Rīga vicemērs Andris Ārgalis (TP) paudis pārliecību, ka baznīcu vajadzētu atdot luterāņiem. Savukārt ceturtdien ar līdzīgām domām nāca klajā arī vicemērs Almers Ludviks (LPP). Viņš atgādināja, ka Pēterbaznīcu no drupām atjaunoja padomju vara. "Apgalvojot, ka Pēterbaznīca atjaunota par "mūsu līdzekļiem", Rīgas dome nonāktu neapskaužamā situācijā, tādējādi uzņemoties kļūt par padomju varas tiesisko mantinieci," norāda Ludviks. Trešais vicemērs Jānis Birks (TB/LNNK) nav oficiāli paudis savu nostāju šajā jautājumā.
Domes Koalīcijas padomē gan esot panākta vienošanās, ka baznīcai arī turpmāk jāpilda kultūras objekta funkcijas (tam pretrunā nav neviens no abiem variantiem), taču "priekšvēlēšanu gaisotnē parādās viedokļi, kas koalīcijas padomes sēdē neizskanēja", teica vicemērs. Jau ziņots, ka Jautājumu par īpašumtiesību sakārtošanu LELB ir bijis aktuāls jau kopš 1992. gada 12.maija, kad Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu par likuma "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” spēkā stāšanās kārtību. Šī lēmuma 3.punkts nosaka, ka valstij īpaši nozīmīgo kultūras pieminekļu – Rīgas Doma un Sv. Pētera baznīcas statuss jānosaka ar īpašu likumu palīdzību. Baidoties, ka likuma par Sv.Pētera baznīcu izstrādāšana līdzīgi kā tas bija ar Doma likumu, varētu ievilkties vairāku gadu garumā un tādējādi investīciju piesaiste dievnama atjaunošanai uz vairākiem gadiem aizkavētos, LELB vadība uzsāka sarunas ar Rīgas domi par iespējām slēgt līgumu par baznīcas kopīgu apsaimniekošanu, īpašuma jautājumu sakārtošanu atliekot uz 25 gadiem. Tomēr šāds līgums ne juridiski, ne tehniski nav iespējams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
