gada projektiem investīciju programmā iekļāva septiņus projektus, kas novērtēti ar "0" punktiem. Bet 2017. gadā no 48 darba grupas vērtētajiem projektiem investīciju programmā neiekļāva nevienu, taču iekļāva septiņus ielu atjaunošanas projektus. Darba grupas veikums bieži vien bijis "priekš miskastes", teica Korčagins.

VK kritizē arī Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadiem, jo tā balstīta uz novecojušiem datiem, bet kalpo par pamatu prioritāro satiksmes infrastruktūras projektu izveidē.

Taču situācijas apzināšanā laika posmā no 2013. līdz 2017. gadam Rīgas dome pasūtījusi 19 pētījumus par 460 tūkstošiem eiro. Korčagins teica, ka pētījumi pēcāk nenoved pie problēmu risināšanas. Turklāt kopš 2006. gada padziļināti nav pētīta satiksmes dalībnieku drošība un sastrēgumu veidošanās.

Ilgstoši nerisinātas problēmas ir arvien pieaugošais ceļu satiksmes negadījumu skaits, tostarp uz gājēju pārejām, kā arī lietus ūdens kanalizācijas sistēmas tehniskais stāvoklis. Šos projektus īsteno atrauti no ielu seguma remontdarbiem, secinājusi VK.

No 11 Rīgas izvirzītajiem mērķiem satiksmes infrastruktūras jomā Rīgas dome ir sasniegusi divus. Taču šie rādītāji ir balstīti uz pašas domes veiktām aptaujām par iespēju pārvietoties Rīgā ar velosipēdu un apmierinātību ar veloceliņu kvalitāti. VK savā aptaujā secināja, ka ar veloceliņu kvalitāti ir apmierināti 12% respondentu, nevis 75%, kā tas bijis Rīgas domes aptaujās.

VK konstatējusi problēmas arī projektu būvuzraudzībā, kur būvuzraudzību nereti veic pats Satiksmes departaments, nevis tā nolīgts neatkarīgs būvuzraugs.

Darbu plānus Rīgas dome nesaskaņo noteiktajā trīs gadu griezumā, bet gan tikai viena gada griezumā. Tāpēc bieži trūkst informācijas apmaiņa ar inženierkomunikāciju turētājiem. "Plānu nesaskaņošana atstāj sekas," teica Korčagins, demonstrējot attēlu no Krustpils ielas, kur neilgi pēc seguma atjaunošanas notika siltumtīklu pārbūve, uzlaužot jauno asfaltu. Līdzīgas ainas bija vērojamas arī Avotu ielā, kā arī citās galvaspilsētas ielās.

Korčagins uzteica Rīgas domes darbu, kas ļauj autovadītājiem ērti norēķināties par stāvēšanu. Taču šo aparātu uzturēšanas izmaksas ir par aptuveni 1000 eiro dārgākas, nekā citās Baltijas valstīs.

Bet Rīgas domes Satiksmes departamenta divu direktoru algošanā nepamatoti iztērēti 46 190 eiro. Vēstīts, ka tikmēr, kamēr Vitālijam Reinbaham noteikts dīkstāves statuss, departamenta direktora pienākumus izpilda Emīls Jakrins.

Revīzijas secinājumus VK nosūtīs arī Ģenerālprokuratūrai, lai tā izvērtētu, kurš ir atbildīgs par neefektivitāti un izšķērdētajiem līdzekļiem.

Revīzija "Vai Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras, tajā skaitā autostāvvietu izbūve, rekonstrukcija un uzturēšana notiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām, plānveidīgi, efektīvi un ekonomiski?" tika veikta, ievērojot Rīgā veiktajās finanšu revīzijās Valsts kontroles konstatētos trūkumus pašvaldības transporta būvju uzskaitē, kā arī citās Valsts kontroles revīzijās Rīgas pašvaldībā konstatētās nepilnības.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Elita Krūmiņa Emīls Jakrins Ģenerālprokuratūra Rīgas dome Rīgas satiksme Valsts kontrole
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form